Taida, kai pīraksteits ituos intervejis viersrokstā, ir Marutys Latkovskys pasaule. Maruta latgaliskajā kulturā aktvi dorbojuos jau godu desmitim. Jei ir dažaidu kulturys lītu dareituoja, kuru vysvaira iņteresej padareituo byutiskums, pamateigums, napīcīšameiba.Kur ir tova latgaliskuma saknis?
Juos īt nu bierneibys. Nu dzeivuošonys babenis i dzeda „Martānu" sātā Ūgrinīkūs pi tivejuos Spiergys upeitis. Tys ir natuoli nu Viļānu. Muna baba, mamys Venerandys Stafeckys (dz. Uorneicānis) muote Zuzona Uorneicāne (dz. Ostrovska), beja lela dzīduotuoja i vysaidu stuostu stuosteituoja, kurūs maņ patyka klauseitīs i izvaicuot jū par juos jauneibys dīnom. Mama, kod maņ beja pīci godi, īvuiceja maņ Fraņča Trasuna fabulu „Zeps i peipe". Ar jū ari aizasuoce muna daiļlaseituojis „karjera".
Klīdzieju Juoņs i muns tāvs Stapecku Pīters ir bruolāni, jo muna baba Stapecku Tekle (dz. Klīdzieja) – rakstnīka tāva Aleksandra muosa. Es bierneibu vadeju pi sovys ūtruos babenis Zuzonys i dzeda Pītera „Ūgrinīkūs". Jī deļ mane beja tī dzeivis gudrī Sokrati kai Klīdzieju Juoneišam juo dzedeņš Donats. Itei cīšuo saikne ar vacvacuokim ari ir muns golvonais spāka olūts i poša breineiguokuo Dīva duovona.
Ar kū atsaškir latgaliskums tovā bierneibā nu myusu dīnom?
Munā bierneibā jis guoja nu saimis, nu tāva i muotis, nu vacvacuoku, a niu itei ir taida rata paruodeiba, jo atsakūpt piec tuo, ka cylvākim iznycynuota pošapziņa, ir cīši gryuši.
Dūmoju, ka volūdys politikā ir pīlaistys lelys klaidys. Da muna dzeda Uorneicānu Pītera nu tyvuokys i tuoluokys apleicīnis guoja juo draugi staraveri, kuri runuoja skaidrā latgalīšu mēlē. Viņ tod, kod krīvu tauteibys cylvāki pajuta, ka poša latgalīša volūda nateik Latvejā vārtāta i jis pats tikai da Krystapiļa runoj latgaliski, a tod puorīt iz latvīšu literarū volūdu, tod tei vajadzeiba piec latgaliskuo suoce diļt kai snīgs pavasara saulē. I bāda nu tuo tyka ari cytys volūdys runuotuojim, jo, zynūt latgaliskū, školys sūlā vaļsts volūdys apgiušona byutu daudz vīgluoka.
Kas nu latgalīšu literaturā saraksteituo tev vysvaira pateik?
Es sovys latgalistikys studejis asu suokuse studeņtis godūs, ar Filologejis fakultatis dekanis atļuovi teikūt Vaļsts bibliotekys Ratūs gruomotu i rūkrokstu nūdaļā pi Fraņča Kempa izdūtuos avīzis „Gaisma". Ite varu pasateikt ari myusu kursa kuratoram voi audzynuotuojam Ābramam Kleckinam, ka jis maņ latgaliskūs iņterešu naaizlīdze, jo tymā laikā taidim izdavumim kai „Katòļu Dzeive", kuri atsaroda specfondūs, žurnalistikys studentu nivīns i tyvumā nalaide.
Vāluok ar iņteresi asu skaitejuse Norberta Neikšānīša romanu „Myura kolns", Čeņču Jezupa „Pīters Vylāns", Ontona Rupaiņa „Zemis suoļs" i Dektera «Dorvas cīma ļauds", taipat Helenys Laurinovičys-Pronevskys „Grymstūšuos salenis". Nu myusu dīnuos saraksteituo Sandrys Ūdris i Juoņa Ryučāna „Aizlauztū spaitu" i Ilzis Spergys „Dzeiveibu", ari Alda Bukša detektivromanu „Bruoli" i tt.
Cik daudz tu poša roksti latgaliski?
Praktiski es rokstu viņ latgaliski. Bet, kod vystik goduos kaidu teikumu pīraksteit latvīšu literarajā volūdā, tod maņ tys divskaņs „uo" lein rokstā ni saukts, ni praseits.
Es smejūs, ka maņ ir diveji „kūpuotūs rokstu siejumi". Pyrmais izguoja 2018. godā. „Unuceitē" ir tematiski vysai daudzveideigys šaļtenis, kurys nūzibsniejušys ceļā nu munys i bārnu bierneibys, ari unucenim tī ir bejs sokams sovs vuords, vēļ tī ir atzinis par volūdu, teatra spieliešonu i tū, kai es tyku pi sova duorza.
A ūtrajā gruomateņā „Tu pi mane dzeivoj" (2024) vairuok ir paļdis vuordi i pošys svareiguokuos nūtikšonys munā dzeivē.
Asu īvaruojs, ka tu losi i sauc kūpā vysaidus latgaliskūs vuordeņus – augim, dzeivinīkim, putynim, zivim i tt.
Nui. Ir žāl, ka nabyuteibā aizīt vuordi, kuri varātu boguotynuot myusu šudiņdīnys runu. I es na viņ salosu, bet mieginoju ībaruot ari cytim. Vīnu laiku Feisbuka tymūs „story" lyku iz karteņu pīraksteitys meiklis. A attālā zam raksteituo beja radzams meiklis atminiejums ar dūmu i nūceju, ka cylvāks pīvērss vairuok viereibys tam, kai pīraksteits, jo nabyus juodūmoj par atminiejumu. Ak jau vysai naiva ideja i nav zynoms, kaidā vierzīnī jei varēja nūstruoduot. Bet par tū, ka latgalīšam īt biedeigai ar sovys rokstu volūdys vuiceišonūs, maņ eistyn suop sirds.
Kaids tod ir tys tovs šudiņdīnys vaicuojums, kuru vysvaira grybātūs škatynuot?
Nu tei, vīnnūzeimeigi, ir rokstu volūda. Kai mes piec īspiejis vīnkuoršuok varātu īsavuiceit latgalīšu ābecis gudreibu koč pošus pamatus? I te maņ ar padūmu tolkā atguoja kaida sīvīte, piec profesejis matematikys školuotuoja, kurai paleidzieju ar juos latgaliski pīraksteitūs tekstu korekturu. Es izraksteju juos tekstūs īvāruotuos rakstureiguokuos klaidys i, maņ par lelu prīcu, jei mudri beja aptvāruse tū sistemu, kaida ir pareizraksteibys nūsacejumūs. Īspiejams, ari deļ tuo, ka jei ir pīdereiga tim eksaktūs zineibu ļaudim, kurim pasadūd vysu kuorteigi salikt pa plauktenim. I tod jei maņ papraseja, lai pīrokstu jai tūs golvonūs atslāgus, kuri byutu nu svora, rokstūt latgaliski. A niu mums ir dūma ari par gruomateņu ar eisim 11 stuostenim, kur zam kotra nu jūs byus tys vīns atsliedzeņš ar pīmārim.
Kaidu tu redzi latgalīšu volūdys nuokameibu?
Naseņ jiemu daleibu „Latgolys prozys skaitejumu 2024" žūrejā i kuortejū reizi puorsalīcynuoju, ka latgaliski var raksteit par daudz kū i vysu kū. Konkursa dorbi prīcēja ar tematu daudzveideibu, kura plētēs nu viesturiskuos atminis mūdynuotuojis esejis par tragiskajim nūtykumim Stompaku pūrā leidz myusdīneigam laivu braucīņa aprokstam, nu sumpurņa brīšmu dorbu attāluojuma myusu Latgolys senejūs aizlaikūs leidz breineigajam taurynam zīmā pi Rēzeknis Tehnologeju akademejis kaidā sirsneigā literarajā puorsokā.
Personeigi maņ vysvaira patyka pamfletiska sarkasma pylnais rokstu darbeņš ar viersrokstu „Pīci miļjoni latgalīšu", kur vīns Dzīšmu svātku dalinīks brauc nu Latgolys. Autobusā jis aizmīg i nūsepinej, ka svātkūs ir sabraukuši Latgolys nazkodejī bārni lelā skaitā nu vysu pasauļa molu. Tī koloritai izskanēja ari dūma i atguodynuojums, ka myusu Latvejis Dzīšmu svātku repertuarā latgalīšu dzīsmem vystik byutu atrūnams i daškirams daudz vairuok vītys, deļtuo ka iz pasauļa eistyn varātu byut tī „pīci miļjoni latgalīšu". Ari nui, tys byutu juosaprūt i juoatzeist, ka myusu Latveja pi dzeiveibys vēļ turīs taišni iz Latgolys struodeigūs bārnu nu nazkod latgalīšu tik kuplūs saimu.
A, runojūt par prozys skaitejumu nuokameibu, grybātūs, lai nu vīna pasuokuma da cyta byutu ari kaidys meistarklasis, kur interesenti varātu kū vaira dazynuot par latgalīšu literaturys viesturi i rokstu volūdys lykumeibom.
Kas juodora, lai latgaliskais napropultu, a pīsajimtu spākā?
Pošim spraunai juosadorboj i juotaisa kvalitativus pasuokumus. Kai lobu pīmāru varu minēt pārnejuos muzykaluos dzejis reitiškys „Gulguošona" Pleikšņu kolnā pi Rēzeknis, kurys eistyn breineigi vadeja Santa Ostaša, taipoš kai jei tū dareja ari „Latgalīšu olimpiadis" laikā Ūzulainē.
Pošim ir juobyut ar styngru stuoju i atbiļdeibu par sovu vierteibu kūpšonu. Taids īdvesmis olūts maņ vysod ir bejs Baļtinovys vydsškolys direktors Imants Slišāns. Ka vairuok mums taidu ļaužu!
Nu ir mums juosavuica sova rokstu volūda i juoloboj paguojušuo godu symta 90-tajūs godūs izdareituos klaidys, kod palaidem viejā īspieju nūpītnai izstudēt ābecis i gruomotu školuotuojim.
Ari zīmeļlatgalīšim, kuri ir apsveicami par sovom latgaliskajom aktivitatem, niu byutu daudz vīnkuoršuok, ka jī zynuotu rokstu volūdu. Dūmoju, ka na veļti taida izcyla personeiba Latgolys kulturviesturē kai zīmeļlatgalīts Mikeļs Bukšs saprota rokstu volūdys nūzeimeibu i tū, ka viņ tod, kod latgalīši nabyus analfabeti sovūs rokstūs, mes varēsim drūsai saceit, ka latvīšim ir divejis rokstu tradicejis. Meilī latgalīši, nu nazuodžēsim tuo zora, iz kura poši siežam!!! A ka jau poši apsalienēsim i naizdareisim tuo, kū sovys volūdys lobā vēļ varim īveikt, tod eistyn prīca, ka dorbu ir aizsuocs latgalīšu volūdys tezaurs – plota skaidrojūšuo i sinonimu vuordineica internetā. Ari muoksleigais intelekts naguļ i bolsā skaita rokstus latgaliski.
Bet, jo kaids mums soka, ka jiusu volūdys viļcīņs aizguojs, tod atguodynuosim jam, ka iz pasauļa ir uotrgaitys laineri i vēļ vysai daudz ari cytu „braucamūs reiku".
Kū tev pošai ir devs 26 godu garais dorbs pi atjaunuotuo žurnala „Katòļu Dzeive"?
Īspieju realizētīs sovā žurnalistis profesejā, partū ka taidūs izdavumūs kai „Vakara Ziņas" es nabyutu variejuse i gribiejuse struoduot. „Katòļu Dzeive" maņ beja ūtruo i varbyut vēļ trešuo augstškola iz dzeivis.
Prīca, ka varieju paleidzēt augt i publicētīs taidim autorim kai Valentina Celeitāne, Veneranda Zepa, Veronika Tenča-Goldmane, kurai izdevem ari gruomateņu, juos poemu prozā „Pastareite". Myusu žurnalā sovys raksteituojis gaitys aizsuoce tūlaik vēļ Viļānu vydsškols škoļneica Ilze Sperga i tt.
Kaids, pa tovam, ir kvalitativs puču duorzs?
Pa manim, duorzs ir cīši individuala paruodeiba. Fraņču gleznuotuojs Klods Monē asūt olguojs duorzinīku ar nūteikumu, ka jis kū papyldynuot dabeigajā ainovā dreikst viņ tik daudz, lai nu molys nabyutu radzama cylvāka īsajaukšona. Maņ pošai ir, tai saucamais, meža voi mežūneigais duorzs, kur pučis aug ari kūku vydā i kulturaugi draudzejās ar pļovu zīdenim.
Gon jau ka tu dzer zuoļu čajis. Kaidys ir tovys meiluokuos?
Čymynu, viejgrīšku. Cīši pateik ari upis mātrys i ciebreņa (mārsila) smuords.
Pasadoli ar kaidu dūmu gryudu, tev meilu anekdotu?
Ar pacīteibu sēsim kotrys sovā teirumā i turēsim nūceju, ka īsātais koč kod dūs ari zaļūs osnus. Byusim tūs asneņu gaideibuos! Anekdots iz dzeivis. Saimē diveji bārni. Vīns pesimists, ūtrys optimists. Dzymdynuotuoji, tyvojūtīs Zīmyssvātkim, sadūmuoja saguoduot jim taidys naparostys duovonys, lai vēļ reizi puorsalīcynuotu par jūs navīnaidū attīksmi pret lītom i paruodeibom.
Pesimistam jī izduovynuoja kūka zirdzeņu, a optimistam skaudzeiti gleitā kasteitē salyktu zyrga māslu – stropulu. Pesimists: Nu zirdzeņš. Mozeņš, a es gribieju lela... Bryuns, a es gribieju bolta... Nu kūka, a es gribieju dzeiva.
Optimists: A maņ ir dzeivs! Tikai nazkur aizskriejs!
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Vuordu i puču duorzi" saturu atbild ''Latgales Laiks'".
Komentāri