Kopš 2013. gada Daugavpilī darbojas uzņēmums, kas savulaik apvienoja Tramvaju pārvaldi un daļēji Autobusu parku, bet tikai to daļu, kas veic pasažieru pārvadājumus Daugavpils robežās. Tobrīd sākās uzņēmuma „Daugavpils satiksme” (DS) vēsture. Kāds pašvaldības uzņēmumam bijis 2024. gads un kādi ir DS vadības plāni 2025. gadam? Par to laikrakstam „Latgales Laiks” pastāstīja SIA „Daugavpils satiksme” valdes loceklis Artis Druvinieks.
– Pagājušajā gadā uzņēmums pabeidza vairākus vērienīgus projektus. Pateicoties tiem tagad pilsētā ir jauni maršruti, kas būtiski uzlabojuši satiksmi Daugavpilī. Pastāstiet par šiem projektiem!
– Mums izdevās realizēt vairākus un Daugavpilij tiešām lielus projektus. To īstenošanai bija daudz iemeslu. Tolaik visas tramvaja līnijas mūsu pilsētā bija būvētas vai nu padomju vai pēcpadomju laikos, bet jau diezgan vecas. Agrāk vai vēlāk situācija bija jāuzlabo. Turklāt mēs kopš bērnības atceramies tramvaju riteņu raksturīgo klaboņu. Tas, protams, neatbilda mūsdienu prasībām un cilvēku vēlmēm. Līdz ar to bija jāveic visas šīs izmaiņas. Mums izdevās šos projektus burtiski „izplēst”, ar to palīdzību saņēmām Eiropas fondu līdzfinansējumu un tad sākām darbu. To īstenošana tiešām bija sarežģīta.
Projekta realizācijas noslēguma daļa sakrita ar ziemas periodu, proti, tajos laikapstākļos nebija iespējams kvalitatīvi paveikt darbus. Sapratām, ka tuvojas projekta īstenošanas beigu termiņš, bet tajā pašā laikā apzinājāmies, ka kvalitatīva darba, kādu esam ieplānojuši, nebūs. Proti, grūtības bija ne tik daudz laika periodā, cik šo darbu tehniskajā izpildījumā, ņemot vērā ziemas periodu.
Projekti bija jāpabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim. Visiem bija skaidrs -- kāda daļa darbu tehnisku iemeslu dēļ ir jāpārtrauc. Respektīvi, mums tas bija papildu slogs, sapratām, ka dažus darbus nevaram atstāt nepabeigtus, jo tādā gadījumā zaudētāji būs mūsu pasažieri, visi Daugavpils iedzīvotāji zaudēs komforta zonu. Vajadzēja izdomāt pagaidu risinājumus šim ziemas periodam, lai pēc tam pavasarī varētu atsākt darbus, bet tā, lai Daugavpils iedzīvotāji neciestu. Rezultātā līdz 2023. gada beigām mēs veiksmīgi pabeidzām šos projektus, bet mums bija aile „atliktie darbi”, tas ir, daļu darbu atstājām uz pavasari. Piemēram, flīzes pieturās ieklājām ziemā uz sniega, saprotot, ka pavasarī nāksies visu pārtaisīt, taču šajā gadījumā domājām par klientu ērtībām, pretējā gadījumā viņiem būtu jābrien pa dubļiem, lai tiktu līdz sabiedriskā transporta durvīm. Pavasarī visu pārtaisījām -- tie arī bija atliktie darbi, un šie darbi netika apmaksāti papildu, tie jau bija iekļauti projektā.
Jūnijā tika pabeigti visi atliktie darbi, sastādīts defektu akts, visiem paveiktajiem darbiem mums ir piecu gadu garantija. Šajā periodā, ja būvnieku darbā konstatēsim kādus trūkumus vai nepilnības, viņi tās novērsīs par saviem līdzekļiem. Tas ir ļoti labs variants. Pateicoties šiem projektiem, mums ir izdevies būtiski uzlabot satiksmi pilsētā, tika ieviesti jauni maršruti. Jauno Forštati un pilsētas centru, Stropus, Ķīmiķu mikrorajonu, Jaunbūvi, pilsētas centru un cietoksni savienojām ar tramvaju satiksmi. Nedrīkst aizmirst arī to, ka tika labiekārtoti daži pilsētas ielu posmi, piemēram, Ventspils ielā tagad kursē 2. un 4. maršruta tramvajs. Vēl pirms dažiem gadiem šis bija viens no briesmīgākajām posmiem Daugavpilī. Tagad šeit ir asfaltēta iela ar modernu apgaismojumu un zālieniem. Par to uzņēmums „Daugavpils satiksme” ieguva pirmo vietu Finanšu ministrijas konkursā “Reģionu zvaigznes 2024”.
– Jau vairākus gadus valstī tiek aktīvi apspriesta pāreja uz elektronisko pasažieru uzskaites sistēmu. Bija paredzēts, ka Daugavpilī tā sāks darboties šogad, bet pagaidām tas vēl nav noticis. Kur slēpjas problēma? Un kad šī sistēma tiks uzstādīta sabiedriskajā transportā?
– Vēlamais termiņš tās ieviešanai bija jau pagājušā gada beigas. Taču tas nebija kritiskais, atskaites periods. Varētu, protams, nopirkt un ieviest daudz vienkāršāku sistēmu, kas vienkārši izsniegtu cilvēkiem biļetes, uzraudzītu maršrutus un laiku, bet, konsultējoties ar pilsētas vadību, nolēmām necensties ielēkt pēdējā vagonā, bet iekāpt, tēlaini sakot, pirmajā vagonā. Mēs izvirzījām mērķi iegādāties pēc iespējas modernāku un daudzfunkcionālāku sistēmu, kuru nākotnē varētu attīstīt un pilnveidot un kas ietver plašākas iespējas. Proti, ir svarīgi, lai klients par biļeti varētu norēķināties ne tikai ar bankas karti, bet arī ar lietotni vai skenējot QR kodu. Mēs uzskatām, ka ir nepieciešama sistēma, kuru vajadzības gadījumā var uzlabot. Tas viss, protams, sarežģīja mūsu iepirkumu, kurā piedalās ļoti lieli uzņēmumi, tostarp ārvalstu firmas. To pārstāvji uzdod daudz specifisku jautājumu, uz šiem jautājumiem ir jāatbild, jāpanāk pilnīga savstarpēja sapratne, lai vēlāk nerastos problemātiskas situācijas. Pēdējais iepirkums mūs izsita no ierastajām sliedēm. Pieņēmām, ka šī sistēma mums izmaksās pusotru miljonu eiro, taču iepirkuma procesā izrādījās, ka tā būs dārgāka. Tāpēc mums bija jāpārdomā, vai spēsim to realizēt, līdz ar to bija jāveic jauni aprēķini. Turklāt tika uzdoti daudzi papildu profesionāli jautājumi. Un tas viss noveda pie tā, ka mums bija izdevīgāk slēgt šo iepirkumu, lai veiktu papildu darbu ar tehnisko specifikāciju un izsludinātu jaunu iepirkumu. Pretējā gadījumā varēja rasties problēmas ar iepirkuma dalībniekiem, kas būtiski aizkavētu darbu. Vispirms tiek iesniegts atspēkojums IUB, kur tas tiek izskatīts ilgu laiku, pēc tam lieta var nonākt tiesā un ilgt gadiem. Tagad gaidām jaunā iepirkuma rezultātus.
– Kas šajā gadījumā notiks ar konduktoriem?
– Šis mums bija vissāpīgākais jautājums. Mēs neesam gatavi atlaist cilvēkus, tāpēc tika apsvērti dažādi varianti, lai cilvēki paliktu strādāt uzņēmumā, bet citā darbā. Mēs novērtējam savus darbiniekus un saprotam, cik viņiem ir svarīgi saglabāt darbu un ienākumus. Saprotam, ka, ieviešot šo sistēmu, mums būs nepieciešams lielāks skaits kontrolieru, kuru šobrīd ir ļoti maz, tāpēc daļa darbinieku tiks pārkvalificēti no konduktoriem par kontrolieriem. Daļu darbinieku pārkvalificēsim par tramvaju vadītājiem, četri mūsu bijušie konduktori pabeidza apmācību pagājušā gada beigās un tagad jau dodas maršrutos kā tramvaju vadītāji. Šogad plānojam pārkvalificēt arī virkni citu darbinieku. Un, ja būs nepieciešams, pilsēta nāks talkā un palīdzēs iekārtot darbā mūsu cilvēkus.
-- Autobusu parka atjaunināšana. Kā virzās darbs šajā jomā?
– Par laimi, pateicoties dalībai Eiropas projektos, mums izdevās autobusu parku atjaunot par aptuveni 80 procentiem. Daugavpilī kursē jauni autobusi, kas izmanto lētāku degvielu – sašķidrināto gāzi, kā arī elektrobusi. Bet ar tramvajiem joprojām ir problēmas. Pēdējo pāris gadu laikā esam saņēmuši tikai četrus jaunus tramvaju vagonus, pirms tam pēdējos jaunos tramvajus saņēmām 2019. gadā. Pārējie ir daudz vecāki. Tas ir, tikai puse no mūsu tramvaju parka ir salīdzinoši jauna. Taču jaunu tramvaju iegāde nav viegls uzdevums, un runa nav tikai par naudu. Tramvaji, kas varētu kursēt Daugavpilī, tiek ražoti tikai dažās rūpnīcās. Tas ir, pat ideālā variantā mēs nevaram vienkārši doties uz veikalu un tos iegādāties. Visām šīm rūpnīcām ir daudz klientu, tāpēc ir jāgaida rindā, lai saņemtu pasūtījuma apstiprinājumu. Turklāt tas nav viens vai divi mēneši, bet no pusotra līdz diviem gadiem. Piemēram, pašlaik viens Polijas uzņēmums gatavo 40 tramvajus Atēnām (Grieķija), tad viņiem ir pasūtījums no Romas. Tie ir miljoniem dolāru vērti darījumi. Un pat tad, ja atradīsim nepieciešamo finansējumu, mums tik un tā liks iestāties rindā. Un tomēr mēs risinām šo jautājumu, meklējam iespējas iegūt Eiropas fondu līdzfinansējumu, un, pat ja tas prasīs gadu vai divus, mēs tomēr ceram, ka izdosies atjaunot tramvaju parku.
-- Vai šogad būs kādas izmaiņas “Daugavpils satiksmes” cenu politikā?
-- Nē, šogad esam saglabājuši līdzšinējās biļešu cenas. Tas ir, tāpat kā pērn, daļai iedzīvotāju viens brauciens sabiedriskajā transportā maksās 1 eiro. Pensionāriem tie ir 50 centi. Ir noteikta cilvēku kategorija, kam pienākas 100% atlaide biļetēm. Izstrādāta arī mēnešbiļešu sistēma, ko iecienījuši iedzīvotāji. Visa informācija pieejama mūsu mājas lapā satiksme.daugavpils.lv
– Kādi ir tuvākās nākotnes plāni? Kā plānojat attīstīt sabiedrisko transportu Latvijas otrajā lielākajā pilsētā?
-- Divi prioritārie uzdevumi ir elektroniskās pasažieru uzskaites sistēmas ieviešana un tramvaju parka atjaunošana. Papildus strādājam pie savas jaunās mājas lapas, kurai jākļūst modernākai un klientiem ērtākai, kurā būs iespējams, piemēram, iegādāties biļeti vai mēnešbiļeti, kurā būs tiešsaistes sabiedriskā transporta kustības karte un daudz kas cits klientu ērtībām. Gatavojam arī pārsteigumu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem – mūsu uzņēmuma vecās tehnikas izstādi.
– Paldies par interesanto sarunu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Artis Druvinieks: „SIA „Daugavpils satiksme” prioritārie uzdevumi -- jauna sistēma un jauni tramvaji”" saturu atbild ''Latgales Laiks'".
Komentāri