Latvija veiksmīgi atslēgusies no BRELL: kā viss noritēja

Panika, dezinformācija un histērija. Tā var raksturot periodu, kad Latvija tika atslēgta no Krievijas elektrotīkla. Lai cik arī klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis skaidroja, ka nekāda “pasaules gala” nebūs, daļa cilvēku labprātāk ticēja politiķiem populistiem, kuri gatavojas pašvaldību vēlēšanām, vai pat pilnīgi nesaprotamiem avotiem. Taču patiesībā viss noritēja mierīgi un bez starpgadījumiem -- mēs to pat nejutām.

Baltijas valstis šī projekta izstrādāšanu sāka jau sen, 2006.--2007. gadā. Sākotnēji atslēgšanās no BRELL bija paredzēts 2026. gadā. Taču mēs visi zinām, kādi briesmīgi notikumi risinās pēdējos gados -- karš Ukrainā turpinās jau gandrīz trīs gadus. Līdz ar to termiņi mainījās. 7. februārī Latvijai bija viens tehnoloģiskais savienojums ar Krieviju, Igaunijai -- trīs, Lietuvai -- trīs tehnoloģiskie savienojumi ar Baltkrieviju un divi -- ar Krieviju Kaļiņingradā.

Taču 8. februārī norisinājās vēsturisks notikums. Baltijas valstis beidzot atslēdzās no Krievijas elektrotīkla, sākot no dienvidiem -- vispirms Lietuva, tad Latvija un tad Igaunija.

Pāris nedēļas pirms tam Daugavpili apmeklēja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un pastāstīja, ka nekādas neparedzētas situācijas nav gaidāmas, ka visam jānorit gludi, jo līdzīgi testi tika veikti jau iepriekš. Tomēr dažus panikas cēlējus šie vārdi nepārliecināja. Internetā sāka izplatīties ziņas, ka mēs, minimums, dažas dienas dzīvosim bez elektrības un ir jāatslēdz visas elektroierīces, citādi viss sadegs. Bet, palasot, ko daži panikas cēlēji vai boti rakstīja sociālajos tīklos, tad mums draudēja gandrīz vai pasaules gals.

Taču rezultātā, kā ministrs tika solījis, atslēgšanas process noritēja raiti un bez starpgadījumiem. „Simboliski, līdzīgi kā savulaik Baltijas ceļā, Latvija ar Igauniju un Lietuvu -- visas Baltijas valstis kopā -- šodien atvienojās no Krievijas kontrolētā energoapgādes tīkla un pēc darbības testu veikšanas pilnībā pievienosies trīs reizes lielākam Eiropas energotīklam. Šis ir lielākais un nozīmīgākais energosistēmas neatkarības un reģiona drošības projekts pēdējās desmitgadēs. Turklāt mēs to darām gadu ātrāk nekā plānots,” sestdien sacīja Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa.

Atslēgšanās no Krievijas kontrolētās energoapgādes sistēmas Baltijas valstīs neietekmēja patērētājus. Pēc atslēgšanās no BRELL tīkla līdz 9. februārim Baltijas valstis darbojās "salas" režīmā jeb autonomi kontrolēja stabilu elektrotīkla frekvenci, tikmēr tika veikti frekvences stabilitātes un sprieguma regulēšanas testi, kas bija veiksmīgi. Baltijas pārvades sistēmu operatori nodrošināja stabilu un drošu tīkla darbību, uzturot līdzsvaru starp patēriņu un ģenerāciju (ražošanu), lai regulētu frekvenci.

„Sistēma uz neplānotu atslēgšanos reaģēja tikpat veiksmīgi, kā citos testos, un elektroenerģijas padeve saglabājās stabila. To var uzskatīt par papildu notikumu, kas parāda Baltijas valstu operatoru gatavību pārvaldīt sistēmu,” teikts AS „Augstsprieguma tīkls” oficiālajā paziņojumā.

Savukārt 9. februārī pl. 14.05 Igaunija, Latvija un Lietuva veiksmīgi sinhronizēja savas elektroenerģijas sistēmas ar kontinentālo Eiropu. „Šis ir nozīmīgs vēsturisks solis Baltijas valstīm un visai Eiropai, stiprinot reģiona enerģētisko noturību un neatkarību. Sinhronizācija ļauj Baltijas valstīm ciešā sadarbībā ar citām kontinentālās Eiropas valstīm pārvaldīt savus elektroenerģijas tīklus, nodrošinot stabilu un uzticamu frekvences kontroli, tādējādi būtiski uzlabojot reģionālo enerģētisko drošību,” teikts „Augstsprieguma tīkls” oficiālajā informācijā.

Sagatavošanās šim procesam prasīja daudz pūļu un resursu. Pēdējo gadu laikā kopā ar Lietuvas un Igaunijas operatoriem un ar ievērojamu Eiropas Savienības finansējumu Latvijā atjaunoti un pārbūvēti vairāk nekā 500 kilometri augstsprieguma līniju, tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un lieljaudas bateriju sistēmas.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, kurš pagājušās nedēļas nogalē personīgi pārraudzīja šo procesu, sacīja: „Man ir gandarījums par veiksmīgi noritējušo procesu, kur liels nopelns ir Baltijas valstu operatoriem, īpaša pateicība ir AS “Augstsprieguma tīkls” par ieguldīto darbu 15 gadu garumā. Pateicamies visām iesaistītajām institūcijām, sadarbības partneriem par profesionālo darbu, pastiprināti uzraugot, lai sinhronizācijas process šajā nedēļas nogalē noritētu raiti un bez aizķeršanās. Baltijas valstis ir gatavas kopīgi turpināt strādāt, lai kāpinātu ražošanas jaudu pieejamību reģionā.”

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atzīmēja, ka Latvija, Igaunija un Lietuva tagad ir daļa no Eiropas elektroenerģijas sistēmas. "Vēl viens svarīgs solis mūsu neatkarības palielināšanai. Paldies visiem, kas smagi strādāja, lai šī diena notiktu," rakstīja E. Rinkēvičs.

Tajā pašā dienā Viļņā pulcējās Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas – vadītāji, kuriem pievienojās arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena: „Šodien mēs veidojam vēsturi. Mēs savienojam Baltijas valstis ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu. Tiek demontētas elektrolīnijas, kas mūs savienoja ar Baltkrieviju un Krieviju. Šī elektrolīniju maiņa, kas savienoja jūs ar naidīgiem kaimiņiem, kļūs par pagātni. Tā ir brīvība no draudiem, šantāžas. Tagad ir pienācis laiks pārņemt mūsu aizsardzību un drošību savās rokās.”

„Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas energosistēmu ir vēsturisks solis mūsu enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Šis process ne tikai uzlabos mūsu energoapgādes drošību, bet arī veicinās ciešāku integrāciju Eiropas enerģētikas tirgū. Šodien izdevās pārrunāt arī citus, ne mazāk svarīgus ar mūsu drošību saistītus jautājumus. Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm jāpalielina izdevumi drošībai un aizsardzībai, kā arī jāattīsta aizsardzības un militārās rūpniecības industrijas kapacitāte. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, drošībai jābūt vienai no Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm,” tikšanās laikā uzsvēra E. Rinkēvičs.

Savukārt 10. februārī klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” norādīja, ka „Baltijas valstu atslēgšanās no tā dēvētā BRELL elektroapgādes tīkla ar Krieviju un Baltkrieviju un pieslēgšanās Eiropas energotīklam nav palielinājusi elektrības cenu. 10. februārī elektrības cenas, salīdzinot ar pagājušās nedēļas pirmdienu, ir lētākas, līdz ar to mēs redzam tirgū pozitīvas tendences, ka cenas nav kāpušas, ir pat zemākas”. Ministrs atzīmēja, ka biržā „Nord Pool” pirmdien vidējā elektroenerģijas cena Latvijā bija 146 eiro par megavatstundu (MWh), savukārt pirms nedēļas, 3. februārī, vidējā elektroenerģijas cena Latvijā bija 154 eiro par MWh.

Biržā "Nord Pool" pieejamā informācija liecina, ka piektdien, 7. februārī, vidējā elektroenerģijas cena Latvijā bija 119 eiro par MWh, sestdien, 8. februārī, 63 eiro par MWh, bet svētdien, 9. februārī -- 128 eiro par MWh.

Par paveikto darbu ziņoja arī Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Intervijā Latvijas Radio viņš sacīja, ka aizvadītajā nedēļas nogalē, Baltijas valstīm pieslēdzoties Eiropas vienotajam energotīklam, nekādi fiziski drošības apdraudējumi Latvijā netika konstatēti. Viņš piebilda, ka nedēļas nogalē tika uzraudzīta arī informatīvā telpa, kurā saistībā ar elektrotīklu pārslēgšanu, protams, tika novērota dezinformācija, taču nekas neprognozējams nenotika.

R. Kozlovskis atzīmēja, ka iekšlietu dienesti turpina strādāt pastiprinātā režīmā, jo saprot, ka hibrīdkara apstākļos naidīgo valstu vēlme kaitēt Latvijai ir diezgan liela.

Tagad Baltijas valstis ir pieslēgušās kontinentālās Eiropas vienotajam elektrotīklam caur Lietuvas--Polijas savienojumu LitPol link. Jāatzīmē, ka Baltijas valstis arī pieslēguma laikā BRELL jau kopš 2022. gada nav izmantojušas un nav pirkušas elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas. Mūsu elektroenerģijas cena galvenokārt ir atkarīga no vietējās enerģijas ražošanas, energonesēju cenas, laikapstākļiem un infrastruktūras pieejamības.

Saskaņā ar AS „Augstsprieguma tīkls" novērtējumu, ar sinhronizāciju saistīto papildu izmaksu ietekme uz rēķiniem nepārsniegs 5%.

Tāpēc daži cilvēki velti krita panikā un histērijā, maldinot arī nosvērtākos un pragmatiskākos valsts iedzīvotājus. Tāpēc labāk klausīties nevis to, ko vēsta daži politiķi un „eksperti” sociālajos tīklos, bet gan uzticēties īstiem speciālistiem -- profesionāļiem!