Ņemot vērā ļaundabīgo audzēju izplatību un plašo destruktīvo ietekmi uz kopējo sabiedrības veselību, februāra sākumā visā pasaulē tiek atzīmēta pretvēža diena. Tās mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni un palielināt zināšanas par ļaundabīgiem audzējiem, to profilaksi un savlaicīgu slimību atklāšanu un ārstēšanu.
Iedzīvotāji tiek aicināti izrādīt rūpes par savu un līdzcilvēku veselību, gan izmantojot iespēju veikt valsts apmaksātas vēža profilaktiskās pārbaudes, gan ievērojot veselīga dzīvesveida paradumus, lai samazinātu risku saslimt ar vēzi.
Daudz ielaistu saslimšanu
Latvijā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem ir otrs biežākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām. Pie tam ļaundabīgie audzēji Latvijā ir arī galvenais invaliditātes cēlonis. Lai arī Latvijas iedzīvotāji ar onkoloģiskām slimībām saslimst apmēram tikpat daudz, kā citās valstīs, tomēr ļaundabīgos audzējus slimniekiem Latvijā kopuma atklāj vēlāk. Tāpēc Latvijā mirstība no šīm slimībām ir salīdzinoši augstāka.
Latvijā ir daudz ielaistu onkoloģisko saslimšanu gadījumu un joprojām liels ir to pacientu skaits, kam vēzi atklāj trešajā un ceturtajā stadijā, kad ir grūtāk ārstēt un ārstēšana ir dārgāka. Krūts, dzemdes kakla, prostatas un zarnu vēzis agrīnās slimības stadijās cilvēkam visbiežāk neizraisa nekādas sūdzības vai simptomus, tāpēc bieži vien tās nevar laikus atklāt.
Lai vēzi atklātu agrīnā stadijā, kad tā izārstēšanas iespējas ir ļoti augstas, izšķiroši svarīga ir regulāra profilaktisko pārbaužu un skrīninga testu veikšana. Diemžēl Latvijā joprojām ir novērojama tendence cilvēkiem neiet uz ikgadējām pārbaudēm un neizmantot skrīninga testus. Biežākais iemesls, kādēļ iedzīvotāji neveic vēža skrīningu, ir laba pašsajūta un slimības simptomu neesamība. Kā liecina Nacionālā veselības dienesta dati, 2023. gadā atsaucība dzemdes kakla vēža skrīningam bija 55,2 %, krūts vēža skrīningam – 36,1 %, zarnu vēža skrīningam – 25,8%, prostatas vēža skrīningam – 80%
Profilaktiskās pārbaudes ir pilnībā valsts apmaksātas, un to veikšana sniedz iespēju regulāri uzraudzīt veselības stāvokli un laikus atklāt izmaiņas, tādējādi nepieciešamības gadījumā pēc iespējas ātrāk uzsākt ārstēšanu, lai sasniegtu labākus ārstēšanas rezultātus. Ārsti norāda, ka ir svarīgi veikt vēža skrīningu arī tad, ja cilvēks jūtas vesels un nav slimību izraisītu simptomu, jo vēzis agrīnās slimības stadijās cilvēkam visbiežāk neizraisa nekādas sūdzības vai simptomus, tāpēc bieži vien tās nevar laikus atklāt.
Cigarešu dūmi un vēzis
Ļaundabīgo audzēju rašanās iemesli lielākoties nav zināmi, jo zinātnieki tikai daļēji ir izpētījuši cēloņus, kas palielina to iespējamības risku. Parasti šūnas aug un dalās, veidojot jaunas šūnas, kad tas ir nepieciešams organismam. Tomēr dažreiz šūnas sāk augt un dalīties bez vajadzības. Šīs nevajadzīgās šūnas sauc par audzējiem, kas mēdz būt labdabīgi un ļaundabīgi. Labdabīgos audzējus var izoperēt, un tie neizplatās uz citām ķermeņa daļām. Savukārt ļaundabīga audzēja gadījumā šūnas aug un dalās nekontrolēti, tās var bojāt apkārtējos audus un izplatīties uz citiem orgāniem. Galvenie riska faktori ir: vecums, ģimenes slimību vēsture, smēķēšana, tieša saskare ar radiāciju un specifiskām ķimikālijām, inficēšanās ar specifiskiem vīrusiem vai baktērijām, ģenētiskas izmaiņas.
Viens no svarīgiem vēža saslimšanas riska faktoriem, ko iespējams novērst, ir cigarešu smēķēšana. Der atcerēties, ka cigaretes tiek uzskatītas arī par viskaitīgāko nikotīna uzņemšanas veidu, jo lielākā daļa toksisko, kancerogēno vielu rodas cigaretes sadegšanas procesā. Līdz ar to arī lielākie riski ir saistīti ar tabakas sadegšanu un cigarešu radītajiem dūmiem.
Cigarešu dūmi var izraisīt vēzi arī nesmēķētājiem, kas tos ieelpo, un bērniem, kuru vecāki smēķē. Ja smēķētājs nevēlas atteikties no nikotīna lietošanas, iespējams izvēlēties arī mazāk kaitīgus nikotīna uzņemšanas veidus, piemēram, dažādas cigarešu alternatīvas, kur netiek dedzināta tabaka un izdalās mazāks kaitīgo vielu apjoms.
Vīriešiem un sievietēm, kas smēķē cigaretes, salīdzinājumā ar nesmēķētājiem risks saslimt ar plaušu vēzi var palielināties 20–25 reizes. Jo ilgāk un vairāk cilvēks smēķē cigaretes, jo lielāks var būt arī saslimšanas risks. Eiropā smēķēšana izraisa apmēram 82 % no visiem gadījumiem, kur ir konstatēts plaušu vēzis.
Starptautiskās vēža izpētes aģentūras (IARC) pētījumos ir secināts, ka cigarešu smēķēšana var palielināt krūts vēža risku (par 10–30 %), savukārt sekundārie cigarešu dūmi var paaugstināt balsenes un rīkles vēža risku.
Ļaundabīgo audzēju saslimšanas un mirstības riskus ir iespējams efektīvi mazināt, veicot regulāras profilaktiskās skrīninga pārbaudes, kā arī mainot ieradumus. To apliecina arī Eiropas Komisijas 2025. gada ziņojumā par vēzi ES valstīs, Norvēģijā un Islandē secinātais, ka Eiropas Savienībā kopumā par 12 % ir pieaugusi vēža pacientu izdzīvotība, tomēr vēža slimnieku skaits ir pieaudzis par 24 %. Salīdzinot Eiropas valstis, pozitīvi uz pārējo fona izceļas Zviedrija, kas pastiprināti vēršas pret cigaretēm, aktīvi rīkojot pretcigarešu kampaņas un piemērojot cigaretēm augstāku akcīzi nekā citiem tabakas un nikotīna produktiem. Zviedri kā galveno cigarešu alternatīvu izvēlas zelējamo tabaku jeb snusu, un tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc šobrīd Zviedrijā procentuāli ir viszemākā ar tabakas lietošanu saistīto slimību izplatība Eiropas Savienībā un par 41 % mazāka saslimstība ar vēzi nekā citās Eiropas valstīs.
Komentāri