Pašlaik viena no galvenajām tēmām ne tikai medijos, bet arī ikdienas sarunās ir karš. Mēs sekojam līdzi notikumiem, kas risinās Ukrainā un Izraēlā, kur katru dienu mirst cilvēki. Ienākošā informācija ir diezgan pretrunīga. Kāpēc? Tāpēc, ka atsevišķas personas un organizācijas, kas iesaistītas šajos briesmīgajos notikumos, aktīvi izmanto dezinformāciju un sabotāžu. Un mums jāiemācās ar to cīnīties.
Hibrīdkarš ir daļa no mūsu dzīves
Diemžēl tā tas ir. Jau vairākus gadus Latvija, tāpat kā daudzas citas valstis, dzīvo šādos apstākļos. Mūsu robežām uzbrūk nelegālie migranti, kurus apzināti atved mūsu nebūt ne draudzīgie kaimiņi. Mūsu zemūdens kabeļus Baltijas jūrā it kā nejauši aizķer un pārrauj garām braucošie kuģi. Mums pāri gāžas milzīga pretrunīgas informācijas gūzma, no kuras, labākajā gadījumā, tikai neliela daļa izrādās patiesība.
Jā, tā ir mūsdienu realitāte, ar kuru mums vēl jāmācās sadzīvot un ar to cīnīties. Bet kā? Ir dažādi veidi. Piemēram, mācīt medijpratību. Starp citu, šie kursi ir populāri ne tikai Latvijas jauniešu, bet arī pensijas vecuma cilvēku vidū.
"Medijpratība ir cilvēku prasmes un zināšanas lietot medijus, meklēt un analizēt informāciju, kritiski izvērtēt mediju vēstījumus un piedalīties satura veidošanā efektīvā un drošā veidā un pieņemt pamatotus lēmumus, lai veicinātu dzīves kvalitāti” (definīcija no Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2024.--2027. gadam). Ir svarīgi, lai mēs spētu atpazīt informāciju, it īpaši pašlaik, kad mūsu kaimiņi -- agresori -- aktīvi izmanto mūsu informatīvo telpu, lai sētu paniku, nodotu savus propagandas saukļus un destabilizētu situāciju valstī. Taču ir svarīgi, lai arī noteiktas organizācijas šādos nestabilos laikos spētu sadarboties. Un šajā gadījumā talkā nāca stratēģiskā izspēle pieaugušajiem “Nosargāt Saulpili”.
Spēle kā apmācības civiliedzīvotājiem
Labākais veids, kā sagatavoties dažādām situācijām, ir organizēt mācības. Tās regulāri tiek rīkotas militārpersonām, policistiem, ugunsdzēsējiem un citu specdienestu pārstāvjiem. Taču biedrība “Baltijas iniciatīva ES reformai” ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas atbalstu nolēma organizēt savdabīgas mācības civiliedzīvotājiem, izstrādājot stratēģisko izspēli pieaugušajiem “Nosargāt Saulpili”. Daugavpilī bija aicināti piedalīties nevalstisko organizāciju, mediju un pašvaldību pārstāvji, tiesa, ieradās nebūt ne visi.
Laikraksta "Latgales Laiks" redakcija, saņēmusi šo uzaicinājumu no portāla Chayka.lv redaktores Innas Plavokas, pat nedomājot nolēma piedalīties. No citu mediju pārstāvjiem, protams, bija Chayka.lv, Chayka Latviski darbinieki un viesis no Rīgas, Rus.tvnet.lv galvenā redaktora vietnieks Andrejs Timofejevs, kā arī Latvijas Radio Latgales studijas žurnālists Tenis Bikovskis.
Sabiedriskās organizācijas pārstāvēja „Cita Daugavpils”, „New East” un Latvijas Sarkanais Krusts. Savukārt situācija ar pašvaldībām bija visbēdīgākā. Ieradās tikai Augšdaugavas novada domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Kuņicka-Dzalbe. Un viss...
Izdomāta pilsēta, kas līdzīga Daugavpilij
Saulpils ir izdomāta pilsēta, realitātē tā nepastāv, bet tā ir ļoti līdzīga Daugavpilij. Tajā dzīvo 65 tūkstoši dažādu tautību iedzīvotāju. Tai ir vairāki mikrorajoni, katrā ir sava kopiena, ko veido aktīvi iedzīvotāji. Ir savi masu mediji, un, protams, dažādas pašvaldības un valsts struktūras. Ir upe, kas sadala pilsētu divās daļās. Vārdu sakot, viss ir kā Daugavpilī. Un šī izdomātā pilsēta kļūst par spēles epicentru, tieši šeit risinās dažādi notikumi.
Visi spēles dalībnieki tika iedalīti trīs komandās: “Pašvaldība”, “Žurnālisti” un “Nevalstiskās organizācijas”. Un, starp citu, nebija obligāti visiem jāpilda tādas pašas funkcijas kā reālajā dzīvē. Piemēram, pašvaldības komandā iekļuva Tenis Bikovskis un Andrejs Timofejevs, palīdzot Kristīnei Kuņickai-Dzalbei tikt galā ar pienākumiem.
Savukārt laikraksta "Latgales Laiks" redaktore Jeļena Bobkova kopā ar vairākiem portāla Chayka žurnālistiem pievienojās nevalstisko organizāciju komandai. Apsteidzot notikumus, jāatzīmē, ka izmēģināt sevi citā jomā bija ļoti interesanti un izzinoši.
Viss sākās ar to, ka blogos un sociālajos tīklos tika izplatīta informācija, -- deg depo. Un tūlīt pat, kamēr neviens vēl nebija paspējis attapties, vairāku mikrorajonu iedzīvotāji sāka saņemt skrejlapas par to, kā Saulpils pārvēršas vēl vienā Čornobiļā, ka iedzīvotāji tiek indēti. Ko darīt šādā situācijā? Sāc modelēt šo situāciju reālajā dzīvē un saproti, ka iedzīvotājiem sāktos panika, uz ceļiem veidotos sastrēgumi, jo daudzi, visticamāk, izlemtu pēc iespējas ātrāk pamest pilsētu. Un tas -- tā vietā, lai klausītos medijus vai vērstos pašvaldībā vai Katastrofu vadības centrā. Mēs spēlē tieši tā arī izdarījām -- uzrakstījām vēstuli un atbildi saņēmām diezgan ātri. Izrādījās, ka šī informācija nav patiesa un nekādas indēšanas nav. Tomēr tas būtiski destabilizēja situāciju pilsētā. Un ko tad, ja tas notiktu reālajā dzīvē? Cik cilvēki noticētu pašvaldības informācijai, nevis dotu priekšroku tam, kas rakstīts sociālajos tīklos vai saņemtajā skrejlapā? Diemžēl tās ir padomju laika paliekas, kad milzīgas valsts vadība pastāvīgi slēpa patiesību no iedzīvotājiem. Kā piemēru var minēt Čornobiļas katastrofu, kad PSRS iedzīvotāji, tostarp arī tuvējos rajonos, nezināja patiesību, tā tika rūpīgi slēpta no viņiem.
Tika izspēlēti arī citi scenāriji. Piemēram, it kā Baltkrievijas mediji rakstīja, ka Saulpils vietējā tirgū notiek streiks pret lēmumu aizliegt ceļot uz Baltkrieviju. Un šī informācija tika aktīvi izplatīta sociālajos tīklos. Rakstīja par to, ka pūlī gājusi bojā sieviete. Savukārt, kad tika saņemta pašvaldības atbilde, kļuva skaidrs, ka tirdziņā tiek izpārdot populāra prece, tāpēc bija sapulcējies liels skaits cilvēku, taču neviens necieta, nemaz nerunājot par bojāgājušajiem.
Tamlīdzīgi scenāriji ir diezgan reāli. Diemžēl tie var kļūt par mūsu dzīves sastāvdaļu, un daži jau kļūst. Bet vai mēs protam pareizi reaģēt un atpazīt informāciju?
Mērķis -- nosargāt reālas pilsētas
Šīs spēles organizatore ir biedrība “Baltijas iniciatīva ES reformai”, kuru pārstāv bijusī Latvijas Republikas iekšlietu ministre Marija Golubeva. Viņa no pirmavotiem zina, kas ir hibrīdkarš un kā rīkoties dažādās situācijās.
“Spēles mērķis ir nosargāt pilsētu, šajā gadījumā -- Saulpili, no hibrīdkara draudiem, no dezinformācijas plūsmas, no kaitējuma, ko šī dezinformācija nes. Šeit nav runa par visbriesmīgāko notikumu -- karu, bet gan par to, kā pašreizējā relatīvi mierīgajā laikā mūsu dzīvi var ietekmēt dažu nedraudzīgu valstu rīcība, apdraudot mūsu sabiedrību, uzticību savai pašvaldībai, valstij, tautai. Un mēs mācāmies, ko varam darīt, lai to novērstu, kā mēs varam tam pretoties, sazinoties, sadarbojoties, izplatot precīzu informāciju,” sacīja Marija Golubeva.
Pilna mēroga karš Ukrainā sākās pirms trim gadiem, bet militārās darbības neatkarīgās valsts teritorijā notiek jau krietni ilgāk, kopš 2014. gada. Aptuveni tajā laikā Latvijas teritorijā pamazām sākās hibrīdkarš, pakāpeniski palielinot potenciālu. Un, protams, Marija Golubeva kā bijusī iekšlietu ministre, kura vadīja ministriju laikā, kad Ukrainā sākās pilna mēroga karš, saskārās arī ar milzīgu dezinformācijas plūsmu. Viņa ir pārliecināta, ka ar to var cīnīties, bet svarīgi ir strādāt kopā: “Cīnīties ar dezinformāciju ir ļoti grūti, turklāt šīs dezinformācijas atspēkošana nepalīdzēs, tas nedarbojas. Tas, kas patiešām darbojas, ir visu procesu, visu kontekstu izskaidrošana cilvēkiem, jāiet ar savu stāstu, ar savu naratīvu, kā mēs rīkojamies, kā viss darbojas. Un, ja notiek kaut kas nepatīkams, piemēram, kā mūsu gadījumā, sabotāža, kas saistīta ar sliežu ceļu bojājumiem, kam ir negatīvas sekas, ko izjūt arī cilvēki, noteiktiem dienestiem ir jāsazinās un jāpastāsta iedzīvotājiem, kas īsti notiek, jāpalīdz novērtēt situāciju un atrast izeju. Līdz ar to nebūs negatīvas attieksmes pret pašvaldību, pret savu pilsētu.”
M. Golubeva ir pārliecināta, ka mums visiem ir jāveido savstarpēja uzticēšanās, jādalās ar to informāciju, ar kuru ir jādalās, un jādomā, kā dalīties ar informāciju, kura ir jāpaziņo uzmanīgi. Uzticēšanās, informācijas apmaiņa, kā to pasniegt sabiedrībai – tie ir trīs pamatu pamati cīņā ar propagandu. Savukārt impulsivitāte var izraisīt bēdīgas sekas.
Nobeigumā vēlos pateikties par uzaicinājumu piedalīties šajā spēlē, jo šīs pāris stundas skaidri parādīja mūsu stiprās un vājās puses, mūsu gatavību aizstāvēt pilsētu, un tagad es runāju par sabiedrības informētību, nevis par reālu militāru iejaukšanos. Gribētos cerēt, ka šādi pasākumi šeit tiks rīkoti arī turpmāk, jo tas ir svarīgi un nepieciešami. Es ceru, ka nākamreiz šādas mācības apmeklēs ievērojami lielāks skaits cilvēku, kuriem jābūt ieinteresētiem saglabāt nevis izdomāto Saulpili, bet reālo Daugavpili!
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Kaujas lauks -- "Saulpils": kā aktīvisti un žurnālisti aizstāvēja izdomātu pilsētu" saturu atbild ''Latgales Laiks'".
Komentāri