Daugavpils reģionālajā slimnīcā situācija ir stabila

Vēl pirms pusotra gada Latgales lielākajā stacionārā situācija bija katastrofāla -- Daugavpils reģionālajai slimnīcai (DRS) sakrājušos parādu dēļ draudēja bankrots. Lai situāciju labotu, slimnīcas vadītāju amatos tika iecelti savas jomas speciālisti Inta Vaivode un Edgars Labsvīrs, drīzumā problēmu risināšanā iesaistījās arī Veselības ministrija Hosama Abu Meri vadībā.

Slimnīcas glābšanai tika veikti radikāli soļi, un tajā pašā laikā sākās runas par slimnīcas nodošanu valsts pārziņā. Šo domu Hosams Abu Meri izteica savas pirmās vizītes laikā Daugavpilī. Taču viņš uzreiz norādīja, ka vispirms ir jāveic audits. Šo procesu uzņēmās Edgars Labsvīrs, kurš medicīnas jomā nebūt nav iesācējs. Šīs pārbaudes rezultāti liecināja, ka slimnīcas nonākšanu tik bēdīgā situācijā izraisījuši vairāki faktori, par ko Edgars Labsvīrs pastāstīja laikrakstam “Latgales Laiks”.

– Kāpēc šāda situācija izveidojās slimnīcā?

– Jāmin trīs faktori, kas mūsu slimnīcu noveda šādā situācijā. Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta (NVD) finansējums samazinājās no 2022. gada pēc Covid-19 pandēmijas beigām. Tas nekad nebija iekļauts kopējā veselības budžetā, šajā gadījumā šie līdzekļi vienmēr tika maksāti papildu. Daugavpils reģionālā slimnīca uzņēma ļoti lielu pacientu plūsmu ar šo diagnozi, vairāk bija tikai Rīgas Austrumu slimnīcā. Taču vēlāk, pēc pandēmijas beigām, tika atcelts ne tikai Covid-19 finansējums, bet arī DRS standarta līgums 2 miljonu eiro apmērā. Tā ir valsts loma. Vai no tā varēja izvairīties? Tagad ir grūti pateikt, jo ir viegli spriest par situāciju, kad jau ir pagājis laiks.

Otrs faktors ir energoresursu cenu kāpums, kas radīja zaudējumus -- vēl vienu miljonu. Es runāju par apkures un elektrības cenām 2022.--2023. gada sezonā. Cenu pieaugums bija ļoti liels, mēs visi to izjutām ik reizi, saņemot rēķinus. Slimnīcā tās bija katastrofāli lielas summas. Jau tad bija skaidrs, ka steidzami kaut kas jādara, jāoptimizē izdevumi, taču tas netika izdarīts vajadzīgajā apjomā. Un te jau var runāt par trešo faktoru.

Es nesaku, ka tas bija viegls uzdevums, protams, ka bija sarežģīti, ņemot vērā, ka 2023. gadā algu pieaugums valstī bija 13%. Un šādos apstākļos par kaut kādām optimizācijām vai samazinājumiem runāt praktiski nav iespējams. Taču citas izejas nebija. Un, kad kāds saka, ka vainīga ir šī puse, bet otra -- ne, katram būs tikai daļēji taisnība. Lielās organizācijās šādas situācijas nav viena cilvēka problēma, tas vienmēr ir vairāku faktoru jautājums.

– Bet situācija ir mainījusies, vai ne?

– Jā, pateicoties ministrijas līdzdalībai. DRS pagājušā gada beigās kļuva par valsts slimnīcu. Veselības ministrijas vadībā jau darbojas vairāk nekā desmit slimnīcas, tāpēc speciālistiem ir sava standartizēta pieeja, viņi var salīdzināt, viņi redz likumsakarības. Piemēram, viņi redz vidējo algu pieaugumu, piemēram, vienā tas ir 5%, bet citā -- 15%, un tas nozīmē, ka pastāv liela varbūtība, ka tas var radīt problēmas, un viņi var iejaukties agrāk.

-- Bet es neesmu dzirdējusi, ka Liepājas slimnīcai, kas dzīvoja tādos pašos apstākļos, būtu bijušas tikpat nopietnas finansiālas problēmas? Turklāt Kurzemē iedzīvotāju ir vairāk nekā Latgalē. Arī par to, ka tur mēnešalga būtu 15--18 tūkstoši, neesmu dzirdējusi. Manuprāt, arī universitātes slimnīcā nav tādu darba algu...

-- Faktiski 18 tūkstoši eiro ir kopā ar atvaļinājuma naudu, piemaksām, faktiski mūsu slimnīcā tādu algu nav, vairāk par desmit tūkstošiem -- ir. Bet ir atšķirības starp Latgali, Rīgu un Kurzemi, pat demogrāfiski. Mūsu reģionā iedzīvotāji ir vecāki, biežāk slimo, un vakcinācijas aptvere ir katastrofāli zema, īpaši pret Covid-19. Mūsu slimnīca arī tagad ir pārslogota, jo vakcinācijas pret gripu rādītāji ir ļoti zemi. Tā arī ir atšķirība starp Daugavpili un Liepāju, Daugavpili un Rīgu epidemioloģiskā ziņā. Rezultātā Covid-19 Latgali skāra stiprāk nekā citus Latvijas reģionus. Bet, tajā pašā laikā, jāatzīst, ka arī vadība Liepājas slimnīcā, varbūt, bija augstākā līmenī. Taču tagad visas slimnīcas saskaras ar lieliem zaudējumiem, piemēram, Rīgas slimnīcas cieš 2--4 miljonus eiro lielus zaudējumus. Bet, atgriežoties pie DRS situācijas, tās zaudējumi, kas 2023. gadā bija pieci miljoni eiro, ir nesamērīgi lieli. Turklāt tas, ka slimnīcas strādā ar zaudējumiem, -- tā mums ir hroniska problēma. Es tagad pateikšu vēl vienu banalitāti, bet pat salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu, mēs veselības aprūpi finansējam pusotru reizi sliktāk. Un šāda situācija nevar palikt bez sekām. Tiem, kas iegulda, ir arī labāki rezultāti.

Savukārt, runājot par speciālistiem, protams, Rīgas slimnīcām ir vieglāk piesaistīt speciālistus, visi grib strādāt Rīgā, un visi vēlas strādāt universitātes slimnīcās, jo tas ir lielisks karjeras sākums. Arī DRS ir liela daudznozaru slimnīca un kā bāze ir ļoti laba un saistoša, taču aktīvāk jāstrādā, lai uz Daugavpili brauktu jaunie speciālisti, lai būtu motivācija. Mēs piešķiram mājokļa kompensāciju, braucam uz augstskolām un reklamējamies, un tas ir jāturpina.

– DRS ir kļuvusi par valsts slimnīcu, proti, vairāk nekā 80% kapitāldaļu pieder valstij. Sanāk, ka arī mūsu pilsētas poliklīnika ir nonākusi Veselības ministrijas pārziņā. Kas notiks ar to?

-- Mūsu ārējais audits aprēķināja, ka poliklīnikas telpu noslogojums ir 60%. Tur nav vajadzīgās pacientu plūsmas. Šī platība ir pārāk liela tam, ko mēs tur pašlaik darām. Turklāt ne visi ārsti ar saspringtu grafiku, kad operē slimnīcā, ir ieinteresēti pieņemt pacientus poliklīnikā. Pašlaik mēs to darām, tas ir ērti daudziem pacientiem, bet zināmā mērā tas ir neefektīvi.

Strādājot pie 2030. gada stratēģijas, pašlaik izskatām dažādus scenārijus, ko varam darīt ar poliklīniku. Ir jāsaprot, ka šī ir vienīgā valsts poliklīnika, citas tādas nav. Mums ir dažādas idejas par to, kā mēs to varētu attīstīt. Izskatām kā primārās veselības aprūpes punktu, tās ir ģimenes ārstu prakses, ar analīžu pieņemšanu, iespējams, fizioterapiju. Telpas varam iznomāt privātpersonām un privātpraksēm. Taču, kā jau vairākkārt esmu teicis, maksas pakalpojumu bizness nav mūsu pamatdarbs. Mūsu funkcija ir sniegt vienlīdzīgi pieejamu palīdzību, un maksas pakalpojumi nekad nebūs mūsu prioritāte, tie vienmēr būs tikai aptuveni 5% no visiem mūsu ienākumiem. Neslēpšu, ka viens no mūsu apsvērtajiem scenārijiem ir atteikšanās no poliklīnikas, taču nedomāju, ka šāds lēmums tiks pieņemts tuvākajā laikā. Atkārtošos -- tas ir tikai viens no daudziem scenārijiem.

– Vai plānojat attīstīt Dzemdību nodaļu? Manuprāt, būtu pilnīgi pamatoti Daugavpilī uz nu jau valsts slimnīcas bāzes izveidot perinatālo centru?

– Mums ir bijušas vairākas diskusijas par šo tēmu ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu. Ja būtu nauda, ​​mums jau būtu arī perinatālais centrs. Faktiski mums tas jau ir, bet de jure -- vēl nav. Mums ir dežurējošais neonatologs, kurš strādā 24 stundas 7 dienas nedēļā, mums ir visa infrastruktūra, intensīvā terapija, mēs to visu jau darām un savus pacientus nevedam citur. Ministrija mums piekrīt, bet mēs vēl neesam iekļauti šajā programmā, jo tam ir nepieciešams finansējums, kas pašlaik nav pieejams. Bija cerības, ka no 1. janvāra tas būs, bet, diemžēl, joprojām nekā. Es domāju, ka šajā jomā mums ir ļoti gaiša nākotne.

-- Paldies par sarunu.

Šīs nedēļas sākumā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tikās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri. Sarunas laikā puses pārrunāja aktualitātes veselības aprūpes jomā, tostarp pacientu rindas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Neatliekamās medicīnas centrā, kā arī slimnīcu tīkla reorganizāciju, zāļu cenu reformas rezultātus un plānotos pasākumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Valsts prezidents uzklausīja veselības ministra skaidrojumu par radušos situāciju PSKUS Neatliekamās medicīnas centrā, tai skaitā par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) atbildību un aicināja uz aktīvāku dialogu starp iesaistītajām pusēm.

Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma šobrīd saskaras ar nopietniem izaicinājumiem – augošs pacientu skaits, pieaugošas ārstēšanas izmaksas un nepietiekams finansējums. Ir skaidrs, ka šie jautājumi nav atrisināmi vienā dienā, bet mēs to mēģinām risināt jau gadiem.

„Aicinu Veselības ministriju strādāt pie veselības aprūpes sistēmas stiprināšanas. Mums jāpanāk skaidrība par finansējuma pieejamību un sadali, lai slimnīcas varētu plānot savu darbu. Nedrīkstam pieļaut situāciju, kurā pacienti netiek ārstēti laikus vai medicīnas personālam tiek uzlikta nesamērīga slodze finansējuma nepietiekamības dēļ,” pēc tikšanās pauda E. Rinkēvičs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Daugavpils reģionālajā slimnīcā situācija ir stabila" saturu atbild ''Latgales Laiks'".