„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā, „Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils pilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2025. gada 15. marts
Sestdiena
Amalda, Amilda, Imalda
-2.0 °C
daži mākoņi

Rotko muzejā ar vērienu atklāta pavasara izstāžu sezona

Aizvadītās nedēļas nogalē Rotko muzejā vērienīgi tika atklāta šī gada pirmā izstāžu sezona, kurā interesentiem tiek piedāvāti seši Latvijas un ārvalstu izstāžu projekti. Līdzās izcilām personālizstādēm, kuras veidojuši latviešu mākslinieki Ritums Ivanovs un Iveta Šmita, kā arī Monako dzīvojošais britu gleznotājs un mecenāts Bazils Alkaci, ir aplūkojama arī vērienīga Latgales reģiona mākslinieku kopizstāde, apjomīga Latvijas laikmetīgās grafikas izlase no Rotko muzeja krājuma un Latvijas laikmetīgās keramikas vecmeistaru Silvijas Šmidkenas un Leona Lukšo radošais dialogs.

Rituma Ivanova “Templis”

Pēc vairākus gadus ilga radoša pētījuma un sadarbības ar Rotko muzeju mākslinieks Ritums Ivanovs kādreizējā militārā arsenāla telpas transformējis par templi ar četrām kapelām, turpinot izvērst sev tuvo portreta žanru. Izstāde piedāvā ieskatu mākslas vēstures lappusēs. Monumentālie portretējumi kļūst par izziņas avotu, kur atklāt īsto, patieso, klātesošo -- Rotko, Rembrantu un arī Ritumu.

Izstādes kurators Aivars Baranovskis uzsver, ka templis ir vieta, kur nodoties pašrefleksijai, apzinātībai un nesteidzībai: “Arī izstāde mākslas svētceļniekiem tika veidota pakāpeniski, ar sakrālu pietāti un iedziļināšanos. Ilgstoši pētījis Marka Rotko dzīves laikā neizdotās piezīmes grāmatā “Mākslinieka realitāte”, Ritums Ivanovs gleznās mēģina atklāt gan visiem māksliniekiem aktuālo spriedzi, gan daļu no savas mākslinieka realitātes.”

Bazila Alkaci saikne starp pasaulīgo un dievišķo

Bazils Alkaci savā jaunradē izgaismo visu dzīvības formu savstarpējo saistību. Izstādē apkopota nozīmīga mākslinieka darbu kolekcija, kas tapusi no 2007. līdz 2024. gadam un šobrīd atrodas Rotko muzeja mākslas krājumā. Darbi ir gleznoti, tverot iedvesmu Monako un Dienvidfrancijas sulīgajās ainavās, augos un debesu plašumos. Radīti ar izcilu krāsu, gaismas un formas izjūtu, tie atraisa apcerei par dziļo, taču netveramo saikni starp mikrokosmu un makrokosmu, pasaulīgo un dievišķo.

“Alkaci mākslā vibrē spēcīga iekšēja enerģija. Šeit horizonts nav robeža, bet pāreja no zināmā pie nezināmā. Darbu iekšējā dinamika -- neatslābstoša spriedze starp kustību un mieru -- atbalso cilvēka pieredzes komplicēto dabu un visuma bezgalīgo plašumu,” atklāj izstādes kurators Māris Čačka.

Uz zīda ar kaligrāfijas tinti

Siguldiete Iveta Šmita strādā autortehnikā, gleznojot uz zīda ar kaligrāfijas tinti un pašgatavotu alkšņu tušu. Izstādei Rotko muzejā tapis ekoloģiski orientēts darbu cikls par atmežošanas problēmu, jo, pretēji valdošajam priekšstatam par Latviju kā mežu lielvalsti, arī tā strauji zaudē dabīgos mežu biotopus.

Vienlaikus izstādē skatāma arī pirms pāris gadiem veidota figurālu darbu sērija, kurai mākslinieci iedvesmojusi baleta māksla. Kāda tad mežam varētu būt saistība ar baletu? Izrādās, pirms neilga laika veiktajā “Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumā” secināts, ka tikai četrpadsmit procenti Latvijas iedzīvotāju bauda operas un baleta teātra izrādes. Tikmēr dabīgo mežu īpatsvars valstī strauji sarūk mežistrādes dēļ.

“Teorētiski mežu masīvi Latvijā ir, bet arvien vairāk tie kļūst par intensīvi koptām monokultūrām ar lielu izcirtumu un jaunaudžu īpatsvaru. Vai mežs kā dzīvs un daudzveidīgs organisms drīz kļūs pieejams vairs tikai pavisam mazam iedzīvotāju skaitam, līdzīgi tam, kāds ir “augstās mākslas” -- baleta kultūras -- baudītāju loks?” vaicā māksliniece.

Latgales mākslinieku “vēlēšanās”

Jau trīspadsmito reizi Rotko muzejs sagaida pavasari arī ar Latgales mākslinieku konkursa izstādi, uzrunājot reģiona kultūrtelpai piederīgus māksliniekus ar noteiktu tēmu. Šogad par izstādes vadmotīvu kļuvusi “vēlēšanās” -- vienkāršs, bet ietilpīgs jēdziens, atvērts dažādiem locījumiem, lasījumiem un garumzīmju lietojumiem. Izvērtējusi 87 saņemtos pieteikumus, Rotko muzeja žūrija atlasīja izstādei 49 mākslinieku darbus dažādos medijos.

“Latviešu valodā -- tāpat kā daudzās citās -- atsevišķu vārdu vai jēdzienu nozīmi maina diakritisko zīmju lietojums. Šāds duāls lasījums šogad ir arī Rotko muzeja ikgadējai Latgales mākslinieku izstādei. Pieteiktā tēma mudina mākslas valodā runāt par šodien svarīgo, vienlaikus paturot prātā arī mūsu personīgās un kolektīvās nākotnes redzējumu,” rezumē izstādes kuratore Tatjana Černova.

Latvijas laikmetīgās grafikas “Izlase” no Rotko muzeja krājuma

Kopš darbības pirmsākumiem Rotko muzejs krājuma politikā nemainīgi pievēršas savas laikmetīgās grafikas kolekcijas papildināšanai, nozīmīgu vietu atvēlot tieši Latvijas grafiķu veikumam. Kolekcija ir veidojusies gan muzeja rīkotā ikgadējā grafikas simpozija rezultātā, gan saņemot darbus dāvinājumā vai arī tos iepērkot pēc grafikas medija mākslinieku personālizstādēm.

“Izlasē” iekļauto darbu kopa aptver astoņpadsmit izcilas personības Latvijas grafikā, atrādot medija klasiķus līdzās jaunākās paaudzes māksliniekiem. Izstādes iekārtojums met simbolisku tiltu starp pagātni un tagadni un aicina uz sarunu par mākslas vērtībām savulaik un šodien. Muzeja vadītājs Māris Čačka norādīja, ka “veiktā atlase nav tikai izvēle no lielāka darbu klāsta; tā ir intelektuāla un emocionāla izšķiršanās, kas piedāvā atklāt katra mākslinieka individuālo rokrakstu, vienlaikus aicinot iedziļināties arī kolektīvās mākslinieciskās pieredzes daudzveidībā.”

Silvijas Šmidkenas un Leona Lukšo “Konstruktīvs dialogs”

Piedāvājot darbu kopu no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, izstāde aicina Latvijas laikmetīgās keramikas vecmeistaru -- mākslinieku un dzīvesbiedru Silvijas Šmidkenas (1935--2024) un Leona Lukšo (1930--1984) -- radošajā pasaulē. Mākslinieku tandēma kopīgie darbi ir tapuši no 1965. līdz 1984. gadam, kad Lukšo strādāja slavenajā Ķīpsalas keramikas darbnīcā, kur savulaik radoši uzplaukušas vairākas Latvijas keramikas mākslas izcilības. Tajos apvienojas Šmidkenas tiekšanās pēc dabas un cilvēka emocionālās iekšējās pasaules atspoguļojuma ar Lukšo minimālisma pieeju strukturētām ģeometriskām formām, akcentējot attiecības starp mākslinieku un skatītāju.

Izstāde ir pieejama Rotko muzeja Martinsona mājā un iezīmē paralēles starp izcilā latviešu keramiķa Pētera Martinsona (1931--2013) radošo mantojumu un viņa kolēģu un laikabiedru meklējumiem keramikas medijā.

Rotko muzeja pavasara sezonas izstādes apmeklētājiem būs pieejamas līdz 18. maijam, izņemot Silvijas Šmidkenas un Leona Lukšo izstādi “Konstruktīvs dialogs” un Rotko muzeja grafikas kolekcijas “Izlasi”, ko varēs baudīt līdz 11. maijam.

Komentāri

14.03.2025 19:38
Adel
Pavasaris ir dabas un cilveka ieksejo sajutu un emociju atmodas laiks....un sis savas sajutas makslinieki iemuzina un davina mums.gleznas.varbut ikdienas skrejienaa un muzigaa nevalaa mes daudz ko nepamanam ..laiks apstaties un aiziet uz izstadi..loti aktualas un interesantas teemas un musdienu . problemas.loti interesantas ir filosofiskas temas....vai esiet aizdomajusues par pasauligo un dievisko.ar ko tas atskiras..pasauligais ir zuudoss..bet dieviskais muuziigs....visu dzivibas formu savstarpeja saistiba..kaa viss oasaulee ir viens otram pakartots un saistits un nedrikst so keedi iznicinat jo tad sabirs un izniks viss paarejais pasaule..aktuala ir latvijas mezu nezeliigaa izcirsana..kurai ir ne tikai dabas skaistuma un zalaa zeltam vertiba bet ari ekologiska noziime. Pagatne un tagadne..ko jus domajat par to.kuraa jus jutaties labak....cik gan maz mes pieversam uzmanibu cilveka ieksejai pasaulei..skiet ka sodien tas nevienu neinteresee..kaa mes juutamies...bet mes esam cilveki..mums ir sajutas emocijas kuras nedrikst ignored.hedrikst tas sevii ieraut..bet gan v dalities ar tam vienam ar otru..ka to dara makslinieki gleznojot...lai si izstade rada pozitivas noskanas pardomas atklasmes mums katram..jo maakslas darbi taa ir mikla kuru minam un .katrs atminedams to savadak..lai jums visiem gaiss saulains un sajutam bagats pavasaris

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.