Geografs burtiski ir tys, kurs zemi aproksta. Geografe Vita Briška tū dora plošai, estetiskai. Juos teksti par apleicejū dobu, pošys i cytu pīdzeivuojumim, Latgolys cylvāku raksturim ir izapeļnejuši atpazeistameibu i gūdolgys.
Tova dzymtuo vīta ir Preili?
Nui. Bet asu 1. paaudze Preiļūs. Mamys dzymtuo puse ir Sakstagola apleicīne, tāva saknis Vydsmuižys pusē.
Kod tu saproti, ka byusi geografe?
Cik atguodoju, dūmys roduos pamatškolā. Patyka geografeja i viesture. Ar interesi vierūs „Vides Faktus” ar Māri Olti, „National Geographic” dokumentaluos kinys. Audzynuotuoja 9. klasē aizvede iz karjerys izvielis centru. Aizpiļdieju testus i rezultatā 1. vītā beja geografeja. Jau tūlaik sajutu, ka byut dobā i apmeklēt vysaidys jaunys vītys – tys maņ ir cīši svareigi. Saprotu, ka geografejai ir plots tvierīņs, sasaiste ar daudzom cytom nūzarem.
Pa Preiļu Vaļsts gimnazejis laikim nikas cīš interesēs naizamaineja, i īsnīdžu dokumentus Latvejis Universitatis Geografejis i Zemis zynuotņu fakuļtatē. Studeju programa „Geografeja” beja muna vīneiguo izvēle. Uzjēme.
Geografs – tys laikam ir vaira nakai profeseja?
Nui, tys ir dzeivisveids. Tys ir plotais redzīņs iz apleicīni, kūpsakareibu i saišu apsazynuošona, mekliešona – tuos ir prasmis nu studejom, kas ir labi uztrenātys i kasdīnā cīši nūder. Bet tam vysam kluot vēļ ari tradicejis nu studentu dzeivis. Par „Geografu Mafeju” beju dzierdiejus pyrms studejom aiz tuo, ka geografi bīži pīsadola vysaidūs erudicejis konkursūs. Kas ir „Geografu Mafeja”, tū eistyn pīdzeivuoju studeju laikā i turpynoju ari niu.
Geografim vīna nu tradiceju ir laivu braucīni jeb Georalleji, kuri teik organizāti divejis reizis godā. Pavasarī – apreļa vydā i rudinī – oktobra suokumā. Taids laiks ir izvālāts apzynuotai, kab varātum izbraukt pa piec īspiejis vairuokim i dažaidim upu maršrutim. Vosorā lela daļa Latvejis upu nav laivojamys.
Piec studejom Reigā atsagrīžu Preiļūs. Pasaveice atrast dorbu vītejā miernīceibys uzjāmumā, kura vadeituojs ir geografs. Pošlaik kolektivā asam 3 geografi. Breivajā laikā organizejam kolegim i dūmubīdrim laivu, velo braucīņus, zīmys puorguojīņus, reizem ekskursejis pa Latveju voi iz uorzemem.
Geografam ir juoceļoj. Kura vīta uorpus Latgolys tev vysvaira pateik?
Ceļuot suoču studeju laikā. Tod komforts nabeja prioritate. Ar draudzini meklējom lātys biletis „Ryanair”, braucem ar stopim, meklējom naktsmītnis caur „Couchsurfing”. Mugursūma ar guļammaisu, teļti, pakluojeņu leidza. Ka tik ceļuot, redzēt, pīdzeivuot.
Izmontuoju daīmamuos īspiejis – studejis Stokholmys Universitatē, apvuiceibys par ilgtspiejeigu atteisteibu Anglejā, folklorys storptautiskuo nūmetne Pūlejā, Globaluos izgleiteibys teikla vuiceibu ciklys ar seminarim Vuocejā, Čehejā i 3 mienešu praksi Gruzejā.
Geografūs magistra dorbu raksteju par Sibira latgalīšim, kuri nu Latgolys izceļuoja 19. g. s. beiguos i 20. g. s. suokumā, lai īkūptu saimnīceibys. Pati brauču ekspedicejā iz Krasnojarskys nūvodu.
Skaistys atminis saistuos ar daudzom vītom uorpus Latgolys, spylgtuokuos: Lada vīsneica Jukkasjervi (Zvīdrejā), Dīna mežs Glosteršīrys grafistē (Anglejā), Hakasejis stepis, Gozo sola pi Maltys Vydsjiurā, Lauvys kolns Boržomi-Kharagauli Nacionalajā parkā, Prometeja olys pi Kutaisi (Gruzejā), Taorminys amfiteatris ar skotu iz Etnys vulkānu (Sicīlejā), Atlantejis okeana klinšainī krosti i smiļšu pludmalis, vacpiļsātu īlenis, tylti Portugalē.
Dorba lītuos tev saīt byut Latgolys mežūs i pūrūs. Nav bais nu iercem i čyuskom? Vylkim?
Tai ir saguojs, ka „interesnai, kū geografs var dareit Latgolā?” ir rezultiejīs ar dorbu miernīceibys, geodezejis jūmā. Par byušonu dobā patīsi navaru syudzētīs. Ka par iercem, čyuskom, vylkim, vēļ jau ir ari ūdi, dunduri, brīža uts…
Puorsvorā cylvākus, ari mani, baida nazynomais. Cylvākim ir breineigys spiejis pīsalāguot, sevi pasorguot, atbylstūšai apsaviļkt. Nu ierču encefalita sevi sorgoju ar vakcinu, jamu leidza smydzynomūs leidzekļus ūdu i ierču atbaideišonai. Pyrms sēstīs mašynā puorbaudu, voi kas naruopoj pa apgierbu. Vītuos, kur var byut čyuskys, vairuok uzmaneibys pīvieršu tam, kur līku kuoju, cīteiguok „skeneju” apleicīni. Ir gadejīs sasatryukt i pasalēkt... Asu ari raudzejuse izgluobt zalkti, kurs beja sasapiņs metala druotīs. Par vylkim leidz šam cīš nadūmuoju. Parosti iz mežainim objektim braucam vysmoz divatā.
Vysnaomuleiguok ir, ka meža dziļumā īraugu plastmasys 2 litru ols buteļu kluojīni. Atkritumu mežūs ir daudz, cīši par daudz. Tai navajadzātum byut. I zvieri nav pi vainys.
Uorā solts ci leitains. Kū dareit?
Kas ir īplanavuots, tys ari juodora. Nav napīmāruotu laika apstuokļu, vajadzeigs tik eistais apgierbs. 21. godusymtā ar itū ir cīši loba situaceja. Kas tik myusim tāņ ir! Tehnologejis, atkluojumi tekstila i materialu zynuotnē – niu varim apsamaukt sevkurūs laika apstuokļūs i vēļ justīs ārtai, vīglai. Vysaidys „elpojūšys” i mytrumu aizturūšys membranys, dyunu piļdejumi, audumi, kas sylda i kas dzesej, kuri nūvoda mytrumu, mudri žyust.
Tu labi zyni Latgolys dobu. Ari kai laivuotuoja. Kurs ir tovs meiluokais iudiņs maršruts?
Itys ir gryušai… Ar upem ir tai, ka juos ir maineigys sovā maršrutā. Ari atkareibā nu sezonys. Nu mozom tierceitem leidz plotim kanālim, pa vydu ar meandru lūkim, car leidzonumim, paugurainem, pļovom, mežim, kryumuojim, piļsātom. Vīns pūsmys var byut eista dobys puorsoka – „elfu mežs”, a jau piec šaļts vari atsatapt izbagarātā gruovī voi nīdru laukā. Taipat ar straumi – vari mīreigai sleidēt kilometrim, i piekšni saklauseit krāču šolkūņu, apsastuot pret nūlīktim, nūguoztim kūkim, pret akminim. Nūguozti kūki i lela straume ir dīzgon beistama kombinaceja – apsaguošonys risks.
Pa Maltu asu braukuse vysvairuok pūsmā Maltys Trūpi – Viļāni. Dažys reizis ir startāts ari augšuok pa straumei – nu Sylmolys, i finišāts zamuok – leidz pat Naglim. Maltā ir vysmoz 5 patmaļu vītys, nu kurom myusu dīnuos palykuš tik drupys i mozys krāceitis, naleli „iudiņskrytumi”. Maltys upē ir daudz lelu akmiņu.
Pateik nūvodu rūbežupe Pededze ar varonim ūzulim krostūs, ari Jaunpededzis kanāls, kas iz kartis izaver – nu tik byus garlaiceigais „gruovs”, a izaruoda nacarātai baudoms pūsmys – kod redzēt iz prīšku var tuoli, tuoli. Sakrytuši i nūsalīkuši kūki nu obeju krostu tai, ka veidojās kai slaloma trase i kanāls gona plots, kab varātu izmanevrēt ap kūkim.
Vēļ pateik Pylda i Feimanka.
Tu školā beji teicamneica? Nu kurīnis tei vysa pruota boguoteiba, kas ļaun tev veiksmeigi pīsadaleit dažaiduos erudicejis spēlēs?
Teicamneica rikteiga nabeju, bet atzeimis puorsvorā beja lobys i teicamys. Atguodoju, ka pamatškolys kaidā 8. klasē guoju gondreiž iz vysim īspiejamajim fakuļtativajim puļcenim, pīsadaleju olimpiadēs, konkursūs. 7 godus vuiciejūs Muzykys školā. Tī guoja kai pa calmim, bet pabeidžu. Niu verūtīs atpakaļ apsazynoju, ka muzykys vuiceišonuos ir bejs cīši lobs treneņš smadzinem, atmiņai, dūmuošonai.
Paļdis ari vacuokim i vacvacuokim! Vacuoki vede pa Latveju, stuosteja, ruodeja, pa ceļam dzīduojom. Muzicējom. Tāvs pošmuoceibā apgivs gitāru, akordeonu, klavīris. Ar vacmammu daudz runuojom par vysaidom temom, a vactāvs cīši daudz skaiteja gruomotys i jam beja eipaša humuora izjiuta i pasadeve stuosteišona.
Tovi stuosti lelā mārā ir nu dzeivis. Tai ir?
Tai ir! Nazynu, kai ir cytim, tak maņ vajag dūmu kuorteigai car sevi izmaļt. Vīglai rokstuos par pīdzeivuotū i par tū, kam tycu, kū asu izpietejus i saprotus. Īspiejams, tys aiz puorlīceibys, ka vuordam ir spāks i raksteitam tys ir vēļ leluoks. Leidza ari atbiļdeiba. Tys atsatīc gon iz stuostim, gon diplomdorbim, gon tekstim, kas juoroksta dorbā.
Tu roksti daiļdorbus tikai latgaliski?
Nui.
Deļ kam tev tys – raksteit prozu latgaliski?
Studejis Reigā sakryta ar laiku, kod nuoce latgalīšu atmūdys viļņs ar DaGunči, „Borowa MC”. Īsasaisteju bīdreibā „Latgolys Studentu centrs”, pi Lidejis Leikumys apgivu studeju kursu „Myusdīnu latgalīšu rokstu volūda”. Saprotu pamatus. Suoču raksteit latgaliski. Beju taidā vidē i laikā, kod raksteit latgaliski ir vajadzeigi, atbolstami i forši.
Vysleidza – raksteit latgaliski beja i ir kai airēt pret straumi. Bet dūmoju, ka kotram tekstam atsarass sovs skaiteituojs. Niu latgalīšu volūda ir kasdīnys sastuovdaļa. Prozys raksteišona latgaliski niu maņ ir hobijs, rodūša atsasliegšona nu rutinys.
Cik zynu, tu esi ari blogere?
Itys niu skaņ cīši skali. 2007., 2008. godūs suoču raksteit īrokstus draugiem.lv dīnysgruomotu sadaļā, tod izveiduoju sovu blogu wordpress.com platformā – tūlaik tys beja tai moderni, stileigai. Pošai beja interesnai paskaiteit cytu cylvāku pīredzis stuostus nu ceļuojumim voi vīdūkļus par aktualitatem. I beja viļkme daleitīs ar sovu pīredzi, stuostim i biļdem. Ar laiku blogu „bums” mazynuojuos, ari muns entuziasms. Zynu cylvākus, kuru blogim reiz sekuoju, bet jī ir izdzāsuši vysu. Sovejū atstuoju – kai tuo laika līceibu.
Preiļu pusis latgalīši. Kaidi tī ir, saleidzynojūt ar cytim Latgolys latgalīšim?
Preiļu pusē latgalīši ir cīši latvyski. Tak jaunuokuo latgalīšu atmūda ir atmūdynuojus ļauds ari ite. Jiut latgaliskū. Kasdīnā ļauds sasarunoj latgaliski, vītejī uzjiemieji lītoj latgalīšu volūdu nūsaukumūs, interjerā.
Preilīšus nu cytim latgalīšim var atškiert piec runys, ite ļauds soka: Praiļi, meusim, beusim, jeusim, zynovu, runovu. Muns nūvāruojums ir, ja cytuos vītuos volūdā ir jiutama ītekme nu slāvu volūdom, tod Preiļu pusē dominej atveiduojumi, terminu aizgivumi nu latvīšu volūdys.
Kū tu nu prozys tān roksti? Voi var gaideit, ka byus gruomota?
Ir izaveiduojs zynoms atbaļsteituoju puļceņš, kas vys tik atguodynoj: „Tu tik roksti!”…
Kū dareit, kod nūsalaiž rūkys i ir bezcereiba?
Īelpuot, izelpuot. Atlaist. Izīt pastaigā. Atguodynuot sev, ka vyss byus labi.
Kur tu smelīs spāku? Kur ir tys energejis olūts, nu kura tu uzaluodej?
Dažaideibā. Ka ir bejs daudz biroja dorbu – vajag izīt uorā, izakustēt. Ka vairuok byuts objektūs, tod pabyut sātā, paskaiteit gruomotu. Svareiga ir saruna ar Radeituoju, meditaceja. Ite veidi ari ir dažaidi: asūt dobā, bazneicā voi koncertā. Reizem dzīdu i spieleju gitāru, flautu, klavīris. Vyslobuok, ja muziciešonu var apvīnuot ar byušonu dobā, pi guņkura. Ka ejam dziļuok, tod energejis olūts ir saime i dzymta.
Voi ir kaids vīns ci puors teikumi, kuri ir tovs dzeivis sauklis?
Laiku pa laikam nūsamaina, pošlaik vystyvuokī vuordi ir Līpuojis Bruoļu dzīsmē „Tikai tā”. Atveidojūt latgaliski – „Myusu sapni i mierki – tuos ir myusu kruosys, ar kurom sovu dzeivi izkruosuot. Eistuos kruosys ir juomeklej, ir juokruosoj!”.
Komentāri