Pagājušās nedēļas beigās Eiropas Parlaments (EP) kļuva mums vēl tuvāks -- Daugavpilī atvērts otrs EP birojs. Šoreiz šādu soli spēra Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas pārstāvis Reinis Pozņaks. Turklāt biroja atklāšana sakrita ar citu notikumu -- tajā norisinājās diskusija ar Eiropas Parlamenta deputātu Reini Pozņaku.
Šādas diskusijas ar Eiropas Parlamenta deputātiem notiek regulāri, taču Daugavpilī tā bija pirmo reizi. Uz šo tikšanos bija aicināti sabiedrisko organizāciju pārstāvji, žurnālisti, politiķi. Diskusija bija veltīta pilsonisko aktīvistu lomai Latvijā un iespējām, ko Eiropa piedāvā nākamajos piecos gados, kā arī EP deputāta skatījumam uz pilsoniskās sabiedrības attīstību Daugavpilī.
Reinis Pozņaks ir viens no jaunievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem. Viņš ir Drošības un aizsardzības komitejas, Ārlietu komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas loceklis. R. Pozņaks strādā arī delegācijās, kas veicina ES sadarbību ar Ukrainu un Austrumu partnerības valstīm.
Diskusijas laikā tika pārrunāts plašs aktuālu jautājumu spektrs – no Eiropas Parlamenta deputāta darba specifikas un nevalstisko organizāciju lomas EP darbā līdz pierobežas teritorijas aktuālajām problēmām Daugavpils un Briseles skatījumā. Īpaša uzmanība tika pievērsta drošības un aizsardzības jautājumiem, kā arī EP deputātu lomai un ietekmei politisko lēmumu pieņemšanā.
Laikraksta “Latgales Laiks” žurnālistei bija iespēja parunāties un uzdot jautājumus Latvijas pārstāvim Eiropas Parlamentā Reinim Pozņakam.
– Kāpēc nolēmāt šodien ierasties Daugavpilī?
-- Daugavpilī tiek atvērts mūsu birojs, tas ir svarīgs iemesls. Turklāt esmu jau šeit bijis, man ir izveidojušās ļoti labas attiecības ar daudziem vietējiem sabiedriskajiem darbiniekiem un aktīvistiem. Es vēlos, lai Daugavpils kļūtu par centru, kur sabiedriskie darbinieki strādās pilsētas un tās iedzīvotāju labā, lai viņiem būtu bāze, kur to darīt.
– Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai šādi biroji tiktu atvērti Daugavpilī, Latvijas otrajā lielākajā pilsētā …
– Protams, tas ir ļoti svarīgi. Kā jau minējāt, tā ir ne tikai otra lielākā Latvijas pilsēta, tā ir pilsēta pašā pierobežā. Un, protams, jāsaprot, ka Rīga nav visa Latvija.
– Ko jūs šodien esat gatavi pavēstīt mūsu iedzīvotājiem?
– Pirmkārt, to, kas notiek Eiropas Parlamentā, taču es šeit ierados ne tikai tāpēc, lai stāstītu par sevi un savu darbu, par Eiropas Parlamenta un tā deputātu aktivitātēm, esmu apņēmības pilns arī uzklausīt vietējos iedzīvotājus, ko viņi jūt, kas viņiem ir svarīgi, par ko sāp sirds.
– Kādas iespējas Eiropas Parlaments piedāvā mūsu aktīvistiem?
– Iespēju ir ļoti daudz. Eiropas Savienība piedāvā dažādus variantus, par kuriem jūs varēsiet uzzināt, vēršoties mūsu birojā. Tas arī tiek atklāts tādēļ, lai visiem pilsētas un Latgales iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt atbildes uz saviem jautājumiem un uzzināt par savām iespējām. Tāpēc nāciet un jautājiet.
-- Ko jūs darāt Eiropas Parlamentā?
– Es pārstāvu Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu. Strādāju vairākās komitejās -- Drošības un aizsardzības komitejā, Ārlietu komitejā un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā. Darbojos arī delegācijās, kas veicina ES sadarbību ar Ukrainu un Austrumu partnerības valstīm. Pašlaik viena no galvenajām aktualitātēm ir Drošības un aizsardzības komitejas darbs. Mēs visi redzam un jūtam, cik nestabila ir situācija. Mums ir ne tikai jārunā, bet jāstiprina Eiropas Savienības ārējā robeža, un tas, pirmām kārtām, attiecas uz Latviju un jo īpaši Daugavpili.
– Jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa izturēšanās rada nopietnas bažas daudziem iedzīvotājiem, tostarp Daugavpilī. Cilvēki baidās, uztraucas, ka nebūs, kas mūs aizstāv. Daži pat uzskata, ka Latviju vienkārši atdos Krievijai. Ko jūs par to domājat?
-- Tās ir muļķības, mēs paši to nevēlamies, un mēs paši būsim pret to. Mums ir pietiekami liels atbalsts, tāpēc nav jābaidās, nav jādomā, ka Eiropa bez Amerikas Savienotajām Valstīm ir pārāk vāja. Tā nav taisnība. Un, ja vajadzēs mobilizēties, Eiropa to izdarīs, tā lieliski tiks galā arī bez Amerikas atbalsta.
– Vai mums ir tādi spēki?
– Mums ir šie spēki. Arī tagad Eiropa ir ļoti spēcīga, tā ir gatava pastāvēt par sevi, bet, neapšaubāmi, ir jārisina daudzi jautājumi, kas prasa būtiskus uzlabojumus, mums ir laiks to izdarīt, izpildīt šo uzdevumu. Nevaru teikt, ka tuvākajos pāris gados mums ir kādi būtiski apdraudējumi, bet ir jābūt stipriem, jāstiprina savas aizsardzības spējas, lai nevienam pat prātā neienāktu sākt karu mūsu teritorijā.
– Pašlaik, cik saprotu, Eiropas Savienību aktīvi atbalsta Šveice, Zviedrija, Norvēģija?
– Jā, šīs valstis un arī Lielbritānija ļoti aktīvi sadarbojas ar mums, arī Japāna nesen pauda savu atbalstu. Patiesībā ļoti daudzas valstis ir draudzīgas Eiropai, tāpēc nav jāuztraucas, jādara tas, kas nepieciešams.
– Ko mēs gaidām – mieru vai pamieru Ukrainā?
-- Protams, ka mieru. Visi gaida mieru, jautājums tikai par kādu cenu un ar kādiem nosacījumiem. Tagad ļoti daudzi seko līdzi situācijai Ukrainā un sarunām, tostarp diktatori un tirāni, kas vēro, kā beigsies karš Ukrainā. Un, kad būs reālas darbības un lēmumi, mēs sapratīsim, kā rīkoties tālāk.
– Kopš Ukrainas kara sākuma 2022. gadā jūs sākāt aktīvi atbalstīt Ukrainu un palīdzēt tai šajā karā. Vai pēc ievēlēšanas Eiropas Parlamentā joprojām tikpat aktīvi palīdzat ukraiņiem?
– Protams, šonedēļ mūsu konvojs atkal dosies uz Ukrainu. Šī palīdzība Ukrainai joprojām ir ļoti nepieciešama, un, kamēr vien būs tāda vajadzība, es to darīšu.
Uz tikšanos bija ieradušies daudzi aktīvisti, tostarp sabiedriskās organizācijas „New East” vadītājs Jorens Dobkevičs. „Mēs apspriedām plašu aktuālo jautājumu loku – no EP deputāta darba specifikas un pilsonisko aktīvistu lomas Eiropas Parlamentā līdz pārrobežu jautājumiem gan Daugavpils, gan Briseles skatījumā. Īpaša uzmanība tika pievērsta drošības un aizsardzības jautājumiem, kā arī EP deputātu lomai un ietekmei politisko lēmumu pieņemšanā,” J. Dobkevičs uzrakstīja organizācijas sociālajos tīklos.
Reinis Pozņaks dzimis 1977. gada 9. decembrī, ir latviešu sabiedriskais aktīvists un politiķis. Plaši pazīstams kā „Twitter konvojs” iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē ievērojamus līdzekļus Ukrainas atbalstam cīņā ar Krievijas agresiju. Tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Reinim Pozņakam bija vadošā loma iniciatīvas izveidē, kas vēlāk kļuva pazīstama kā "Twitter konvojs". Šī iniciatīva, sākotnēji balstoties uz vienkāršu aicinājumu ziedot līdzekļus Twitter platformā, pārauga starptautiskā kampaņā, kuras ietvaros Ukrainai tika nogādātas vairāk nekā 2000 automašīnas. Pateicoties šai iniciatīvai. R. Pozņaks 2022. gadā nosaukts par Eiropas Gada cilvēku Latvijā.
2024. gada februārī „Apvienotais saraksts” Reini Pozņaku iekļāva savā kandidātu sarakstā Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Viņa līderības un atpazīstamības dēļ R. Pozņaks tika ievēlēts par Eiropas Parlamenta deputātu. Parlamentā viņš ieņem nozīmīgas pozīcijas, tostarp ir Eiropas Konservatīvo un reformistu politiskās grupas (ECR) koordinators Drošības un aizsardzības komitejā (SEDE), kā arī biedrs Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā (IMCO). Šajās komitejās viņš strādā pie jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas drošību, aizsardzības politiku un patērētāju aizsardzību.
Komentāri