Pagājušās nedēļas nogalē biedrība “Zaļā brīvība” sadarbībā ar “Europe Direct Dienvidlatgale” centru aicināja uz klimata sarunām: no mītiem līdz patiesībai.
Šie projekti jau vairākus gadus pulcē vides aizstāvjus, medijus, pašvaldības pārstāvjus, uzņēmējus un aktīvus iedzīvotājus. Apmeklētājiem tiek piedāvāts diskutēt par to, ko katrs gatavs mainīt, lai saudzētu vidi. Šoreiz tika runāts par klimata situāciju, sistēmiskiem šķēršļiem un rīcībpolitiku. Katrs apmeklētājs varēja piedalīties spēlēs un izvēlēties savas prioritātes.
Jānis Brizga, “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs: „“Zaļā brīvība” jau četrus gadus īsteno projektu “1,5 grādu dzīvesveids”, kas vēsta par to, kādā veidā mūsu ikdienas dzīves paradumi, tas, kā mēs pārvietojamies, ko ēdam, kādās mājās dzīvojam, kā atpūšamies, ietekmē vidi un klimatu. Projektā laika gaitā tikušas iesaistītas vairākas valstis, arī mēs šeit, Latvijā, analizējam mūsu dzīvesveida klimata ietekmes un esam arī izstrādājuši dažādas rīcības, ko mēs gribam parādīt citiem šādos pasākumos. Piemēram, kalkulatoru, ar kura palīdzību varam aprēķināt, kāda ir mūsu klimatietekme, gan dažādas interaktīvas spēles, kuras spēlējot, varam domāt, diskutēt par to, ko tad mēs varētu darīt, lai mazinātu ietekmi uz vidi, kādi ir ārējie apstākļi, kas ietekmē mūsu izvēles. Piemērs varētu būt riteņbraukšana. Varbūt cilvēkam ir vēlme, bet apkārtējā infrastruktūra un vide nav piemērota. Ir arī jautājumi, ko mēs varam deleģēt pašvaldībām, valsts pārvaldei vai uzņēmējiem, lai uzlabotu vidi un videi draudzīgas izvēles būtu cilvēkiem pieņemamākas, vieglāk īstenojamākas.”
Pasākuma laikā dalībnieki varēja piedalīties dažādās aktivitātēs. Vienā no tām katrs varēja izvērtēt, kas ir tas, ko varētu mainīt savā ikdienā, lai saudzētu vidi. Biežāk izvēlēties sabiedrisko transportu privātā auto vietā, izvēlēties vilcienu lidmašīnas vietā, ierobežot gaļas patēriņu. Kuras tad ir tās lietas, kuras cilvēki nav gatavi mainīt, un kuras ir tās lietas, kuras uztver diezgan draudzīgi un gatavi izmēģināt?
Jānis Brizga: „Šo aktivitāti esam mēģinājuši dažādās vietās Latvijā. Arī fokusgrupās ar cilvēkiem no dažādām Latvijas malām, un, var teikt, ka arī citās Eiropas Savienības valstīs ir līdzīgi rezultāti. Izmantojot pētniecisko literatūru, mēs esam atlasījuši 50 rīcības, kas dod vislielāko uzlabojumu klimata ietekmes mazināšanā. Šīs rīcības sadalītas četrās grupās: brīvais laiks, pārtika, transports un mājoklis. Šajās jomās aicinām cilvēkus izvēlēties, kuras ir lietas, ko cilvēki ir gatavi darīt. Piemēram, mainīt diētu, samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu vai pārtraukt braukt ar privātu automašīnu, nomainot to pret velosipēdu.”
Rezultāti ir līdzīgi gan Daugavpilī, gan Rīgā un Vācijā. Cilvēki Eiropā nav gatavi pilnībā kļūt par veģetāriešiem vai vegāniem. Tā ir viena no nepopulārākajām lietām. Taču, tajā pašā laikā, cilvēki būtu gatavi samazināt gaļas patēriņu. Cilvēki izvēlas arī dažādus tehnoloģiskos risinājumus. Ja būtu iespēja, cilvēki vēlētos uzlikt saules paneļus vai siltumsūkni.
Salīdzinot izvēles transporta jomā, vācieši izvēlas ceļot ar vilcienu, bet Latvijas iedzīvotājiem šīs iespējas ir ierobežotas un mēs izvēlamies lidot. Tas ir saistīts tieši ar infrastruktūru un pieejamību. Vēlme mainīt savus paradumus ir atkarīgi gan no tā, ko mēs gribam darīt, gan no tā, kādā vidē dzīvojam, kāda ir apkārtējā infrastruktūra un kādas ir mūsu ekonomiskās iespējas. Pasākumā piedalījās un ievadvārdus teica arī klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Viņš aicināja pārdomāt un kliedēt aizspriedumus, jo īpaši par gaidāmajiem vēja ģeneratoru projektiem.
Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs: „Katra vizīte ārpus Rīgas ir ļoti svarīga. Šajā pasākumā par zaļās enerģijas mītiem, puspatiesībām gribētu vairāk diskutēt. Braukājot pa Latviju visur, vai tā ir Rēzekne, Ludza, Balvi, Liepāja, Ventspils, cilvēkiem ir ļoti daudz jautājumu un ļoti daudz nezināmā. Līdz ar to uz neziņas fona rodas tādas puspatiesības. Cilvēki sāk ticēt arī muļķībām, tāpēc ir jārunā, jāstāsta par svarīgām vides tēmām. Ja runājam par vēja ģeneratoriem, tos uzstādot, viennozīmīgi, ainava mainīsies. Mēs varam diskutēt par to, patīk vai nepatīk jaunā ainava, turbīnas, bet mēs nevaram noliegt, ka visa pasaule tiecas uz lētu enerģiju. Galvenais mīts, ko gribētu izskaidrot, -- nebūs tūlīt pat visapkārt vēja turbīnas, visur Latvijā, uz katru stūra vēja ģenerators. Tā nav. Labākajā gadījumā tiks atbalstīts katrs septītais projekts.”
Jāatzīmē, ka ne visa Latvija ir „pret”. Ir pašvaldības, kuru iedzīvotāji ir „par” un gaida šīs dažas jaunās darba vietas. Tā ir iespēja attīstīties un ietaupīt uz elektrības cenu rēķina.
Kaspars Melnis: „Mēs visi gribam lētu zaļu elektroenerģiju. Bet, kad sākam plānot projektu, cilvēki saka -- tikai ne pie manis, būvējiet kaut kur citur. Esmu izbraukājis visu Latviju, un vieni saka -- lieciet tur, Latgalē, savukārt Latgalē saka -- nē, nē, lieciet tur, jūrā, kāds saka -- lieciet Zemgalē, bet zemgalieši saka -- lieciet kaut kur tur, mežā. Tāpēc cilvēkiem ir jāskaidro, kādas iespējas tas paver.”
Ministrs aicina sekot datiem un pētījumiem, nevis paļauties uz puspatiesībām, ko izplata populisti. Realitāte ir ārpus Rīgas, katra varas pārstāvju vizīte ir svarīga. Ministra uzdevums ir informēt sabiedrību par iespējām iegūt lētāku elektroenerģiju. Savukārt to, kādi ir projekti un kad tie tiks īstenoti, redzēsim tuvākajā laikā.
Komentāri