Piektdien, 21. martā, Daugavpilī ieradās Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica žurnālisti. Tie ir profesionāļi, kas katru dienu cīnās ar viltus ziņām un dezinformācijas plūsmu. Šoreiz tēma -- pašvaldību vēlēšanas Latvijas otrajā lielākajā pilsētā. Pilsētā, kas būtiski atšķiras no daudzām citām mūsu valsts vietām.
Daugavpils ir īpaša pilsēta, un šim apgalvojumam ir grūti nepiekrist. Tā vienmēr ir izcēlusies uz visas valsts fona. Arī balsošanas rezultāti jebkurās vēlēšanās vienmēr atšķiras no rezultātiem citās valsts pilsētās un novados. Pat eksperti ne vienmēr spēj izskaidrot, kas motivē iedzīvotājus, izvēloties vietējo vai valsts varu. Daudzi svēti tic priekšvēlēšanu solījumiem, lai arī tie ir pilnīgi absurdi un nereālistiski, bet tiek taču solīts... Saeimas vēlēšanas ir pavisam cits stāsts, iespējams, tāpēc pie varas nav bijis neviena ministra no Daugavpils. Un tad mēs pēkšņi brīnāmies, kāpēc citas pilsētas dzīvo labi, bet pie mums viss ir ne tā…
Un, protams, ņemot vērā šos un daudzus citus faktorus, mūsu pilsēta piesaista ārējo novērotāju un žurnālistu uzmanību. Šī nav pirmā reize, kad Re:Baltica redakcija viesojas Daugavpilī. 2023. gada augustā Rīgas ielā darbojās Re:Baltica un portāla Chayka.lv mobilā redakcija. Un arī toreiz Daugavpils nebija izvēlēta nejauši. Otra lielākā pilsēta. Latvieši -- mazākumā. Skolu pāreja uz mācībām latviešu valodā, padomju pieminekļu nojaukšana, valodas eksāmens – tie ir lēmumi, kas visvairāk sašķēluši Latvijas sabiedrību kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Un mūsu pilsētā tas viss izpaudās asāk un ir jūtams joprojām. Kopš tā laika ir pagājis pusotrs gads un vietējo pašvaldību vēlēšanas vairs nav aiz kalniem.
Šoreiz tika nolemts mainīt formātu. Mobilās redakcijas nebija, bet norisinājās tikšanās sabiedriskās organizācijas „New East” mājīgajās telpās. Par šo pasākumu savās lappusēs vairākkārt ziņoja laikraksts “Latgales Laiks”. Un cilvēki atnāca. Vienīgi žēl, ka pārsvarā ieradās vietējie politiķi.
Viss sākās ar tiešraidi, kuras laikā tika ieskicēti šīs tikšanās, kā arī visa Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica darba mērķi un uzdevumi Daugavpilī. Neilgi pirms tam laikraksta “Latgales Laiks” korespondente sarunājās ar vienu no šīs tikšanās organizatorēm, Re:Baltica galveno redaktori un žurnālisti Sanitu Jembergu.
-- Kā radās ideja rīkot šādu pasākumu Daugavpilī, pilsētā, kurā jau esat viesojusies agrāk?
-- Jā, esmu jau bijusi šeit. Patiesībā esmu bieža viešņa Daugavpilī. Pirmo reizi te ieradāmies pirms kādiem diviem gadiem, kad Rīgas ielā ierīkojām mobilo redakciju. Mēs toreiz aicinājām cilvēkus nākt pie mums, aprunāties, apspriest jebkādas tēmas un jautājumus. Un nu mēs atkal esam šeit. Daugavpils ir pilsēta ar savām īpatnībām. Par jūsu pilsētu drīkst runāt tikai labu vai neteikt neko. Tāds iespaids rodas. Mēs izvēlējāmies noteiktas tēmas, lai cilvēki varētu redzēt situāciju. Rīgā to darīsim tāpat. Kas vēl ir Daugavpilī? Pie jums ir ļoti specifiska situācija ar medijiem. Mēs tā nestrādājam. Piemēram, mēs atveram jūsu galvenos pilsētas portālus, un nav nekādas kritikas, pieņemto lēmumu vērtēšanas, bet pirms vēlēšanām tas ir jādara. Cilvēkiem ir jāsaprot, kas patiesībā notiek pilsētā. Un tāpēc mēs esam šeit, tāpēc mēs šeit strādāsim. Ņemot vērā, ka esam sākuši biežāk braukt pie jums, daudzi cilvēki ir sākuši mums uzticēties, viņi aktīvi dalās ar mūsu informāciju. Un šodien pirmo stundu pavadīsim tiešraidē, lai izskaidrotu, kāpēc izvēlējāmies Daugavpili, pārrunāsim tēmas, un pēc tam, lūdzu, droši nāciet pie mums, stāstiet par sevi, savu pilsētu, savām problēmām. Vai jums patīk tas, ko mēs darām? Nepatīk tas, ko mēs darām? Vienkārši nāc un runājiet par to.
– Mūsu pilsētā diemžēl ir cilvēki, kas atbalsta prezidenta Putina diktatorisko politiku, attaisnojot karu, ko viņš izvērš svešas valsts teritorijā. Kā strādāt ar tādiem cilvēkiem? Kā viņiem atvērt acis uz reālo situāciju?
– Diemžēl, diezin vai šādus cilvēkus izdosies mainīt. Tādi viņi ir un tādi viņi arī aizies. Savukārt, un mēs vienmēr par to runājam, mēs nestrādājam ar auditoriju, kas ir radikāli noskaņota, un nav runa par tautību, vai tie ir krievu vai latviešu radikāļi. Bet ir arī citi cilvēki, kuri ir gatavi saņemt informāciju un vēlas ar to dalīties, taču viņiem ir svarīgi, lai viņiem nedarītu pāri: krievs, latvietis, polis, ukrainis, baltkrievs. Un nevajag naidīgi uztvert to, ja kāds pie jums atbrauc no Rīgas un sāk kritizēt. Tas nav tāpēc, ka viņam ir kāda liela interese, patiesībā šis cilvēks vienkārši skatās uz Daugavpili kā uz Latvijas daļu, valsts otro lielāko pilsētu, kurai ir svarīga nozīme drošības kontekstā. Un mēs tikai cenšamies saprast, kā cilvēki dzīvo, kas ir viņu sirdīs, kas šeit īsti notiek.
-- Nesen piedalījāmies ļoti interesantā projektā -- pie mums norisinājās stratēģiska izspēle “Nosargāt Saulpili”. Noteiktu laiku mēs centīgi cīnījāmies ar milzīgu dezinformācijas plūsmu, kas nāca no dažādiem avotiem, tostarp sociālajiem tīkliem. Un šī pasākuma laikā es sapratu, ka mēs neesam gatavi šādiem scenārijiem. Es pagaidām neredzu, ka mēs, es tagad runāju par pašvaldībām, sabiedriskajām organizācijām un medijiem, spējam strādāt ātri un kopā.
– Pagaidām varam tikai gatavoties. Ir teiciens -- ja gribi mieru, gatavojies karam. Šoreiz kāds neatnāca, varbūt atnāks nākamreiz. Mums ir jāapbruņojas kopā, sadarboties ir jāiemācās. Mēs neesam gatavi sabotāžām? Jā, bet mēs trīsdesmit gadus dzīvojām tā, it kā mums nekas nedraudētu. Tāpēc tagad ir jāmācās.
-- Bet pie mums daži vietējie politiķi nevis palīdz, bet, tieši pretēji, dezinformē cilvēkus. Kā piemēru var minēt žogu uz robežas. Mēs visi zinām, ka tas ir paredzēts robežu aizsardzībai, kā palīgs robežsargiem cīņā ar nelegālajiem migrantiem, taču daži apgalvo, ka tas it kā ir uzstādīts, lai apturētu militāros spēkus.
– Jūsu vietējiem politiķiem ļoti patīk visiem stāstīt, cik viņi ir labi, bet Rīga -- slikta. Man šķiet, ka šie politiķi jau ir sapinušies savā retorikā un vairs nespēs ilgi nosēdēt uz diviem krēsliem: vai nu tu esi valstij lojāls cilvēks, vai arī ne. Citu variantu šeit nav.
Šajā pasākumā piedalījās arī portāls Chayka.lv, kura redaktore Inna Plavoka tiešraidē ieskicēja, viņasprāt, galvenās Daugavpils problēmas. I. Plavoka arī lūdza Re:Baltica kolēģu atbalstu: “Ņemot vērā jūsu resursus, jums ir lielākas iespējas izsekot korupcijas shēmām. Man ir prieks, ka Re:Baltica šodien ir šeit, jo arī mēs ļoti bieži saņemam pretenzijas, piemēram, Chayka, kāpēc jūs neveicat izmeklēšanu, kāpēc jūs neizmeklējat to vai citu jautājumu. Un arī šeit ir problēma, jo man šķiet, ka cilvēki īsti neapzinās, cik daudz laika un pūļu jāiegulda, lai to visu „izraktu”. Jums ir komanda. Es saprotu, ka katrs strādā savā jomā, taču mums tik tikko pietiek laika sagatavot ziņas un sekot līdzi auditorijas vajadzībām. Mēs nepozicionējam sevi kā pētniecisku izdevumu, tāpēc mūsu auditorija no mums sagaida ne tikai izmeklēšanu, bet arī skaistus stāstus par cilvēkiem, ziņas un daudz ko citu.”
Savu viedokli pauda arī viesmīlīgais telpu īpašnieks, sabiedriskās organizācijas „New East” vadītājs Jorens Dobkevičs. „Esam pārliecināti, ka žurnālistikai un pilsoniskām iniciatīvām ir galvenā loma, veidojot tiltu starp reģionu un galvaspilsētu. Daugavpilieši nereti jūtas „izslēgti” no valsts dienaskārtības, taču tieši atklātās diskusiju platformas, piemēram, Re:Baltica un Chayka redakcijas tikšanās, palīdz apzināt svarīgas tēmas, par kurām nepieciešama publiska diskusija ne tikai pilsētas, bet arī valsts līmenī.
Komunikācija klātienē ar vietējiem aktīvistiem ļauj ne tikai runāt par problēmām, bet arī piesaistīt tām plašākas auditorijas uzmanību. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par korupciju, politisko negodīgumu vai pilsoņu tiesībām, žurnālistu un sabiedrisko organizāciju kopīgs darbs dod konkrētus rezultātus. „New East” vienmēr ir gatava atbalstīt iniciatīvas, kas veicina atklātu dialogu. Vērtīgākais ir tad, kad pēc diskusijām rodas praktiski risinājumi. Tieši ar izmeklēšanu, analīzi un partnerattiecībām ar žurnālistiem un nevalstiskajām organizācijām mēs varam kopīgi veidot caurspīdīgāku, demokrātiskāku sabiedrību – pat ja ne visiem tas patīk,” laikrakstam „Latgales Laiks” sacīja Jorens Dobkevičs.
Tikšanās būs arī turpmāk. Sanita Jemberga solīja, ka līdzīgi pasākumi tiks rīkoti arī citās pilsētās. Nākamais notiks 4. aprīlī Rīgā.
Komentāri