Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis martā viesojās Daugavpilī un apmeklēja biedrības “Zaļā brīvība” sadarbībā ar “Europe Direct” Dienvidlatgales centru rīkoto pasākumu. Par to laikraksts “Latgales Laiks” vēstīja jau iepriekš. Neilgi pirms pasākuma žurnāliste aicināja uz sarunu ministru un uzdeva jautājumus, kas satrauc daudzus mūsu reģiona iedzīvotājus.
-- Šī gada 8. februārī norisinājās vēsturisks notikums -- Latvija atslēdzās no Krievijas BRELL sistēmas un tagad ir pieslēgusies Eiropas sistēmai. Martā saņēmām pirmos rēķinus, un es nevaru teikt, ka mans rēķins ir pieaudzis. Kā noritēja šis process? Lai kā mūs biedēja, manuprāt, parastie cilvēki to pat nepamanīja.
– Tas bija labākais scenārijs, uz kuru mēs virzījāmies, lai Latvijas iedzīvotāji to pat nepamanītu. Bet, lai tas notiktu, mums bija jāpaveic milzīgs darba apjoms. Vēlreiz gribu pateikties visiem, kas bija iesaistīti šajā procesā. Tas nebija viegli, bija noteikti izaicinājumi. Nekādas sūdzības nesaņēmām, runājām ar iedzīvotājiem un skaidrojām, kas notiek. Bet varu teikt, un mēs to pārbaudījām, -- nekādu elektroapgādes padeves pakalpojuma pārtraukumu nebija.
-- Taču tieši pirms šīs atslēgšanas sociālajos tīklos un iedzīvotāju vidū izskanēja informācija, ko it kā sniedza “Sadales tīkls” un “Electrum” darbinieki par nepieciešamību naktī un citās noteiktās stundās atslēgt visu elektroniku, pretējā gadījumā paliksim bez savas dārgās tehnikas. Kā cīnīties ar šo dezinformāciju?
– Tobrīd tiešām bija milzīga dezinformācijas plūsma. Es to varu saukt par apzinātu kaitējumu. Bija rakstīts, ka naktī visu vajag atslēgt, bet reāli viss notika dienā; naktī vispār nekā nebija. Jā, mēs cenšamies ar to cīnīties. Izplatām paziņojumus, tostarp ar mediju starpniecību, runājam ar cilvēkiem, komunicējam, atbildam uz visiem jautājumiem. Mums ir oficiāla vietne, kurā var iegūt visu nepieciešamo informāciju. Visa informācija par atslēgšanos bija pieejama. Cilvēkiem ir jāiemācās domāt kritiski un neuzticēties informācijai, ko izplata nezināmi avoti. Un tas attiecas ne tikai uz atvienošanos no BRELL. Cilvēki labprātāk tic tam, ka viss būs slikti, bet netic kaut kam labam. Mums patīk dalīties ar sliktām vēstīm, taču kaut kādu iemeslu dēļ nedalāmies ar labām ziņām.
– Neilgi pirms atslēgšanās jūs tikāties ar Latgales pašvaldību vadītājiem. Un, pēc visa spriežot, jums bija neliels konflikts ar Daugavpils mēru Andreju Elksniņu?
– Mums bija tikšanās, kurai bija informatīvs raksturs. Pēc tam tika uzdoti papildu jautājumi, un Elksniņa izteikumos bija grūti atprast loģiku. Proti, viņš teica, ka ir jāatslēdz elektrība pirms atvienošanās no BRELL, bet, piemēram, pirms vētras mēs to nedarām. Līdz ar to viņa teiktajā nebija itin nekādas loģikas. Ja tas tiktu darīts regulāri, tad tur būtu loģika, bet te... Kāpēc mēs to darām? Ko nozīmē -- kāpēc? Un šeit atkal viss ir atkarīgs no tā, kādai informācijai mēs uzticamies. Mēs esam gatavi ticēt nevis oficiālam avotam, bet kādam, kuram it kā kaut kur strādā radinieks, vēstījumiem, ka viss būs ļoti slikti. Un tas ir tas, par ko es runāju, -- mums ir jāanalizē avoti, un pilsētas iedzīvotājiem ir jāsaprot, kam viņi tic.
-- Šis periods ir beidzies, tagad esam pieslēgti Eiropas sistēmai. Un iedzīvotāji arvien lielāku uzmanību sākuši pievērst elektroenerģijas biržas cenām, kas nemitīgi mainās, pieaugot līdz milzīgiem apmēriem vai nokrītot pavisam zemu. Kāpēc ir šādi lēcieni?
-- Tam pamatā ir laika apstākļi. Un pat ja mēs nebūtu atvienojušies no BRELL, situācija būtu tāda pati. Taču varu teikt, ka šosezon milzīgās cenas jau ir aiz muguras, jo laika apstākļi uzlabojas, kļūst siltāks. Īpaši saulainās dienās elektroenerģijas cena biržā būs ļoti zema. Mēs pamanām, cik augstas cenas ir ziemā, bet nepamanām, cik zemas tās ir vasarā. Gadu mijā prognozējām, ka cenas būs vai nu tādas pašas vai arī nedaudz zemākas. Šogad ūdens līmenis Daugavā bija zems, tāpēc mūsu hidroelektrostacijas nesaražoja ierasto elektroenerģijas daudzumu, jo nebija ūdens. Taču tas jau ir pagātnē. Bet ir jāsaprot, ka cenas var mainīties, piemēram, ja kādam ģeneratoram nepieciešams remonts, un to mēs pirms neilga laika redzējām Somijā, kad bija nepieciešams kodolreaktora remonts, kā rezultātā pieauga elektrības cenas. Šādas tehniskās lietas notiek, un ar tām ir jārēķinās.
-- Šī nav pirmā reize, kad mēs ar jums runājam, un katru reizi jūs sakāt, ka viss ir mūsu rokās. Mēs varam uzlabot situāciju saistībā ar elektroenerģijas cenām, bet mums ir jābūvē vēja parki un saules paneļu parki.
– Jā, tā ir taisnība. Nevajag no jauna izgudrot velosipēdu. Kā piemēru var minēt Somiju, kur ir 8000 megavatu vēja enerģijas, Lietuvā, kur darbojas vēja parki, apjoms jau ir sasniedzis 1500 megavatus un līdz gada beigām tie būs jau 2000 MW. Un arī jābūvē, ja gribam situāciju uzlabot. Jā, mēs saglabāsim savas hidroelektrostacijas, jo tās mums ir vajadzīgas, bet, lai vējainās dienās mums būtu lēta elektrība, ir vajadzīgi vēja parki. Nepieciešami arī saules paneļu parki, jo pie mums ir pietiekami daudz saulainu dienu, lai samazinātu elektroenerģijas cenas. Un tas viss tiešām ir mūsu rokās, jo neviens cits pie mums nenāks un visu mūsu vietā nebūvēs. Ir jāsaprot, ka brīnums nenotiks, un, ja mēs neko nedarīsim, cenas nesamazināsies. Burvis neatnāks, lai ar burvju nūjiņas mājienu uzlabotu situāciju.
– Pašlaik tiek apspriesta vēja parku būvniecība Augšdaugavas novadā, līdzīgus parkus plānots būvēt arī citās Latgales reģiona teritorijās. Ko jūs varat pateikt to rajonu iedzīvotājiem, no kuru lēmumiem šodien ir atkarīgs šis process?
– Es aicinu cilvēkus iemācīties domāt kritiski un nebalstīties tikai uz emocijām. Ir jāsaprot, ka, ja mēs vēlamies attīstību, mums ir jāpieņem šie lēmumi. Mums ir daudz pamestu teritoriju, ražošanas telpu, un jautājums ir, kā mēs to visu gribam atjaunot. Un, manuprāt, cilvēkiem ir jādodas uz turieni un jāredz šīs vietas. Latgalei ir svarīga katra darba vieta, un parki tās var nodrošināt.
-- Paldies par sarunu.
Norvēģijas uzņēmums „Vindr” pašlaik strādā pie divu vēja parku būvniecības Latvijā. Viens no tiem jāuzbūvē Augšdaugavas novadā, otrs – Saldus novadā. Abiem jāsāk darboties piecu līdz sešu gadu laikā. Taču uzņēmumam ir arī globālāki plāni – uzcelt vēl vairākus vēja parkus Cēsu, Jēkabpils, Līvānu, Saldus un Valmieras novadā. Meitas uzņēmums „Vindr Latvia” jau noslēdzis līgumus ar valsts akciju sabiedrību „Latvijas valsts meži” par tiesībām būvēt vēja parkus. Visu Latvijā esošo „Vindr” vēja parku kopējā elektroenerģijas ražošanas jauda pārsniegs 600 megavatus (MW), bet kopējās investīcijas visos projektos varētu sasniegt 600 miljonus eiro.
Mums tuvākais ir parks Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā. Tas jāizbūvē valsts mežu teritorijā. Šī vieta ir ļoti ērta celtniekiem, jo ir augstsprieguma elektrotīkla pieslēgums un nav būtisku ar valsts aizsardzību saistītu ierobežojumu. Protams, ir jāveic virkne vides un tehnisko pētījumu, ir nepieciešama saskaņošana ar valsts un pašvaldības struktūrām. Tāpēc vēl pirms Jaunā gada uzņēmuma pārstāvji un Norvēģijas vēstnieks tikās ar Augšdaugavas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadību un speciālistiem, lai prezentētu savu projektu.
Šīs tikšanās laikā Norvēģijas uzņēmuma pārstāvji pastāstīja par saviem plāniem. Pirmajā kārtā plānots attīstīt vēja parku līdz 26 turbīnām, kura saražotais elektrības apjoms gadā būs 727 gigavatstundas, kas ir ap 10% no Latvijas kopējā enerģijas patēriņa gadā. Otrajā kārtā varētu tikt izbūvētas vēl 33 turbīnas.
Plāni ir visai ambiciozi, taču daži Augšdaugavas novada iedzīvotāji tiem nepiekrīt, minot vairākus iemeslus. Pirmkārt, sauszemes vēja parku būvniecība parasti ir saistīta ar mežu izciršana. Otrkārt, milzīgie vēja ģeneratora spārni, kas griežas ar noteiktu ātrumu, rada vizuālu diskomfortu tuvējo māju iedzīvotājiem. Treškārt, ir arī tādi faktori kā troksnis un vibrācija. Taču šeit der atcerēties, ka minimālā distance starp vēja elektrostaciju un dzīvojamo māju Latvijā drīkst būt ne mazāk par 800 m.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Kaspars Melnis: “Gribat zemas cenas? Ir jāattīstās”" saturu atbild ''Latgales Laiks'".
Komentāri