Skrīnūšuos biļdeitis ir čupeit vaira kai symts godu. Tān juos vysvaira dzeivoj telefonu displejūs i datoru monitorūs, pyrma tam raženi dzeivuoja televizoru ekranūs, bet pošūs suokūs – kinoteatru zalu prīškā.
Suoki. Latgolā pyrmais kinoteatrs „Eden” (kai tymūs laikūs saceja – elektriskais teatrs) tyka atvārts Daugovpilī 1909. goda oktobrī.
Apmāram godu vāluok – 1910. goda novembrī – Daugovpilī tyka atvārts kinoteatrs „Apollo”.
„Eden” beja kūka sāta ar greznu fasadi, kura sleipi atsaspīde pret tūreizejū Tierga laukumu. Vīta (Reigys īla Nr. 5) beja izcyla – iz tiergu atbraukušī varēja na tikai īsapierkt, bet ari kinu nūsavērt, a tīpat aiz žūga asūšī pažarnīki varēja momentā atīt, ka vajadzēja, paleigā.
„Apollo” atvēre i tuo īpašnīks beja Daugovpilī pazeistamais fotografs R. Rembrants. Kino „Eden” saiminīks leidz pat Ūtrajam pasaulis karam beja Zamuels Frumkins. Rembranti i Frumkini beja kino izruodeišonys nūzaris pioneri Daugovpilī.
Vēļ cara laikūs piļsātā tyka atvārts ari kinoteatrs „Kolizej”. Storpkaru periodā piļsātā beja ari Dzelzceļnīku kinoteatrs i karaveiru kinoteatrs Cītūksnī.
Beja grandiozi. Eipaši daudz piļsātys kinoteatrūs beja skateituoju, kod te izruodēja spālfilmu, kurys filmeišona 1925. goda vosorā izraiseja Daugovpilī miļzeigu ažiotažu.
Francejā bazeita kinokompaneja – ar Latvejis vaļsts atbolstu – Daugovpiļs apleicīnē safilmēja lelu daļu skotu i ainu māmuo kino spālfilmai „Mihails Strogovs” (režisors Viktors Turžanskis (1891–1976)). Par pamatu itai kinolentai ir Žila Verna romans, golvonuos lūmys tāluoja Ivans Mozžuhins (1889–1939) i Natāleja Kovaņko (1899–1967). Masu skoti – tataru hana nūmetne – tyka filmeiti poligonā aiz Cītūkšņa i filmeišonā tyka īsaisteiti ari Daugovpilī dīnūšī karaveiri.
2 stuņdis 48 minoti garuo kina Eiropys pyrmizruodi pīdzeivuoja 1926. goda vosorā, šai filmai beja miļzeigi komerciali panuokumi.
Kod itū kinu demonstrēja Daugovpilī, zali beja pylnum pylni, jū daudzi iz ekrana gribēja īraudzeit sevi, sovus pazinis, pamaneit zynomys vītys i tt.
Tai kai itys kino beja bez skanis, zalē sēdēja tapirs – cylvāks, kurs iz klavīrem veiduoja skanisku pavadejumu. Tei nu gon beja muoksla – teju treis stuņžu garumā izskaņuot prīcu, satraukumu, byušonu ceļā, kaujis seivumu, meža klusumu, gvaltaina bala atmosferu i tt.
20. g. s. 20. godu izskaņā māmū kino nūmainēja skaņu filmys, kinoteatrim vajadzēja īpierkt atskaņuošonys aparaturu. Tapirs beja ekskluziva, gona labi apmoksuota profeseja, bet nu cīši eislaiceiga – kaidus 30 godus tī tapiri beja vajadzeigi.
Ari tai. Pyrms Ūtruo pasaulis kara Daugovpiļs kinoteatrūs varēja redzēt gon pasaulis jaunuokuos filmys, gon pošmuoju kinolentis. Svātkūs kino varēja byut tū sastuovdaļa – tai, deļ pīvaduma, beja 1938. goda 18. novembrī.
„Valsts svētkos dienā un vakarā Dzelzceļnieku kino un kino „Eden” un „Kolizejs” deva brīvizrādes. Dzelzceļnieku kino un „Edenē” notika 6 seansi, „Kolizejā” – 5. Izrādīja visjaunākās Sabiedrisko lietu ministrijas patriotiska satura filmas. Starp citu kronikā bija redzams Prezidents Daugavpilī un braucienā pa Latgali, Vienības nama tapšanas gaita, Austrumlatvijas darba svētki, Vienības tilta atklāšana un citi izcilākie notikumi Austrumlatvijā. Bez tam izrādīja filmas Tev mūžam dzīvot, Latvija, Tēvzemei un brīvībai un Brauciens pa ziedošo Zemgali. Pavisam kino brīvizrādes apmeklējušas 10 000 personas.”1
Zeimeiga vīta. Kino „Eden” ar šmuku fasadi beja cara laikūs i Latvejis suokūs. Nazkod starpkaru periodā šmukū kūka fasadi puortaisēja par cīši asketisku.
1944. goda julī karadarbeibys rezultatā „Eden” cīte, bet jau septembrī „stājās ekspluatācijā atjaunotais kinoteātris „Edene””2. Ari 1941. goda junī kinoteatra āka i īkuortys tyka būjuotys, bet jau oktobrī te atsasuoce kino izruodeišona.
„Eden” 20. g. s. 50. godūs nūjauce i vītā izbyuvēja myura kinoteatri „Daugava“, bet piečuok parka centrā tyka izbyuvāts „Celtnieks“. Kod atkluoja jaunū, modernū kinoteatri Esplanadē, Daugovpiļs kino suokūtnis vīta palyka tukša.
Dažaidūs laikūs beja dažaidys idejis, kū te varātu izvītuot ci izbyuvēt. Niu te ir zuoluojs, guojieju celeni, sūli, a vosoruos ar skotu iz Vīneibys laukumu parasti stuov puču dūbe – Daugovpiļs gerbūņs.
Cyti kino. Kino „Kolizej” beja daudzstuovu myura sātā, kur tān ir DU Vacuo korpusa styurs Saulis i Teatra īlu krystuojumā. Piec kara drupuos beja tuos sātys, kurys beja tānejuo DU skvera vītā – kur Raiņa kryušutāls, sūleni i apstuodejumi. A sāta, kur beja kino „Kolizej”, beja vasala. Tī piec kara beja kinoteatrs „Komjaunietis”.
Kod izdūmuoja taiseit obkoma āku, nūjauce ari tū, kur piec kara cylvāki guoja vērtīs kino. Īīšona kino beja nu Saulis īlys pusis, a piec nūsavieršonys izīšona iz īškejū pogolmu.
Vēļ piec kara beja kinoteatrs iz tānejuos Varšavys īlys, pi Medicynys školys. Tū kinoteatri sauce „Pobeda”.
Kod es suoku studēt Daugovpilī, pušdīņu puortraukumā beja īrosts aizīt paēst peļmeņus iz peļmenū, kura beja tānejā Luočplieša i Vīneibys īlu styurī.
Pelmeņus deve ar i bez buļjona, parosti ar kriejumu i etiči. Piec paiešonys varēja izīt uorā i padzert kvasu – dzaltonuo buca ar puordevieju stuovēja pošā īlys molā.
Kai maņ stuosteja vacī daugovpilīši, tymā sātā iz styura agruok beja šautive, kur jī kai puikeli guojuši iztierēt sovys kapeicenis. A vēļ agruok tamā vītā beja kinoteatrs, kur jī vērēs kinys. Kaids kinoteatrim beja nūsaukums, jī jau napīmiņ.
A Daugovpiļs tok ir eista kino piļsāta! 1919. godā te Cītūksnī ar kinokameru rūkuos staiguoja Sergejs Eizenšteins.
A 20. g. s. 20. godu māmuo kino zvaigzne Vera Malinovska (1900–1988)? „Viņas onkulis vēl tagad dzīvo Daugavpilī, kur tas nodarbināts kā lokomotīvu vadītājs. Turpat viņam pieder arī maza mājiņa, kurā Vera Maļinovskaja pavadījusi daudz savas bērnības saulainās dienas”3 – tai roksta Reigys žurnals „Kino” 1929. godā.
Ar Daugovpili ir saisteits ari vīna slovona britu kinoaktera dzeivisstuosts. „BBC kanāls ziņo, ka pazīstamā detektīva Erkila Puaro lomas atveidotāja, angļu aktiera Deivida Sušē izcelsme saistās ar Daugavpili. Te dzimis slavenā aktiera vecvectēvs.”4
Daugovpilīši ir kino režisori Aleksandrs Stolpers, Ernests Jasans5, Jevgenijs Paškevičs. Te epizodis sovom kinolentem filmiejuši režisors Eldoru Urazbajevs i daudzi cyti.
Daugovpilī lelu daļu sovys filmys „Mans draugs – nenopietns cilvēks” uzjēme Juoņs Streičs. Vīnā sarunā cīnejamais režisors maņ sacē, ka jis pyrmū reizi sovā dzeivē kinoteatrī bejs i kino vierīs Daugovpilī – niulejuo Vīneibys laukuma molā. Ka efekts bejs tik lels, ka īsadūmuojs – es ari tai grybu!
1 10 000 apmeklētāju svētku kino izrādēs // „Latgales Vēstnesis”, 21.11.1938.
2 Jakubs Z. Pirmie atdzimšanas gadi // „Avangards”, 26.07.1988.
3 Vera Maļinovskaja – daugavpiliete // „Kino”, 1929., Nr. 34.
4 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/erkila-puaro-atveidotaja-senci-nakusi-no-daugavpils.a44101/ (skat. 27.08.2024)
5 Dzims Sventē, nu mozūtnis zyna Daugovpili. Te lelā mārā filmeita juo kinokomedeja „Koferis”.
Komentāri