Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā aplūkojama izstāde “Uzdzīves porcelāns 100 gados”, kurā eksponēti trauki no Mārtiņa Eglīša privātkolekcijas -- trauki ar īpašiem, unikāliem logo, kas simbolizē konkrētu ēdināšanas uzņēmumu -- restorānu, kafejnīcu vai viesnīcu Latvijā, sākot no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām.
Mārtiņš Eglītis ir privātkolekcionārs no Rīgas. Savu iespaidīgo trauku kolekciju viņš sāka veidot aptuveni pirms četriem gadiem, ieraugot internetā pārdošanā Saulkrastu restorāna “Vārava” šķīvi. Tālāk sekoja vairāki Rīgas ēdināšanas uzņēmumu trauki. Vēlāk kolekcionāra interešu lauks paplašinājās un pakāpeniski viņa kolekcijā nonāca trauki no 120 dažādiem Latvijas restorāniem un citām ēdināšanas vietām. Trauku kolekcijas vēsturisko stāstu papildina fotogrāfijas, ēdienkartes un izrakstītie rēķini.
Izmantojot iespēju, “Latgales Laiks” aicināja Mārtiņu uz sarunu un lūdza pastāstīt plašāk par sevi, savu aizraušanos un trauku kolekciju.
Solījums nekad nekolekcionēt neko plīstošu
Stāstot par sevi, Mārtiņš atklāja, ka ir nediplomēts mākslas vēsturnieks. Savulaik vadījis vairākas gleznu galerijas un nodarbojies ar izstāžu veidošanu. Savukārt, runājot par kolekcionēšanu, kādreiz viņš bija devis sev solījumu nekad nekolekcionēt neko plīstošu. Taču laika gaitā dzīve ieviesa savas korekcijas un viss notika tā, kā tas notika.
“Sākumā nopirku pirmos divus restorāna “Vārava” šķīvīšus, kas man saistījās ar jaunības atmiņām. Tas tad arī kļuva bija “nelaimes sākums”. Vēlāk trauku piepirkšana turpināju. Tā kā sākotnēji nebija ideju, kādu kolekciju veidot, pirku visu ko. Trauki tika pirkti antikvariātos, domubiedru grupā „Facebook”, šis tas -- arī Igaunijā un Lietuvā. Dažus eksponātus esmu saņēmis dāvanā no cilvēkiem, kuri zina manu aizraušanos,” stāsta Mārtiņš.
Kvantitāti nomainīja kvalitāte
Kad jauns un neapdomīgs kolekcionārs sāk veidot savu kolekciju, nereti tiek pirkts viss pēc kārtas. Pēcāk, kad kastes ar traukiem ir sakrājušās gana daudz, nāk atskārsme, ka visu nopirkt nevar un tas arī nav vajadzīgs. Šajā brīdī kolekcionārs mēdz pārtapt citā kvalitātē -- viņam ir vēlme iegādāties tikai kaut ko retu un interesantu. “Tā kā man nepieder ne pils, ne privātmāja, bet viens no sarežģītākajiem aspektiem kolekciju veidošanā ir to glabāšana, arī man nācās izdarīt izvēli,” dalās pieredzē Mārtiņš.
Runājot par iegādāto eksponātu cenām, kolekcionārs atzīst, ka tās mēdz būt dažādas: “Ja pārdevējs pamana, ka tu kaut ko ļoti vēlies, viņš var speciāli paaugstināt šī priekšmeta cenu. Ir bijuši arī gadījumi, kad pārdevējs, iespējams, savas nezināšanas dēļ, retu mantu pārdod par lētu naudu.”
Katram izstrādājumam ir muzejiskā un reālā vērtība un nereti tās atšķiros. Veidojot kolekciju, kolekcionāri lielāku nozīmi bieži vien pievērš tieši muzejiskajai priekšmetu vērtībai.
Eksponāta iegādei nereti seko izpētes process
Vairums eksponātu Mārtiņa kolekcijā ir no padomju laikiem. Tādēļ sameklēt informāciju un noteikt to piederību konkrētam restorānam vai kafejnīcai ir diezgan viegli. Savukārt, ja tiek iegādāts kāds interesants eksponāts ar nenosakāmu piederību, sākas pētnieciskais darbs, kas mēdz būt gana laikietilpīgs.
Viens no eksponātiem, ar kuru sākas Daugavpils muzejā apskatāmā kolekcija, ir šķīvis, kas kādreiz piederēja restorānam “Filadelfija”. “19. gadsimta beigu presē man izdevās atrast atsevišķas norādes, ka tāds restorāns ir pastāvējis. Tas ir bijis ar pirmo publisko telefona numuru un atradies pašā Rīgas centrā. Noskaidrot konkrētu restorāna adresi man līdz šim gan nav izdevies,” pastāstīja kolekcionārs.
Daugavpils uzdzīves vietu porcelāns
Muzejā skatāmajā ekspozīcijā ir arī vairāki priekšmeti no Daugavpils. Viens no tiem ir no 19. gadsimta beigās ievērības cienīgās Plāteru-Zībergu ūdensdziedniecības kūrvietas “Poguļanka”, ko Mārtiņam ir aizdevis kolekcionārs Guntis Arājs. Vēl viens ir saistīts ar 20. gadsimta sākumā un vidū tikpat populāro sanatoriju “Mežciems”.
Trauslos porcelāna traukus ar iestādes logo uzdzīves baudītāji varēja manīt arī 1992. gada vasarā Daugavpilī, rūpnīcas “Latgales alus” atvērtajā alus bārā “Mārtiņš”, kur no tiem varēja baudīt Latgales tradicionālos ēdienus. “Šķīvi ar restorāna “Mārtiņš” logotipu nopirku pilnīgi nejauši, tikai tāpēc, ka tam bija sakritība ar manu vārdu. Kad to iegādājos, man nebija ne jausmas, no kurienes tas nāk,” stāsta kolekcionārs.
Izstādē aplūkojami arī Jūrmalā mafijas cīņās uzspridzinātā restorāna trauki
Izstādē ir aplūkojami arī kādreiz populāro restorānu “Jūras pērle” un “Sēnīte” trauki, Liepājas viesnīcas “Roma” mērces trauks, kuras īpašnieki 30. gados, pametot Latviju, aizveda līdzi gan viesnīcas mēbeles un traukus, gan arī citus priekšmetus. Vēlāk lielākā daļa šo priekšmetu gan gājusi bojā Drēzdenes bombardēšanā, noskaidrojis kolekcionārs.
Vēl viens ievērības cienīgs eksponāts izstādē ir restorāna “Orient” trauki, kas atradās Jūrmalā, Jomas ielā, un tika uzspridzināts mafijas cīņās 1993. gadā.
Tāpat izstādē aplūkojami slavenā Ventspils restorāna “Kosmoss” trauki, kas šajā pilsētā bija viena no centrālajām pulcēšanās vietām. Līdz mūsdienām nav saglabājies nedz restorāns, nedz arīdzan tā ēka. Rīgas Porcelāna rūpnīcā ražotos traukus savām vajadzībām savulaik ir iegādājušies arī Igaunijas un Lietuvas restorāni.
Trauki pārdzīvojuši iestādes, kurām savulaik tikuši pasūtīti
Vēl viena lieta, kas raksturīga izstādē aplūkojamajiem traukiem, ir tā, ka tiem ir izdevies pārdzīvot iestādes, kurām tie savulaik tikuši pasūtīti un kurās izmantoti.
Viens no šādiem izstādes retumiem ir saistīts ar kādreiz populāru atpūtas vietu -- Mazo Vērmanes dārzu, kurš atradās vietā, kur ap 1935. gadu tika uzbūvēta pašreizējā Ministru kabineta ēka. “Savulaik man izdevās „uzskriet virsū” Mazā Vērmanes dārza restorāna šķīvim. Šo vietu pagājušā gadsimta 30. gados bija iecienījusi radošā inteliģence -- rakstnieki, mūziķi,” pavēstīja Mārtiņš.
Izstādē ir apskatāms arī trauku komplekts, kas 90. gadu sākumā speciāli ticis pasūtīts Saeimas ēdnīcai. Vai no šiem traukiem savulaik ēdienu baudījuši arī Latvijas Augstākās padomes deputāti, kolekcionāram nav izdevies noskaidrot.
Savdabīgu kolekcijas noslēgumu veido Piebalgas porcelāns, kas pašlaik ir vienīgais rūpnieciski ražotais porcelāns Latvijā. Izstāde “Uzdzīves porcelāns 100 gados” Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā būs skatāma līdz 6. aprīlim.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Mārtiņa Eglīša uzdzīves porcelāna simtgade Daugavpilī" saturu atbild ''Latgales Laiks'".
Komentāri