Katru pavasari, neskatoties uz atbildīgo struktūru darbinieku veiktajiem pasākumiem, ierasti aktivizējas kūlas dedzinātāji un ugunskuru kurinātāji. Savukārt ugunsgrēki, kas izceļas šādas rīcības rezultātā, nodara neatgriezenisku kaitējumu videi un materiālus zaudējumus nodegušo māju un saimniecības ēku īpašniekiem. Turklāt visai bieži ir gadījumi, kad cilvēki gūst traumas un pat iet bojā. Un tomēr šo tautā populāro “izklaidi”, bet faktiski -- noziedzīgo darbību, vēl joprojām vēl nav izdevies izskaust.
Dedzinātāji aizturēti
Iestājoties pavasarim, Daugavpils pilsētas dome kopā ar pašvaldības policiju aicina iedzīvotājus sakārtot savu teritoriju un nepieļaut sausās zāles dedzināšanu.
Saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu un Ministru kabineta „Ugunsdrošības noteikumiem” zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem ir pienākums uzturēt teritoriju tīru -- regulāri pļaut zāli un izvest atkritumus.
Pašvaldības policija uzrauga teritorijas, kurās iepriekš fiksēti sausās zāles dedzināšanas gadījumi, un ir koriģējusi patrulēšanas maršrutus, lai novērstu jaunus ugunsgrēkus.
Sausās zāles dedzināšana ir aizliegta ar likumu, un par to draud naudas sods no 280 līdz 700 eiro.
Vainīgie jau ir. Marta sākumā Talsu novada Sabilē, Talsu ielā, tika noskaidrots sausās zāles dedzinātājs, kuru vietējie brīvprātīgie ugunsdzēsēji aizturēja un nodeva policijai, kas par šo faktu ierosināja administratīvo lietu.
Vēl viens sausās zāles dedzinātājs aizturēts 29. martā. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknī tika saņemta informācija, ka Preiļu novada Silajāņu pagastā vietējais iedzīvotājs savā īpašumā dedzina sauso zāli. Ugunsgrēks aptvēra 500 kvadrātmetru platību. Par laimi, neviens necieta. Arī šajā gadījumā policija ierosināja administratīvo lietu.
Daugavpils pašvaldības policijā informēja, ka pašlaik ir saņemti divi telefona zvani par kūlas ugunsgrēkiem, tostarp uz cietokšņa vaļņiem, taču likumsargiem, kuri devās uz notikuma vietu, dedzinātājus neizdevās notvert: “Katru pavasari patrulējam mūsu ierastajos maršrutos, kur jau agrāk ir bijuši līdzīgi gadījumi.”
Karstas dienas
Tās gan tiešā, gan pārnestā nozīmē Latvijas ugunsdzēsējiem sākās marta beigās. Latgalē vien no 21. līdz 28. martam sausās zāles dedzināšanas dēļ dzēsti 37 ugunsgrēki. Kopumā šajā laikā Latvijā dzēsts 131 šāds ugunsgrēks.
Viens no lielākajiem ugunsgrēkiem 21. martā izcēlās Daugavpilī, Upes ielā (Grīva), kurā izdega 8 tūkstoši kvadrātmetru.
Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā izcēlās divi ugunsgrēki: 3 hektāru un 5 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Savukārt Līvānu pagasta Turku pagastā izdega 5 tūkstoši kvadrātmetru.
22. martā lielākie ugunsgrēki izcēlās Balvu novada Vīksnas pagastā, kur dega kūla 7 hektāru platībā. Balvu novada Vectilžas pagastā ugunsgrēks plosījās 4 hektāru platībā, bet Lazdukalna pagastā aptvēra 1 hektāru. Augšdaugavas apgabala Naujenes pagastā zāle dega 2 hektāru, bet Kalkūnes pagastā -- 1 hektāra platībā.
23. marts ugunsdzēsējiem bija ļoti saspringta diena: Ludzas novada Cirmas pagastā dega egļu jaunaudze un saušņi (3,5 hektāri), Rēzeknē, Ķiršu ielā -- 7 tūkstoši kvadrātmetru, Ludzā, Lejas ielā, ugunsgrēks pārņēma 4 tūkstošu kvadrātmetru platību, Balvu novada Rugāju pagastā dega 2,5 tūkstoši kvadrātmetru.
Savukārt Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā niedres un sausā zāle dega 50 hektāru platībā. Ropažu novada Garkalnes pagastā ugunsgrēks plosījās 20 hektāros sausās zāles, cieta arī jaunaudze.
Kūla dega arī Limbažos, Līvānu pašvaldībā, Madonas novada Barkavas pagastā, Salacgrīvā un daudzviet citur Latvijā. Skumji, ka liesmās ir visa valsts tās iedzīvotāju vainas dēļ.
Latgales zoodārza vadītājam, bioloģijas doktoram un herpetologam Mihailam Pupiņam šādas situācijas, bez pārspīlējuma, ir traģēdija, jo ugunsgrēkos iet bojā veselas ekosistēmas: “Īpaši neaizsargāti kļūst abinieki un rāpuļi, kuri šajā periodā mostas no ziemas miega un līdz ar to nonāk uguns slazdā, jo, atšķirībā no putniem un kukaiņiem, briesmu brīdī nespēj ātri pamest savu dzīves areālu.”
Mihails zāles dedzināšanu uzskata par senu, iesakņojušos ieradumu, it kā pēc garās ziemas uguns attīra zemi no visa negatīvā: "Taču cilvēki aizmirst, ka uguns izplatās acumirklī un neizvēlas, ko iznīcināt un ko saudzēt. Tās upuri ir flora un fauna, no kuras paliek tikai pelni un pārogļojušies ķermeņi."
Iet bojā un cieš cilvēki
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks pulkvežleitnants Valdis Straume, komentējot situāciju, atzīmēja: “Pie katra ļaundara un bezatbildīga cilvēka ugunsdzēsēju un policistu nevar nolikt, tāpēc ik gadu tiek dedzināta kūla. Tā ir huligānu un bezatbildīgu cilvēku darbība, kuri nesaprot, cik nopietnas sekas var būt viņu rīcībai, jo var aizdegties dzīvojamās mājas, saimniecības ēkas, cilvēki ir apdraudēti, plus ugunsdzēsēju darbs un speciālās tehnikas izmantošana -- tā ir milzīga nauda.”
Valdis Straume informēja, ka brigādei pietiek spēku un resursu, lai strādātu efektīvi: atjaunota gandrīz visa speciālā tehnika, ir nepieciešamais aprīkojums un ekipējums, nokomplektētas arī personāls.
Lielu tehnisko atbalstu sniedz droni. Latvijas ugunsdzēsēji tuvākajā laikā saņems 80 bezpilota lidaparātus, daļu no tiem saņems 19 vienības Latgalē.
Pēdējo divu gadu laikā sausās zāles ugunsgrēku skaits Latvijā ir strauji samazinājies. Piemēram, 2018. gadā tie bija 2152, 2019. gadā -- 2900, 2022. gadā – 1532, 2023. gadā – 775, bet pērn -- tikai 455 šādi ugunsgrēki.
Kopš 2025. gada sākuma Latvijā izcēlušies vairāk nekā 300 sausās zāles ugunsgrēki, bet Latgalē -- ap 70.
"Briesmīgākais ir tas, ka iet bojā un gūst traumas cilvēki. Vienu gadu gāja bojā 3 cilvēki. 2016. un 2022. gadā -- viens iedzīvotājs. Lielākais cietušo skaits bija 2019. gadā -- 11, bet, piemēram, 2016. gadā miesas bojājumus guva 7 cilvēki, 2018. gadā cieta 6 iedzīvotāji, arī 2022. un 2023. gadā cilvēki neiztika bez medicīniskās palīdzības," sacīja Valdis Straume.
Bet kā apkarot kūlas dedzināšanas sērgu? Valdis Straume uzskata, ka ar preventīviem pasākumiem vien -- izglītojošu lekciju lasīšanu un skaidrojumiem par kūlas dedzināšanas kaitīgumu -- ļaundariem un bezatbildīgiem saimniekiem nepietiek: "Ir nepieciešami stingri pasākumi atbildības veicināšanai. Tie ir ietverti likumos un noteikumos, taču dažkārt var būt ļoti grūti aizturēt pārkāpējus un tos piemērot. Ir simtiem ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumu, un tikai daži vainīgie tiek saukti pie atbildības."
Toties ir veidi, kā ietekmēt bezatbildīgus īpašniekus, kuri izraisījuši ugunsgrēkus savās zemes platībās. Šo cilvēku dzīvesvietas koordinātes ugunsdzēsēji iesniedz Valsts zemes dienestam, kas var ierobežot Eiropas Savienības subsīdiju apmēru vai uzlikt naudas sodu, kura apmērs, saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, fiziskām personām ir no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskām personām -- no 280 līdz 1400 eiro.
Uz pulvera mucas
Augšdaugavas novada Vecsalienas pagasta māju “Torfjaņica” (Tartaka ciems) īpašnieks pensionārs Anatolijs Nikolajenko, tāpat kā daži viņa kaimiņi, dzīvo ugunsbīstamā vietā -- blakus mežam un sausas zāles tīrumiem: “Pirms vairākiem gadiem uzliesmoja pļava, kas atrodas blakus manām mājām. Par laimi, kaimiņi nekavējoties izsauca Daugavpils ugunsdzēsējus, ieradās speciālais transports un cilvēki. Līdz tam laikam ar pieejamo līdzekļu palīdzību mēs paši bijām tikuši galā ar uguns stihiju. Taču viss varēja beigties pagalam bēdīgi.”
Mūsu sarunas laikā Anatolijs grāba pērnās sausās lapas, bēra ķerrā un veda tālāk no mājas, kā arī likvidēja sauso zāli ap mājokli.
Arī Anatolija kaimiņš, lauku sētas „Lozovaja” īpašnieks Nikolajs Slabkovskis, sakopa teritoriju: "Vecāki stingri ievēroja ugunsdrošības noteikumus, arī es cenšos darīt to pašu. Visapkārt ir sausas lapas un zāle -- gluži ka pulvera muca! Atliek vien nomest sērkociņu vai izsmēķi..."
Pagājušās nedēļas beigās Latvijā dzēsti 37 pērnās zāles ugunsgrēki, tostarp Augšdaugavas novada Dubnas pagastā, kur liesmas plosījās 25 hektāru platībā. Šī novada Kalkūnes pagastā dega 10 hektāri, bet Daugavpilī, Odu ielā, -- 4 hektāri. Vārdu sakot, dedzinātāji nekādi nespēj rimties.
Nesenais aukstums ir samazinājis šādu ārkārtas situāciju skaitu reģionā, taču pavasaris jau ir klāt, tāpēc, iespējams, iestājoties siltākam laikam, tīrumi atkal liesmos.
Dedzināšanas vai ugunsgrēku aculieciniekus lūdz zvanīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam uz tālruni 112 un Daugavpils pašvaldības policijai, tālrunis 65421500.
Komentāri