Indriķis Krams: "Vēja turbīnas uzstādīt purvos nedrīkst nekādā gadījumā!”

Paies vēl daži gadi, un vēja parki Latgales reģionā un Sēlijā, gribam mēs to vai nē, kļūs par ikdienu. Nākamo 5--6 gadu laikā Augšdaugavas novadā plānots uzbūvēt divus lielus vēja parkus. Vienu -- Nīcgales pagastā, bet otru -- Dvietes pagastā. Pirmajā gadījumā projektu plāno īstenot privāts Norvēģijas uzņēmums, otrajā – uzņēmums “Latvijas vēja parki”, kas ir divu valsts uzņēmumu -- “Latvenergo” (89%) un “Latvijas valsts meži” (20%) -- apvienība. To mērķis ir uzbūvēt Latvijā vairākus vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 MW.

Lauku iedzīvotāji nevēlas dzīvot vēja parku tuvumā

Šādus objektus paredzēts būvēt arī Preiļu un Līvānu novadā. Protams, vietējie iedzīvotāji nebūt nepriecējas par šādiem iespējamiem kaimiņiem. Preiļu novada iedzīvotāji pat savākuši vairāk nekā 1200 parakstu pret vēja parka būvniecību Riebiņu pagastā. Plānots, ka tas būs viens no lielākajiem reģionā, bet vēja ģeneratoru augstums sasniegs 250--260 metrus. Salīdzinājumam -- Daugavpils televīzijas torņa augstums ir 204 metri.

Līdzīgu parku ar 59 vēja ģeneratoriem plānots izbūvēt arī Nīcgales pagasta (Augšdaugavas novads) teritorijā. Projekta pasūtītājs ir Norvēģijas uzņēmums „Vindr”. Tieši šiem mērķiem AS „Latvijas valsts meži” rīkotajā izsolē ārvalstu investors ieguva tiesības izmantot 3000 hektāru.

Zemnieki ir šausmās, jo dažas mājas atradīsies vēja ģeneratora tiešā tuvumā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem minimālajam attālumam starp vēja parku un dzīvojamo ēku Latvijā jābūt vismaz 800 metriem. Taču jautājuma būtība ir cita, un iedzīvotāji to uzdod arvien biežāk: tad, kad tika pieņemti šie noteikumi, vēja ģeneratoru augstums bija aptuveni 160 metri, bet tagad runa ir par 250--260 metriem. Attiecīgi jāpalielina attālums no mājsaimniecības līdz objektam, uzskata iedzīvotāji, kuri apgalvo, ka viņu mierīgā lauku dzīve pavisam drīz pārvērtīsies ellē.

Progresu nevar apturēt. Bet cik tas ir drošs?

Šādu projektu īstenošanas iniciatoru viedoklis ir zināms -- viņi tajos redz tikai priekšrocības. Bet ko par to domā zinātnieki? Jo, izņemot iedzīvotājus, vēja parki ietekmēs gan dzīvnieku pasauli, gan putnus, kas var kļūt par šī tehnoloģiskā progresa upuriem.

Latvijas Universitātes profesors, Daugavpils Universitātes vecākais zinātniskais pētnieks, ornitologs Indriķis Krams uzsvēra, ka "jebkura cilvēka ietekme uz dabu gandrīz vienmēr ir negatīva."

"Taču tehnoloģisko progresu nav iespējams apturēt," sacīja profesors Krams, „tāpēc es saprotu iedzīvotāju bažas un piekrītu tām. Latgales iedzīvotāju reakcija uz šiem projektiem ir pilnīgi normāla, saprotama un zināmā mērā pamatota. Jautājums ir -- kur lai mēs liekamies? Zinām, ka pasaule mainās ar katru dienu. Un visas šīs vēja turbīnas, kuras mēs redzējām un apbrīnojām Vācijā, Dānijā, Lielbritānijā vai citā Eiropas valstī, tagad kļūst par mūsu realitāti. Turklāt vēja enerģija ir visekonomiskākā un videi draudzīgākā. Ar to spēj konkurēt tikai saules enerģija. Tiesa, ne Latvijas apstākļos.”

Uzziņai. Pašlaik vēja enerģija veido nepilnus 3% no Latvijas elektroenerģijas ražošanas bilances. Tie ir Klimata un enerģētikas ministrijas dati. Un šī situācija varētu krasi mainīties pēc pāris gadiem, kad 2025. gadā privātajā sektorā paredzēts iedarbināt jaudīgus vēja parkus. Vienu no tiem plānots būvēt kūdras purvos Jelgavas novadā. Un šajā gadījumā tas var radīt reālus draudus iedzīvotājiem un dabai. Tā uzskata profesors Krams un turpina: "Uzsākot šādu projektu realizāciju, ir jāievēro vairāki nosacījumi. Vēja ģeneratoru uzstādīšanai nepieciešama precīza plānošana, tostarp teritorijas plānošana. Tos nedrīkst uzstādīt kā pagadās un kur pagadās. Piemēram, vēja parkus nedrīkst būvēt putnu migrācijas ceļos (piemēram, dabas parkā „Dvietes paliene”). Vēja ģeneratorus nedrīkst uzstādīt zāļu un kūdras purvos. Paskaidrošu, kāpēc: šādai darbībai būs sekas -- spēcīga dabā uzkrātā oglekļa dioksīda (CO2) izplūde, bet tā ir inde (Jelgavas novadā plānots būvēt vēja parku tieši kūdras purvā -- aut. piez.).

Arī runājot par putniem, viss nebūt nav viennozīmīgi. Šādus objektus nedrīkst būvēt to migrācijas ceļā. Tas ir tas pats, kas iznest no mājām gultu un nolikt Daugavpilī 18. novembra ielas vidū. Tā rīkoties nedrīkst. Tāpat vēja turbīnu uzstādīšana Baltijas jūras piekrastes zonā nav droša putniem. Labākais variants ir uzstādīt vēja turbīnas jūrā desmitiem kilometru no krasta. Taču tas palielina projekta izmaksas un nav piemērots visiem. Tomēr tas ir labākais risinājums dabai.

Tāpēc, ja kāds jums saka, ka vēja ģeneratori ir droši, neticiet viņam. Jā, vienai konkrētai vietai tas var būt droši, bet citai tas var būt pretēji. Tāpēc es saku, ka, ķeroties pie šādu objektu izbūves, plānošanai jābūt pirmajā vietā.”

Runājot par Latgales reģionu (ne par Sēliju), profesors Krams atzīmēja, ka vēja parku izbūve šajā teritorijā putniem nopietnas problēmas neradīs.

"Vēja turbīnas ir milzīgas, to lāpstiņas griežas lēni. Ja šie objekti naktīs tiks izgaismoti, putni tos ieraudzīs, jo lielos attālumos tie lido pārsvarā naktīs.

Par to var spekulēt, bet patiesībā vēja ģeneratori putniem nav tik liela problēma. Ja tiem ir izdevies tikt galā ar vadiem, tad tie atradīs izeju arī ar vēja turbīnām. Taču tas darbojas tikai tad, ja nav runa par putnu migrācijas ceļiem. Un tā jau ir cita tēma,” sacīja Indriķis Krams.

Jāpiebilst, ka iedzīvotāji pauž bažas arī par vēja ģeneratoru lāpstiņu mirgošanu, kas pasliktina dzīves kvalitāti. To atzīst arī eksperti. Fakts ir tāds, ka tad, kad saule atrodas aiz vēja ģeneratora, uz tā krīt ēna un rodas pastāvīgs mirgošanas efekts. Tas ir kā reklāmas stendu mirgošana. Taču „Latvenergo” sola pārklāt turbīnu lāpstiņas ar īpašu vielu, kas samazina šo mirgošanas efektu. Bet cik efektīva būs šī metode, īpaši, ja māja atradīsies 800 metru attālumā, nav zināms.

“Runājot par šādu objektu -- tik augstu vēja turbīnu ietekmi gan uz cilvēkiem, gan dabu, godīgi jāatzīst, ka pirmo pētījumu rezultātus saņemsim tikai pēc 5--6 gadiem. Zinātnē nav tā -- kaut kas ir noticis, un rīt mēs jau sniedzam tam vērtējumu. Tas ir ilgs laika posms, kurā tiek uzkrāta informācija, un tikai tad varēšu pastāstīt, kā tas ietekmējis cilvēku dzīvi un dzīvnieku pasauli Latgalē, jo situācija Liepājā vienmēr atšķirsies no mūsu reģiona,” uzsvēra profesors Indriķis Krams.

Parasti, īstenojot šādus projektus, to pasūtītājam ir jāveic neskaitāmas saskaņošanas, tostarp šādu objektu (vēja parku) ietekmes uz vidi novērtējums. Un, šķiet, kuram gan citam ja ne ornitologiem (jo vēršas arī pie viņiem) un citiem speciālistiem vajadzētu celt trauksmi, uztraucoties ja ne par cilvēkiem, tad par putniem un Eiropā tik ļoti aizsargātajiem biotopiem. Bet, kā atzīmēja Indriķis Krams, Latvijā ir daudz ekspertu un vairums ir lieliski speciālisti. "Bet vienmēr var izvēlēties kādu, kuru varēs pierunāt..." neslēpjot smaidu, sacīja mūsu sarunas biedrs.