Jau vairākus gadus tiek runāts par lidostas izbūvi Locikos, bijušās aviobāzes teritorijā. Runāt -- viena lieta, bet rezultāts -- uz papīra lidosta, pareizāk sakot -- organizācija, ir, bet pašas lidostas nav. Nu jau atkal atsākušās runas par tās būvniecību, šoreiz pat ar sabiedrisko apspriešanu. Taču, spriežot pēc Lociku iedzīvotāju noskaņojuma, viņiem šī iespējamā kaimiņu būšana nepavisam nav pa prātam.
Ieskats vēsturē
Jau padomju laikos šeit, Lociku ciema teritorijā, kas atrodas desmit kilometrus no Daugavpils, Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, atradās aviobāze. Lidlauks Lociku ciemā tika uzbūvēts pagājušā gadsimta 50. gados, lai tur izvietotu padomju reaktīvos iznīcinātājus MiG-15, kas vēlāk tika aizstāti ar MiG-19, Jak-25 un Jak-28P. Lielākā daļa inženiertehniskā personāla bija Daugavpils Augstākās kara aviācijas inženieru skolas (DAKAIS) absolventi (jāpiebilst, ka, laikam ritot, skolas nosaukums vairākkārt tika mainīts). Arī ciems tajā laikā tika saukts par militāro pilsētiņu, kurā dzīvoja militārpersonu ģimenes, viņiem tika celtas daudzstāvu mājas, kurās tagad dzīvo nevis militārpersonas, bet gan parastie novada iedzīvotāji. Tolaik militārās lidmašīnas regulāri pacēlās no lidlauka, bet tajos laikos nebija pieņemts sūdzēties, jāteic, ka to darīt bija visai bīstami, jo sūdzībnieku varēja pat pasludināt par tautas ienaidnieku.
1991. gadā, kad Latvija beidzot atguva neatkarību un kļuva par brīvu demokrātisku valsti, militāristi sāka pamest mūsu pilsētu. Tolaik Latvijai vajadzēja „nostāties uz kājām”. Daudzi no mums atceras šos drūmos pirmos neatkarības gadus, un tagad mēs sakām, ka „tie, kas izdzīvoja 90. gadu sākumā, izdzīvos jebkuros apstākļos”. Nebija ne darba, ne naudas, dzīve bija jāveido no jauna. Un tad nebija ne līdzekļu, ne vēlmes būvēt modernu lidostu. Vēl vairākus gadus no lidlauka pacēlās lidmašīnas, notika pat pasažieru pārvadājumi uz Rīgu, Kopenhāgenu un Liepāju. Taču lidlauka uzturēšana prasīja milzīgus līdzekļus, kuru nebija.
1999. gadā tika nodibināta SIA “Latgales Avio”, kuru vadīja Viktors Kolotovs. Viņš plānoja 2002. gadā veikt nepieciešamo sertifikāciju un atjaunot pasažieru pārvadājumus maršrutā Liepāja--Daugavpils--Maskava (Vnukova). Atjaunošanas darbu paredzamās izmaksas bija 1 miljons ASV dolāru, bet lēstais atmaksāšanās periods -- četri gadi. Taču līdzekļi netika atrasti un darbi tā arī nesākās.
Projekts nenogrima aizmirstībā
2005. gadā Daugavpils pilsētas domes deputāti pieņēma lēmumu izveidot pašvaldības uzņēmums SIA “Daugavpils lidosta”. Gadu vēlāk, 2006. gadā, tika izpirkta zeme, uz kuras atradās lidosta, un ēkas. Pašvaldība šiem mērķiem iztērēja vairāk nekā vienu miljonu latu jeb 1 528 165 eiro no pilsētas budžeta līdzekļiem.
2007. gada vasarā tika veikta skrejceļa atjaunošana, un decembrī 1000 metrus garais un 23 metrus platais skrejceļš tika sertificēts. Lidlauks ieguva tiesības pieņemt nekomerciālus reisus, kas tika veikti ar mazām lidmašīnām. Šo faktu vadība plānoja izmantot investoru piesaistei un lidostas attīstībai. Taču finansējuma avoti netika atrasti un projekts netika iekļauts septiņu gadu valsts attīstības plānā 2014.--2021. gadam. Un tomēr, neskatoties uz šo lēmumu, lidostas būvniecības ideja joprojām bija dzīva.
2020. gadā tika panākts politisks atbalsts Daugavpils lidostas rekonstrukcijas iekļaušanai Nacionālajā attīstības plānā līdz 2027. gadam.
Publiskā apspriešana ir likuma prasība
Taču arī tagad vēl nav skaidrs, vai šī lidosta vispār tiks uzbūvēta, kas būtu noderīga gan pilsētai, gan novadam. Kaimiņvalstīs -- Lietuvā un Igaunijā -- veiksmīgi darbojas vairākas starptautiskās lidostas, bet Latvijā -- knapi pusotra. Daugavpils ir otra lielākā pilsēta valstī, un šāds objekts palīdzētu attīstīt ekonomiku. Ir arī noteiktas likuma prasības. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, ja ir plānots būvēt objektu, kas var ietekmēt vidi, Vides aizsardzības dienests pieņem lēmumu veikt ieplānotā objekta, šajā gadījumā -- lidostas, ietekmes uz vidi novērtējumu. Šī ir procedūra, kuras laikā tiek veikti aprēķini, mērījumi un sagatavots liels ziņojums. Saskaņā ar likumu šādos gadījumos vienmēr notiek sabiedriskā apspriešana. Tā ir standarta procedūra, un Daugavpils pilsētas pašvaldība to ievēroja. Pagājušajā nedēļā Lociku ciemā notika sabiedriskā apspriešana, kurā piedalījās arī pilsētas domes, tostarp Attīstības departamenta, pārstāvji.
Daugavpils pašvaldības pārstāvji prezentācijā pastāstīja, ka lidosta nodrošinās 50 darba vietas novada iedzīvotājiem. Runa nav par lielu lidostu, kāda ir Rīgā. Mūsu gadījumā maksimālā noslodze būs 4784 lidmašīnas gadā. Par būvniecības uzsākšanu vēl netiek runāts, taču, ja šis process tiks uzsākts, tas prasīs no 5 līdz 10 gadiem. Patlaban būvniecībai nav pat finansējuma avota. Proti, pat tad, ja, pabeidzot visas nepieciešamās procedūras, tiek saņemta būvatļauja, naudas joprojām nav un tās atrašana ir sarežģīts jautājums.
Iedzīvotāji iebilst
Prezentācijas ilga vairāk nekā stundu un tajās tika runāts gan par projektu, gan par lidostas nākotni un tās darbību. Pēc tam sarunā iesaistījās arī iedzīvotāji, kuri bija ieradušies uz sabiedrisko apspriešanu. Uzreiz jāteic, ka viņi neatbalstīja šī objekta celtniecību. Cilvēki nevēlas dzīvot lidostas tuvumā, jo, viņuprāt, šis objekts negatīvi ietekmēs dzīves kvalitāti ciemā.
Izskanēja arī daži priekšlikumi. Piemēram, kāds Lociku iedzīvotājs, kurš neatceras laikus, kad no lidlauka pacēlās lidmašīnas, bet atceras auto sacensības, t.i., dragreisa sacīkstes, jautāja, vai šāda veida izklaide būtu pieejama, jo tā varētu piesaistīt novadam papildu tūristus.
Savukārt Lāču pamatskolas direktoru Andri Meškovski interesēja praktiskāki jautājumi. Saskaņā ar plānu pēc projekta īstenošanas vecākiem būs jāmēro papildu kilometri, lai atvestu bērnus uz skolu, jo būs jāmet aplis. Turklāt pēc lidostas būvniecības ievērojami palielināsies transporta plūsma, kas, pirmkārt, bērniem palielinās riskus uz ceļa, otrkārt, būs lielāks troksnis, kas novērsīs bērnu uzmanību no mācībām. Aviācijas eksperts Artūrs Kokars apliecināja, ka vienvirziena satiksme būs tikai vienā nelielā ceļa posmā, un tas skolu nekādi neietekmēs. Pēc apstākļu noskaidrošanas tika fiksētas direktores vēlmes, lai veiktu korekcijas plānā.
Daļa cilvēku, tostarp politiķi, nav apmierināti ar to, ka tiks uzstādītas skrejceļa gaismas, kas, viņuprāt, traucēs vietējiem iedzīvotājiem. Pirms vairāk nekā desmit gadiem bija runa par lidostu, kas tiek izmantota tikai dienā. Taču eksperts Artūrs Kokars pastāstīja, ka šādas gaismas ir paredzētas visās lidostās, jo tās tiek izmantotas ne tikai naktī, bet, piemēram, arī sliktos laikapstākļos. Tāpēc neviena komerciāla lidosta nevar darboties bez šīs sistēmas.
Šim projektam tika izvirzītas arī citas prasības. Turklāt iedzīvotājiem tika atgādināts, ka pašlaik notiek ietekmes uz vidi izvērtējums, un daudz kas būs atkarīgs no šī novērtējuma.
ALTOP drīzumā tiks uzbūvēts
Taču būvdarbi Locikos notiek. Kopš pagājušā gada pie ciema tiek būvēts industriālais parks ALTOP. Šī gada martā pabeigta jumta konstrukcijas izbūve un par godu šim notikumam pēc tradīcijas virs ēkas jumta tika pacelts vainags, kas simbolizē spāru svētkus. Kopumā šī objekta būvniecība izmaksās nedaudz vairāk par 18 miljoniem eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa). Projektu finansē Eiropas Atveseļošanas fonds, kas industriālajam parkam piešķīris 17 125 169,70 eiro (bez PVN). Daugavpils partneri šajā projektā ir Augšdaugavas novada dome un „Naujenes pakalpojumu serviss”, kuriem līdz šī gada beigām jāizbūvē ceļi un jāierīko apgaismojums, kā arī jāierīko maģistrālais ūdensvada un kanalizācijas tīkls.
Sabiedriskā apspriešana turpinās
Protams, ne visi vietējie iedzīvotāji piedalījās Locikos rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā. Tomēr viņiem joprojām ir iespēja izteikt savu viedokli par lidostas būvniecības projektu. Sabiedriskā apspriešana ilgs līdz 22. aprīlim. Ar projektu var iepazīties Augšdaugavas novada domē, Rīgas ielā 2, darba laikā, Naujenes pagasta pārvaldes administrācijas ēkā, Skolas ielā 15, darba laikā, kā arī Naujenes Kultūras namā, Muzeja ielā 6, darbdienās no pl. 8.30 līdz 16.00.
Rakstiskus priekšlikumus un atzinumus līdz 22. aprīlim var sūtīt Enerģētikas un vides aģentūras Vides pārraudzības departamentam Rīgā, Rūpniecības ielā 23, LV-1045, tālrunis 67321173, e-pasts: pasts@eva.gov.lv, www.eva.gov.lv).
Komentāri