Oskars Seiksts, rokstūt par dzejnīku Ontonu Slišānu, jū nūsauc – Škylbanu kontinents latgalīšu literaturā. Annele ir Ontona meita, i jei, taipoš kai tāvs, veiksmeigi dorbojās vairuokūs lauceņūs. Par Zīmeļlatgolys sovpateibu, škylbanīšu izlūksni (juos atsaciejumi te ir pa škylbaniski), cylvākim dareituojim i vēļ kū cytu ir itei saruna ar jū.
Ar kū Tovys pusis – Zīmeļlatgolys – cylvāki ir sovpateigi?
Pyrmī nikod narunuos. Naleiss vydā. Izdaries, kū apsanimsīs. Tī, kas nav aizbāguši, ir dzili saknes īlaiduši, dorbus īsuokuši.
Kai tu īsadūmuoji, ka ir juoroksta vysaidi stuosti?
Es pasauli uztveru car vusuom maniem, ar dzierdi, redzi i tt., i cīši lyla lūma ir tam, kuo es tū pasauli sataustu, sajiutu ar pierstīm, ar sovu uodu, kuodi smuordi i kuodas garšas ir pasauļam man apleik i naskur tuoli. I kuodas dūmas i kuodas emocejas. I kuodas suopes. I stuostūs izīmu cauri tam vusam i pasoku, nūsaucu tū vusu vuordā.
Cyty reizi stuostā ir toik vīns vuords, bet jū radzu, jiutu, dzieržu un sajiutu juo smuordu.
Tu roksti škylbaniski?
Nui, rokstu sovā dzymtejā volūdā. Tuo saīt vusdziļuok. Ka rokstu latvīšu literārejā volūdā voi latgalīšu rokstu volūdā, sovas volūdas napazeistu. Teksti ir svešuoki.
Tu roksti leidzeigi kai taisi sovus dečus?
Pa rynduom, pa rokstīm, pa burtīm. Stuosti cytu reizi atīt i dzeivojuos pa dūmuom i geida, kod jūs pīrakstiešu. Cytu reizi tuo i napīrokstu. Deči i gobeleni īt lānuok, tī uzreiz ir juodora, juoauž i cīši pacītīgi. I ilgi. Dečus vaira pa gaismai, stuostus vaira pa tymsam.
Tu tūs dečus taisi cīši pa sovam. Kai da tam daguoji?
Ideja atguoja i nalaida mani paceli. Ideja nu kosmosa, nu dabasu. Es kuo idejas ceļš, kuo kanals, kuo realizietojs. Vāga laist i ļautīs, i sadzierdiet i realiziet. Jū talants myusīm jov ir Dīva duovana. Vāga toik apsazynuot i kūpt, i atteistiet i byut.
Dzeive laukūs i lelpiļsātā – plusi i minusi.
Laukūs plusi ir doba, kluotīne i byutīne vusūs procesūs. Nav vīnuodu reitu i vokaru, saules rītu i puču pļovā. Vuss ir tik breinumains, toik dzeivoj i breinojīs. I laid car sevi, i rodi. Interpretej i rodi. I dzeivoj.
Laukūs vuss ir tuoļuok. Reiziem arī gryušuok. Dubli, snīgs, vosoras bez līta, sols uobelnīcu i upeņu zīdiešonas laikā. Bet tys ir tik pa eistam. I tys ir otkon pluss.
Piļsātā ir muzeji, izstuodes, teatri. Tī es varu īt i viertīs, i baudiet, i rauduot, i viertīs cytu rakstietū, gleznuotū i radietū. Piļsātā es varu studiet.
Piļsātā vuss ir tyvuok. Piļsātā var arī nūzaslieptīs.
Zeļčs latviski ir zalktis. Kas ir tovi Zeļči?
Muna vīta. Muna pasauļa centrs i pasauļa mola. Muns dvors. Muna piļs. Vīta, kur ir muna saime. Vīta, kur sageidu gostus. Vīta, kur aužu dečus, rokstu stuostus, muocūs pļovu i dīnas taurinus. Staigoju, skrīnu, guļu pļovā, peldu, audzeju upenes i buļbus, pučes i batviņus, lynus i kuopustus.
Vysa cyta vydā tu esi ari školuotuoja. Tys nav smogai?
Palīk moz laika. Itys dorbs man pateik, toik tys mani īvalk vysu, muns breivīs laiks i munas intereses juopakuortoj školuotojas dorbam. I deču ausšona i stuostu rakstiešona juopakuortoj planīm i grafikīm. I radūšejam cylvakam tys ir gryušuok.
Školuotuoji ir vysaidi. Kaida tu esi školuotuoja?
Aizrautīga, rodūša, mīļa. Grybu, kab bārni sajustu, īraudzietu radiešonas breinumu i vuicātūs vusuodas tehnikas i prasmes tū realiziet dažuodūs veidūs. Doru, kab bārnīm byutu vareiba vuicietīs par pasaules muokslas viesturi, par pasaulie i Latvejā aktualū itumā laikā. Doru, lai škola nabyutu atrauta nu kasdīnas i nu nūtykumīm apleicīnie.
Tev ir bruoļs i vairuokys muosys. I pošim daudz bārnu. Ka vysi sasalosa, tod goldi juolīk sadā?
Nui, uorā, mes salīkam zādorklā, voi pi pierts, cyts līk zam bārza, cyts uobeļu sadā pi vacika bitiem.
Tovs tāvs beja ari folklorists. Itei līta ari tev nav sveša?
Folklora ir dale nu munas pasauļa izpratnes, svātku sviniešonas, seve i sovas saimes sajušonas dobā. Folklorā ir īkodiets tik daudz padūmu, stuostu i sakuortuotības. Mes tādin saimie mynam meiklas sluoņu sluonīm, stuostam puosakas par viersyuniem i padzīdam.
Ar dobu i etnografeju pylni ir tovi teksti. Tys tev dabiski? Kū tu ar tū grybi pasceit?
Doba ir dale nu mane, lyla dale. Voi arī ūtraižuok – es ešu dale nu dobas. Sovus stuostus stuostu. I saradzu, ka tī ir kuortu kuortuom, sluoņu sluoņīm itys vuss. Par dobu i par senejū. Stuosti ir cels pi seve, seve mekliešona i atrošona. I otkon īšona tuoļuok i dziļuok. I stuostiešona. I ceļuošona laikā i telpā.
Maņ interesanti ir literati, kuru tekstūs ir gastronomiskys realitatis i simboli. Kū tu poša lobpruot ēd ci dzer?
Man pateik senejī iedīni, biernības iedīni, kuri saistūs ar lobuom atminiem, ar svātkīm. Iedīni, kuri ir teiri, ar moz sastāvdaļuom. Zemeņu bļūda, upeņu debesmanna, buļbu kļočki, rudzu maize... Pateik iedīni ar stuostīm, kuodas saimes mīļuokī iedīni ar atminiem, tautu nacionalī iedīni.
Kai atrast pareizu dzeivis ritmu? Lai nav ni par mudru, ni par lānu?
Ka suoktu analiziet i sviert i viertiet, tod, īspiejams, nabyus pariezi. Kuo jiutu. Ka suoku skrīt, jiutu, ka juoapsastuoj. Ka par lānu, tod juopaskrīn. Tuo kuo aužūt gobelenu, mudruok nikuo navar izdariet – toik tuo i tik, cik vari izdariet.
Zīmyssvātki. Kaidi tī ir tev?
Man tei ir zīma, vusa saime dvorā, ir dīzgon aizrautīgi, skali, mes īdam staiguot, nasam egli, rūtojam, es īdu iz nīdruoju piec nīdriem, sīnu puzurus, rūtoju dvoru, capu piparkūkas. I geidu gaismu. Man tī ir gaismas svātki. I mīlestības svātki.
Zīma, eista zīma. Losu gruomatas, capu maizi, aužu dečus. Moš rokstu.
Annelis Slišānis vīna stuosta fragments (nu brīstūšuos juos gruomotys „atīdams”):
aiz rūbeža dag pūrvs. ilgi, jov daudzi dīnas. saules vaira myusu pusie naradz, palākā myglā vuss pasauļs, i elpa pylna palnīm. saule nakust izlākuse, palykdama dīnas vydā, korsti palāka i gryuta. mozguotī polagi kolstūt matuos palāki i muna uoda ari. īdu mauduot, najādzu, i muorka iudens kuo čajs. nakust, gar krosta molu pylns dieļu, vardivu i vabaļu. pūrvs dag i nūjauc rūbežus, mes sazateikam veikalā pi maizes plauktīm. torbā līki kukuļus del boltuo zyrga i kompetus del upes zeļču. lai naīt sadā ūgu iest. kod byus līts, kod byus līts, kur palics līts? kam ta ituo Dīvins aizmierss myusu zemi? kam ta ituo apleik īt? vusa rynda kustuos, skan i murmynoj, kremplina kleituos sveidušuom padusiem, sīvas palākūs lokatūs i palākūs kraklūs veiri, peipiem zūbūs. moksoji nateiru naudu par maizi boltejam zyrgam i kompetīm del upes zeļču. izīdu leidzā, setkā man saldietos zivs gobali bez golvu. dzeivoji paša pūrva molā, nūjauktejam rūbežam puori, brauci ai zyrgu puori upei pa brodu, leidzā leidakuom. pa ceļa molu īmu iz dvoru, veldzeju korstū muti ai meženīcas sosīm, syurīs ryugtums lobuoks par palākū sausumu iz mieles i koklā. es teiru zivs, capu saulespuču eļļā iz ponnas, smuords aizkleist da grīstu, sazapyn pūrva palnūs i palīk tī dalips pi kruosas. īmu iz meža pusi, garuom aizslāgtejīm svorīm, nikod naradzātejīm svorīm. bosī pādi najiut akmiņu i osuos zuoles. īmu iz mežu i verūs saulie, boltā aplie palākā palnu muokiunie. pūrvs dag i nastuoj, i nastuoj, dag tuo mīrīgi, kuo zynuodams sova laika i rūbežu. boltīs zyrgs palīk palāks kuo palāki boltī polagi. i es zynu, kod palākī laiki beigsīs, boltū zyrgu vessi mauduotīs iz azaru rādā kryumīm i peiļu lygzduom.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Vasala kontinenta meita" saturu atbild "Latgales Laiks'".
Komentāri