15. aprīlī Daugavpilī norisinājās 7. Starptautiskais studentu meistarības konkurss, kurā topošajiem mediķiem bija jāparāda sava meistarība, operatīvi sniedzot palīdzību cietušajiem. Uzdevumi nebija viegli, it īpaši, ja ir jāglābj desmitiem negadījumā cietušu cilvēku.
Steiga -- ārsta un pareizu lēmumu pieņemšanas ienaidniece
"Kur sāp? Runāt varat? Strādājam sarkanajā zonā..." – šīs frāzes visbiežāk varēja dzirdēt, vērojot Latvijas un Lietuvas medicīnas koledžu studentu darbu, kuri piedalījās 7. Starptautiskajā studentu meistarības konkursā “Ārkārtas situācijas ar daudz cietušajiem”.
Konkursa organizēja Daugavpils Universitātes aģentūra “Daugavpils medicīnas koledža”, kas pašlaik ir vadošā izglītības iestāde Baltijas valstīs ārstniecības personu apmācībā.
"Šādi konkursi ir svarīgi, pirmkārt, topošajiem diplomētiem speciālistiem – topošajiem ārsta palīgiem. Daudzi no viņiem pēc studijām kļūs par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, un kritiskas situācijas viņu profesionālajā darbībā būs ikdiena," atzīmēja Daugavpils Universitātes aģentūras “Daugavpils medicīnas koledža” vadītāja Līvija Jankovska, „šādi konkursi dod iespēju pārbaudīt sevi reālā situācijā. Un, protams, šādi pasākumi ir labs stimuls studentiem vairāk laika veltīt mācībām un praktisko iemaņu pilnveidošanai, lai šodien varētu būt labākie citu medicīnas koledžu studentu pulkā, bet vēlāk -- vieni no labākajiem speciālistiem arī savā darba kolektīvā.
Šo konkursu stadionā rīkojam otro gadu, jo šādos apstākļos varam simulēt situāciju, kas ir tuvu realitātei. Šeit ir vairāk iespēju komandām parādīt savas praktiskās iemaņas. Mēs -- šī konkursa organizatori -- pateicamies Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai, kā arī citiem pilsētas un valsts dienestiem, kas mums palīdzēja organizēt šādu starptautisku turnīru."
Saskaņā ar izstrādāto 7. Starptautiskā konkursa leģendu, uz ceļa notikusi pasažieru autobusa un motociklista sadursme. Ceļu satiksmes negadījumā cietis liels skaits cilvēku, kuriem sniegt kvalificētu neatliekamo medicīnisko palīdzību tika izsauktas septiņas komandas. Trīs no tām pārstāvēja Lietuvu: (Utenas koledža, Lietuvas neatliekamās palīdzības dienesta Viļņas nodaļa un Sv. Ignācija Lojolas koledža).
Latvijas ārstniecības iestādes pārstāvēja četras komandas: P. Stradiņa medicīnas koledža, LU Rīgas 1. medicīnas koledža, RSU Sarkanā krusta medicīnas koledža un Daugavpils Universitātes aģentūra “Daugavpils medicīnas koledža”.
Topošo diplomēto medicīnas darbinieku darbam sekoja ne tikai žūrijas pārstāvji un viņu asistenti, bet arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule: „Man patīk apmeklēt šādas sacensības, patīk vērot sacensību dalībnieku darbību, jo viņi ir mūsu esošie un potenciālie darbinieki. Man ir ļoti svarīgi, lai viņi būtu motivēti, būtu gatavi pareizi rīkoties ārkārtas situācijās. Un, protams, vissvarīgākais -- viņiem ir jāsaprot, ka, iestājoties darbā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, būs arī jāmācās un šis periods būs ļoti ilgs. Tas kļūs par viņu dzīves daļu. Tāds ir darbs. Tāpēc studiju gados gūtā pieredze ir ļoti vērtīga.
Neapšaubāmi, šīs sacensības palīdz gūt lielu adrenalīna devu, lai sevi motivētu, parādītu. Katra uzvara, katrs iegūtais punkts -- tas ir pamats būt pārliecinātam par saviem spēkiem. Savukārt katra kļūda palīdz saprast, kas ir jāizlabo un vairāk jāpamācās. Un tas ir ļoti pozitīvs sadarbības un komandas darba formāts. Es uzskatu, ka Latvijā, Baltijas valstīs par to ir vairāk savstarpēji jārunā. Tāpat kā Eiropa kopumā risina šādus jautājumus. Protams, arī katrs atsevišķi mēs esam stipri, bet pašlaik ar to nepietiek. Ir svarīga savstarpēja sadarbība, jo īpaši tāpēc, ka mums ir viens kopīgs reģions."
Protams, bija dažas kļūdas. Kāds no komandas aizmirsa uzvilkt vienreizējās lietošanas cimdus, bet tas ir pamatu pamats. Kāds bez pavadības nosūtīja cietušos uz kādu telti, kas arī nav atļauts, jo šādās situācijās cietušais nespēj adekvāti novērtēt savu stāvokli. Un šajā gadījumā nevar teikt, ka studenti nezina šādas nianses, tā nebūt nav. Vienkārša steiga situācijas novērtēšanā un lēmumu pieņemšanā NAV PIEĻAUJAMA. Eksperti atzīmēja, ka jebkurā kritiskā situācijā mediķiem jāsaglabā vēss un skaidrs prāts. Pretējā gadījumā būs grūti izvairīties no trūkumiem darbā.
Konkursantu darbu vēroja arī pasniedzēji. Viņu sejas izteiksme liecināja, ka medicīnas koledžas studentiem neizdosies izvairīties no mājasdarba -- savu kļūdu labošanas, taču starp septiņām komandām bija viena, kas arī šogad nosargāja iepriekš izcīnīto uzvarētājas titulu. Tā bija Daugavpils Universitātes aģentūras “Daugavpils medicīnas koledža” komanda “VITA”. Pagaidām sacensībās nav viņiem līdzvērtīgu. Apsveicam un lepojamies!
7. Starptautiskajā studentu meistarības konkursā godalgotu vietu izcīnīja Utenas koledžas un RSU Sarkanā krusta medicīnas koledžas komanda.
Mūsdienu medicīna nav iespējama bez zinātniskiem pētījumiem!
7. Starptautiskais studentu meistarības konkurss, ko organizēja Daugavpils Medicīnas koledža, bija iespaidīgs sākums 7. Starptautiskajai zinātniski pētnieciskajai konferencei „Sabiedrība. Dzīves kvalitāte. Veselība”. Tā notika 16. aprīlī, konferencē piedalījās zinātnieki, medicīnas un sociālās jomas darbinieki no Latvijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas.
"Pirmām kārtām mēs apspriežam tos aktuālos jautājumus, kas ir svarīgi mūsu valstu veselības aprūpes sistēmai," uzsvēra Līvija Jankovska, „mūsdienās dzīve strauji mainās un pārmaiņas notiek arī medicīnā. Kā zināms, pēc pandēmijas mēs bijām spiesti cīnīties ar Covid-19 un vienlaikus pārstrukturēt savus rīcības protokolus, praktiski mācoties darbībā, ieviešot jaunas metodes. Pašlaik ģeopolitiskās situācijas, Ukrainas kara apstākļos, mediķiem jābūt mobiliem, atvērtiem jaunu zināšanu apguvei šeit un tagad. Un tieši šāda veida konferences ļauj mums apmainīties ar jaunu pieredzi un zināšanām.”
Runājot par problemātiskiem jautājumiem Latvijas medicīnā, protams, pirmkārt runa ir par kadru trūkumu. Pašlaik Latvijā nav nevienas ārstniecības iestādes, kur šī problēma nebūtu aktuāla.
„Mūsu medicīnas koledža sagatavo pietiekamu skaitu speciālistu un, pateicoties tam, Latgalē, tostarp Daugavpilī, vidējā līmeņa ārstniecības personu netrūkst, taču caurmērā Latvijā situācija izskatās pesimistiskāka.
Mēs vienmēr esam centušies ne tikai izglītot studentus, bet arī dot gan viņiem, gan pasniedzējiem iespēju izpausties zinātniski pētnieciskajā darbībā. Mums nav tiesību atpalikt no dzīves, jo mūsu studentiem, beidzot mācības, ir jābūt konkurētspējīgiem speciālistiem. Es uzskatu, ka jebkurai izglītības iestādei zinātniski pētnieciskās darbības ziņā vienmēr jābūt priekšgalā.”
Jurijs Abramovičs, Vācijas tīkla "Alfa plus" smagi slimu pacientu aprūpei mājās īpašnieks. Uzņēmums darbojas jau 30 gadus un pēdējos 13 gadus aktīvi sadarbojas ar Daugavpils medicīnas koledžu, nodrošinot topošajiem medicīnas darbiniekiem prakses iespējas Vācijā.
“Esmu ļoti apmierināts ar Daugavpils studentiem,” sacīja Jurijs Abramovičs, „viņi ir lieliski speciālisti, kuriem ir laba zināšanu bāze un viņi ir universāli speciālisti darbam ar mūsu pacientiem. Un būtiskākā atšķirība ir tā, ka Vācijā šādi speciālisti nav medicīnas darbinieki, bet Latvijā pacientu aprūpes speciālistam ir medicīniskā izglītība un tas ir liels pluss. Vācijā katrai manipulācijai ir savs speciālists, un tas ne vienmēr ir ērti. Tāpēc mēs esam ļoti ieinteresēti sadarbībā ar Daugavpils medicīnas koledžu un Utenas koledžu (Lietuva). Un es priecājos, ka mūsu ieinteresētība ir abpusēja.”
Daugavpils Universitātes aģentūras “Daugavpils medicīnas koledža” rīkoto zinātniski pētniecisko konferenču noslēguma akords ir rakstu krājuma izdošana. Tie visi attiecas gan uz medicīnas, gan izglītības jautājumiem.
“Šis gads nav izņēmums,” sacīja Līvija Jankovska, „mēs izdevām rakstu krājumu “Veselības pratība un izglītības izaicinājumi mainīgā sociālā vidē.” Šajā izdevumā esam iekļāvuši daudzus mūsu koledžas darbinieku, DU, Latvijas un citu valstu zinātnieku rakstus. Manuprāt, tas ir liels solis, kas ļauj ne tikai mācīt mūsu studentus, bet arī ieskatīties nākotnē.
Šogad mūsu kolektīvs ir veicis arī milzīgu pētniecisko darbu, kura rezultātā tapa vēl viens zinātnisko pētījumu krājums par cilvēkiem ļoti aktuālu tēmu – „Miega un stresa ietekme uz topošo un esošo ārstniecības personu un pedagogu subjektīvo labbūtību”. Mēs saprotam, ka ikvienam cilvēkam ir svarīgi būt veselam. Turklāt mēs pat jokodamies sakām, ka visas saslimšanas izraisa stress un nervi. Un tieši šajā pētījumā mēs uzzinām veselības aprūpes darbinieku, skolotāju un parasto cilvēku viedokli par to, kā stress ietekmē viņu dzīvi. Šajā grāmatā mēs apkopojām zinātnieku secinājumus par stresu, miegu un viņu ieteikumus par šo tēmu.”
No pasniedzējiem neatpaliek arī medicīnas koledžas studenti, pateicoties kuriem izdots zinātniski pētniecisko darbu krājums, kura autori ir topošie diplomēti medicīnas darbinieki. Arī šis darbs ir interesants, jo tajā ir praktiski novērojumi, prasmes un zināšanas, ko studenti ieguvuši izmēģinājumu un kļūdu ceļā prakses laikā medicīnas iestādēs.
Vārdu sakot, Daugavpils Universitātes aģentūra „Daugavpils medicīnas koledža” bijusi un ir vadošā izglītības iestāde Latvijā, kas ir ne tikai izglītības iestāde, bet arī bāze dažādu zinātnisku pētījumu veikšanai, kas saistīti gan ar medicīnu, gan citām cilvēka dzīves jomām.
Komentāri