Intervija ar Eiropas Parlamenta deputātu Rihardu Kolu.
Kāds ir bijis šis darba posms Eiropas Parlamentā? Kuri jautājumi un jomas aizņēmušas visvairāk laika un prasījušas vislielāko uzmanību?
Šis Eiropas Parlamenta sasaukums sācis darbu vienā no sarežģītākajiem periodiem pēdējo desmitgažu laikā. Laikā, kad drošības draudi Eiropai vairs nav teorētiski vai tāli. Krievijas izvērstais pilna mēroga karš Ukrainā, nestabilitāte Tuvajos Austrumos, Ķīnas pieaugošā ietekme, arī pieaugošais ASV izolacionisms jaunās administrācijas vadībā un hibrīdkara izvēršana uz mūsu robežām, pret mūsu kritisko infrastruktūru un dažādu uz destabilizāciju vērstu aktivitāšu pielietošana pret mūsu sabiedrību – tas viss tieši ietekmē Eiropas dienaskārtību un, attiecīgi, arī manu darbu Eiropas Parlamentā.
Mani galvenie uzdevumi Parlamentā ir saistīti ar ārlietu, drošības un aizsardzības jautājumiem – gan komiteju darbā, gan politiskajā līmenī, pārstāvot Latvijas un mūsu reģiona intereses. Šajos “trakajos laikos” ārlietas vairs nav tikai diplomātija vai tirdzniecības nolīgumi – tā ir cīņa par mūsu drošības pamatiem un par mūsu starptautisko partnerību veidošanu un nostiprināšanu, kas balstītas mūsu kopīgajās vērtībās.
Transatlantiskās attiecības, NATO – ES koordinācija, Austrumu robežas nostiprināšana, atbalsts Ukrainai, sankciju režīmu uzturēšana un pastiprināšana – šie ir tikai daži no tematiem, kurus esmu aktīvi virzījis un uzturējis dienaskārtībā. Paralēli tam – kiberdrošība, dezinformācijas apkarošana, kritiskās infrastruktūras aizsardzība un ekonomiskās noturības veicināšana, īpaši Baltijas jūras reģionā – jo fiziskā drošība nav iespējama bez spēcīgiem pamatiem visos citos dzīves aspektos.
Kāda loma šajā visā ir Eiropas Konservatīvajiem un reformistiem (EKR grupa)?
EKR politiskā grupa ir viena no tām, kas Eiropas Parlamentā iestājas par reālpolitiku, par rīcībspējīgu Eiropu un vērtībām, uz kuru pamata tika izveidota Eiropas Savienība -- ES kā nacionālu valstu savienība, vienlīdzīgu valstu savienība, ar cieņu pret katras valsts kultūru un identitāti. Mēs neesam tie, kas aizraujas ar skaļiem saukļiem vai aprobežojas ar “politkorektu” klusēšanu. Tieši pretēji – mēs runājam skaidri un tā arī rīkojamies.
Mūsu grupas prioritātes drošības jomā ir nepārprotamas: nostiprināt ES ārējo robežu -- gan pret potenciāliem agresoriem, gan migrācijas instrumentalizāciju, nodrošināt adekvātu finansējumu aizsardzības vajadzībām, turpināt un pastiprināt atbalstu Ukrainai – līdz taisnīga miera panākšanai Ukrainā, kas ir pilnīga Krievijas spēku iziešana no Ukrainas suverēnajām, starptautiski atzītajām teritorijām un drošības garantijas. Mēs uzskatām, ka jebkāda “miera” meklēšana uz Ukrainas teritorijas vai neatkarības rēķina ir kapitulācija, nevis risinājums.
Vienlaikus – mēs joprojām stingri iestājamies par to, ka ES drošības politika nevar pastāvēt bez ciešām transatlantiskajām saitēm. NATO ir un paliek mūsu kolektīvās aizsardzības stūrakmens, un jebkāda ES stratēģiskā autonomija var tikt attīstīta tikai papildinoši, nevis konkurencē ar NATO.
Latvijas gadījums šajā diskusijā ir īpaši svarīgs – mēs neesam teorētiķi, kas runā par drošību Briseles kafijotavās. Mēs dzīvojam līdzās agresoram, kurš iezīmē robežas ar asinīm. Tāpēc es neklusēju nevienā diskusijā, kad kolēģi no “komforta zonām” mēģina relativizēt draudus. Rietumeiropai ir jāsaprot – šis nav laiks kompromisiem vai pašapmānam.
Jūs arī aktīvi iesaistāties darbā ar jauniešiem – tagad jo īpaši ar EP Vēstnieku skolu. Ko redzat šajās vizītēs?
Darbs ar jauniešiem man ir īpaši svarīgs. Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolu programma dod iespēju tikties ar skolēniem visā Latvijā – gan lielajās pilsētās, gan mazākos novados. Esmu bijis vairākās skolās, un secinājums ir viens: Latvijas jaunatne nav apātiska. Viņi ir ieinteresēti, zinoši un, kas vissvarīgāk – viņiem ir vēlme būt daļai no savas valsts aizsardzības un nākotnes veidošanas.
Tā nav “tukša papļāpāšana”. Jaunieši uzdod konkrētus, pamatotus jautājumus: kā Latvija stiprina savas spējas? Kā ES reaģēs uz iespējamu apdraudējumu? Kā viņi paši var iesaistīties? Un šī vēlme piedalīties nav pašsaprotama – tā ir augstu jānovērtē un jāstiprina.
Mēs nevaram pieļaut situāciju, kurā nākamā paaudze uzskata, ka drošība ir kāds cits cilvēks – karavīrs, politiķis vai ierēdnis. Nē – drošība sākas ar katru no mums. Gan ar attieksmi, gan ar izvēli būt gatavam rīkoties.
Vai redzat, ka sabiedrībā aug gatavība rīkoties, ne tikai vērot?
Redzu. Un tas ir viens no nedaudzajiem patiesi pozitīvajiem vēstījumiem šajā sarežģītajā laikā. Interese par Zemessardzi, Valsts aizsardzības dienestu un tādu aizsardzību, kurā var iesaistīties jebkurš iedzīvotājs – tas viss rāda, ka cilvēki labāk apzinās šodienas realitāti. Ka mēs sākam saprast: valsts nav tikai abstrakta koncepcija, valsts ir atbildība.
Es nereti saku – aizsardzība sākas nevis ar ieroci, bet ar attieksmi. Ar vēlmi aizsargāt savu māju, savu saimi, savu valsti. Ar spēju būt gatavam -- gan fiziski, gan psiholoģiski. Būt informētam. Neviens cits to mūsu vietā nedarīs.
Tāpēc mans aicinājums ikvienam ir skaidrs – ja jūti, ka gribi būt daļa no Latvijas aizsardzības, iesaisties. Neatliec. Iesaisties pilsoniskajā sabiedrībā -- nevalstiskajās organizācijās, iesaisties, pievienojies Zemessardzei, sagatavojies krīzes situācijām, runā ar ģimeni par rīcību ārkārtējos gadījumos. Tas viss veido sabiedrības noturību, kas mūsdienās ir tikpat svarīga kā jebkura militāra vienība.
Latvijai ir jāstiprina savs iekšējais kodols – pirmkārt, tas attiecas uz cilvēkiem, tam pakārtojot drošību, aizsardzību, izglītību, kas arī veidos saliedētu sabiedrību. Eiropai – jāspēj definēt sevi kā spēcīgu, konkurētspējīgu un rīcībspējīgu spēlētāju, nevis pasīvu novērotāju. Un tas iespējams tikai tad, ja mēs rīkojamies. Nevis nogaidām.
Tikai tā Latvija un Eiropa būs nevis upuri, bet aktīvi spēlētāji, kas iestājas un aizstāv noteikumos balstīto pasaules kārtību. Un tieši par to arī ir mans darbs – katrā komitejas sēdē, katrā balsojumā, katrā tikšanās reizē. Sargāt mūsu pozīcijas, stiprināt mūsu pamatus un aizstāvēt to, kas mums svarīgs – brīvību, suverenitāti un mieru, kas balstās spēkā.
Komentāri