Ivars Ijabs iepazīstināja daugavpiliešus ar Eiropas Parlamenta darbu

Politologs un Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs Daugavpilī ir diezgan biežs viesis. Viņš nekad neatsaka lūgumam atbraukt uz mūsu pilsētu, lai satiktos ar jauniešiem un pastāstītu par situāciju pasaulē, kā arī par Eiropas Savienības galvenās likumdošanas institūcijas darbu. Šoreiz viņš apmeklēja trīs pilsētas profesionālās izglītības iestādes: Latgales Industriālo tehnikumu, Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumu, Saules skolu, kur pastāstīja par Eiropas Parlamenta (EP) darbu un atbildēja uz neskaitāmiem jauno daugavpiliešu jautājumiem.

Šī nav pirmā reize, kad Ivars Ijabs piedalās Europe Direct Dienvidlatgales centra projektā “Atpakaļ uz skolu”. Iepriekšējā reizē viņš komunicēja ar vispārizglītojošo skolu vecāko klašu audzēkņiem, bet šoreiz apmeklēja Daugavpils profesionālās izglītības iestādes. EP deputāts uzskata, ka komunikācija ar jauniešiem ir ļoti svarīga misija, jo pēc desmit, divdesmit, trīsdesmit gadiem šie jaunieši attīstīs valsti, savu pilsētu un visu Eiropu.

Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi aktīvi uzdeva jautājumus viesim no Eiropas Parlamenta. Un, pirmām kārtām, viņus interesēja iespējas Eiropā – ceļošana, izglītība. Pēc Ivara Ijaba domām, Eiropas Savienības (ES) valstu jauniešiem ir daudz iespēju, taču gribas, lai viņi savu nākotni saistītu ar dzimto valsti.

Komunikācija ar jauniešiem ir svarīga misija

– Jūs daudz komunicējat ar jauniešiem, arī Daugavpilī. Kāpēc jums ir tik svarīgi sazināties ar jauno paaudzi?

– Atbilde uz šo jautājumu ir ļoti vienkārša – tāpēc ka Daugavpils, tāpat kā visas Latvijas, skolēni pēc kādiem 10--20 gadiem attīstīs savu pilsētu, mūsu valsti, visu Eiropu. Un tāpēc ir ļoti svarīgi ar viņiem komunicēt un runāt par lietām, kas ar viņiem ir saistītas un viņus interesē. Manuprāt, tas ir katras amatpersonas, tostarp -- arī mans, pienākums. Un es to vienmēr daru ar prieku.

– Šodien jaunieši jums daudz jautāja par viņu iespējām Eiropas Savienībā. Kādas tad ir mūsu jauniešu iespējas ES?

– Iespēju ir ļoti daudz. Un ir svarīgi saprast, ka taviem talantiem ir pieejami ne tikai 1 miljons 900 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet 450 miljoni Eiropas Savienības iedzīvotāju. Tas ir saistīts ar uzņēmējdarbību, izglītību un pat ar ceļošanu. Mēs par to runājām. Bet tas viss uzliek arī atbildību, jo mēs gribam noturēt šos cilvēkus šeit, Latvijā, lai Latvijā, tostarp Latgalē, būtu cilvēki, kas šeit strādātu, veidotu ģimenes, maksātu nodokļus un rūpētos par mūsu drošību.

– Kā mēs varam uzlabot situāciju Latvijā, Latgalē, lai jaunieši paliktu šeit?

-- Es domāju, ka beidzot arī Eiropas Savienībai ir jāsaprot, ka Latgale ir ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas Savienības ārējā robeža. Un vajag ne tikai materiāli nodrošināt robežas drošību pret iespējamo agresiju, bet arī rūpēties par reģiona ekonomisko aktivitāti, lai te būtu darba vietas, lai attīstītos uzņēmējdarbība. Un tas, ko pašlaik dara speciālās ekonomiskās zonas, ir pareizs virziens.

Par Latvijas drošību

– Pašlaik ģeopolitiskā situācija pasaulē ir nestabila. Karš Ukrainā un jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa darbība nevairo Latvijas iedzīvotāju pārliecību par savu drošību. Cik reāli ir draudi Latvijai? Un ko par to domā Eiropā?

– Neatkarīgi no tā, ko kāds saka vai ko dara ASV prezidents, jums ir taisnība -- mēs uz to visu raugāmies ar lielām bažām. Un tas neatceļ nepieciešamību pašiem rūpēties par savām mājām un saviem cilvēkiem. Mums jādomā arī par to, kā saglabāt cilvēkus, radot viņiem apstākļus dzimtajā zemē, -- es runāju par darba apstākļiem un drošību.

– Tagad Latvijas iedzīvotāji atkal saka, ka drīz varētu sākties karš arī pie mums, Lietuvā. Ko jūs par to domājat?

– Cik man zināms, militārie eksperti apgalvo, ka pie Latvijas robežām nav nekādu pazīmju, ka tiek gatavots uzbrukums mūsu valstij. Tomēr nevajag domāt, ka var sēdēt mierīgi un neko nedarīt. Mums ir jādomā, kā palielināt sabiedroto klātbūtni, vienlaikus ir svarīgi veltīt uzmanību arī Latvijas bruņotajiem spēkiem. Mūsu NBS ir nepieciešama dažāda tehnika, bruņojums, lai tie varētu efektīvi nosargāt robežu. Taču svarīgi atcerēties, ka tas nav tikai Latvijas uzdevums, jo šeit ir visas Eiropas Savienības, kā arī NATO ārējā robeža.

-- ASV pozīcija ir neskaidra, bet kopā ar ES ir arī Zviedrija, Norvēģija un Šveice?

– Mēs pie drošības jautājumiem strādājam kopš 2014. gada, palielinot sabiedroto klātbūtni Latvijas teritorijā. Un mums ir jāturpina virzīties šajā virzienā, vienlaikus uzlabojot nepieciešamo infrastruktūru. Pašlaik Latgales un Sēlijas teritorijā tiek īstenots poligona projekts, kas atradīsies pavisam netālu no Daugavpils. Un tam jābūt tādam, lai neviens agresors negribētu ienākt tā teritorijā.

Ekonomika stagnē, ir vajadzīga attīstība

– Mēs visi zinām, ka pašlaik stagnē ne tikai Latvijas ekonomika, un tas ietekmē Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni. Kas ir jādara, lai attīstītu ekonomiku?

– Latvijā ienāk ievērojami mazāk investīciju, un tas saistīts arī ar drošības jautājumu. Taču Latvijai ir pieejami Eiropas Savienības fondi, tostarp struktūrfondi, kā arī dažādi atveseļošanas mehānismi. Tie ir lieli līdzekļi, kas ir jāapgūst. Bet šajā gadījumā jautājums ir valsts iestādēm, kā arī pašvaldību vadībai, cik lielā mērā viņi ir gatavi paņemt šo naudu, kas ir pieejama, kas ir jāpaņem un jāizmanto ekonomikas izaugsmei, ekonomiskās situācijas uzlabošanai. Tādā gadījumā ekonomika sāks attīstīties ātrāk. Jo cilvēki, kas strādā un saņem algu, to tērē, tādējādi veidojot mūsu ekonomikas apgrozījumu. Tāpēc vēlos atgādināt, ka Eiropas Savienības līdzekļi mums joprojām ir pieejami, tikai… cik gudri mēs esam tos izmantojuši...

Ukraiņiem ir jāizlemj, kādu mieru viņi vēlas

– Karš Ukrainā, diemžēl, turpinās un tagad tā beigu tēma tiek apspriesta arvien biežāk. Daži prognozēja mieru jau pirms Lieldienām, bet mēs zinām, kas notika Pūpolsvētdienā un vēlāk. No mieru nav ne miņas, tieši pretēji, Krievija turpina iznīcināt mierīgos Ukrainas iedzīvotājus, bombardējot dzīvojamos rajonus. Kad, jūsuprāt, būs miers? Vai, varbūt, būs tikai pamiers, no kura ieguvējs būs vien diktators Putins?

– Uzskatu, ka šajā gadījumā ukraiņiem pašiem jāizlemj, uz kādiem nosacījumiem viņi vēlas mieru. Un nedz Eiropa, nedz ASV, nedz, nedod Dievs, Krievija, nedrīkst uzspiest valstij savus nosacījumus. Pašlaik Baltijas valstīm, Eiropai, ņemot vērā ASV pozīciju, ir jādomā, kā atbalstīt Ukrainu šajā karā. Un tajā pašā laikā mēs visi ceram uz mieru, taču šim mieram ir jābūt taisnīgam, līdztiesīgam, kas neapdraudēs Ukrainas tautas tiesības lemt pašiem.

– Kad šāds miers iestāsies?

-- Es to nevaru pateikt, jo jebkuri vārdi būs maldināšana. Esam jau dzirdējuši dažādas prognozes. Vieni solīja mieru Lieldienās, bet tā nenotika, citi runā par šī gada beigām. Bet, godīgi sakot, es neesmu īpaši optimistiski noskaņots šajā jautājumā. Es neredzu Krievijas labo gribu vai ieinteresētību izbeigt šo konfliktu. Līdz ar to mums jācer uz mieru, bet tajā pašā laikā jārēķinās, ka šis miers neiestāsies tik ātri.

Izglītības iestāžu audzēkņi ne tikai uzdeva jautājumus, bet arī Ivars Ijabs uzrunāja viņus, vēloties uzzināt jauniešu viedokli par veselības mācības atsākšanu skolās. Eiropa atbalsta šo kursu, un to atbalsta arī daudzi pieaugušie. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs dzīvojam ļoti saspringtā laikā un mums pastāvīgi jātiek galā ar stresu. Par to varētu runāt nodarbībās, kā arī iztirzāt tādas tēmas kā attiecības, veselīgs uzturs un aptaukošanās, onkoloģiskās saslimšanas, dažādas atkarības u.c. Daudzi jaunie daugavpilieši bija vienisprātis ar politiķi, atbalstot šo iniciatīvu.

Vizītes laikā Daugavpilī Ivars Ijabs apmeklēja ne tikai izglītības iestādes. Ikreiz, ierodoties mūsu pilsētā, viņš dodas uz Daugavpils cietoksni, ko uzskata par ļoti īpašu vietu. Ivars Ijabs to sauc par pērli. Politologs un EP deputāts atzīst, ka tā atdzimšanai jau ir daudz darīts, taču priekšā vēl ir liels darbs.