Daugavpilī pirmo reizi notika tautastērpu gājiens

4. maijā, atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienu, Daugavpilī pirmo reizi norisinājās tautastērpu gājiens „Uzvelc savu tautastērpu par godu Latvijai!” un tajā piedalījās vairāki simti dalībnieku. Organizatori uzskata, ka tas ir lielisks rezultāts. Un tam ir grūti nepiekrist. Pat laikapstākļi netraucēja sapulcēties dalībniekiem, savukārt gājienu vēroja simtiem pilsētas iedzīvotāju un viesu.

Tautastērps. Tam ir milzīga nozīme. Tas nav tikai apģērbs, tā ir tautas kultūra un vēsture, tradīcijas un dzīvesveids. Tas ir sava veida vizuālais kods, kas ļauj identificēt cilvēka piederību noteiktai kultūrai un sajust saikni ar viņa senčiem. Globalizācijas un unifikācijas pilnajā mūsdienu pasaulē tautastērps iegūst īpašu nozīmi, kalpojot kā spēcīgs kultūras identitātes simbols un unikālā mantojuma saglabāšanas veids. Tāpēc tautastērpu gājieni notiek daudzās valstīs, tostarp Latvijā. Rīgā un daudzās citās mūsu brīnišķīgās valsts pilsētās šie gājieni jau ir kļuvuši par tradīciju, taču -- ne Daugavpilī. Šeit kaut kas tāds nekad agrāk nav noticis, bet šogad šis pasākums tika ieplānots pirmo reizi.

“Katru gadu ar interesi sekoju tam, kā šādi pasākumi notiek Rīgā, un šogad kopā ar kolēģiem nolēmām, ka arī Daugavpilī varam organizēt tautastērpu gājienu. Mūsu mērķis bija stiprināt piederības sajūtu Latvijai un vienlaikus izcelt un demonstrēt vienu no tās kultūras dārgumiem – tautastērpu. Jo tautastērps nav tikai tērps, tas ir arī identitātes apliecinājums. Tāpēc mēs priecājāmies, redzot gājienā mazākumtautību tautastērpus, jo mēs visi kopā esam Latvija!” laikrakstam “Latgales Laiks” sacīja pasākuma organizatore Vienības nama vadītāja Diāna Soldāne.

Pirmajā tautastērpu gājienā Daugavpilī piedalījās aptuveni 400 cilvēku, tostarp viesi no Rīgas, Varakļāniem, Jēkabpils, Krāslavas, Preiļiem un citām Latvijas pilsētām un novadiem. Viņi visi gāja pa Rīgas ielu no dzelzceļa stacijas līdz Vienības laukumam, gājiena dalībniekus nenobiedēja pat laikapstākļi. Todien bija ļoti auksts un lija lietus, taču dalībnieki, paņēmuši līdzi lietussargus un lietusmēteļus, devās gājienā ar smaidu un latviešu tautas dziesmām. Un, kā jau minēja Daugavpils gājiena organizatore, arī citu nacionālo kultūras biedrību pārstāvji, tērpušies tautastērpos, veica šo ceļu. Pasākumā piedalījās Poļu biedrība ar kolektīvu "Kukulečka", kura dalībnieki demonstrēja savas etniskās dzimtenes tautastērpus, kā arī Baltkrievu kultūras centra un biedrības “Uzdim” pārstāvji, kas gājienā demonstrēja baltkrievu tautastērpus.

Visa gājiena garumā dalībniekus sveica skatītāji. Iespējams, ja nebūtu patraucējuši laikapstākļi, viņu būtu bijis vairāk, un tomēr pirmajai reizei interesentu bija gana daudz -- simtiem cilvēku, kuri ar prieku dziedāja līdzi un aplaudēja gājiena dalībniekiem, kā arī māja viņiem ar Latvijas karodziņiem.

Pirmajās rindās gāja Daugavpils deju kolektīva “Laismeņa” dalībnieki. “Šī ir ļoti patriotiska sajūta, pacilāts noskaņojums, ka šāds pasākums notiek šeit, Daugavpilī. Ir ļoti patīkami pavadīt šos svētkus kopā ar kolektīvu un vēl tautastērpos, sajust latviešu tradīcijas, pilsētā ir jūtams patriotisms, un tas ir lieliski,” savās emocijās dalījās kolektīva dalībnieki.

Tautastērpu gājienā piedalījās arī Daugavpils folkloras kopas “Svātra” dalībnieki. Gan jaunie, gan pieaugušie dalībnieki ar smaidu un dziesmām gāja par Rīgas ielu līdz Vienības laukumam. Viņu pulkā -- arī "Europe Direct" Dienvidlatgales centra vadītājs Oskars Zuģickis, ilggadējs kolektīva "Svātra" dalībnieks.

"Manuprāt, šodien, par spīti ne visai labajiem laikapstākļiem, jo līst lietus, mums ir brīnišķīga iespēja tautastērpos nosvinēt Latvijas valsts svētkus un vēl tik kuplā skaitā. Viesi atbraukuši uz Daugavpili ne tikai no Latgales, bet arī no visiem Latvijas nostūriem. Šī ir patriotiska akcija ne tikai tiem, kas ik dienu uzvelk tautastērpu savā radošajā kolektīvā. Šodien bija arī tie, kas atrada iespēju to izdarīt, uzvelkot tautastērpu, lai tādējādi sajustu piederību valstij. Es no sirds apsveicu visus šajos brīnišķīgajos svētkos, mūsu Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā!" sacīja O. Zuģickis.

Arī jaunie dalībnieki no Rīgas, deju ansambļa "Līgo" pārstāvji, bija laimīgi, lai gan viņiem bija jāceļas ļoti agri un jāmēro divsimt kilometrus garais ceļš, lai piedalītos gājienā Daugavpilī. Jaunieši teica, gribētāju apmeklēt mūsu pasākumu bija tik daudz, ka nācās pasūtīt nevis vienu, bet divus autobusus.

"Kad esam šeit, tālu no Rīgas, varam būt kopā gan ar savējiem, gan daudziem citiem, kas valkā tautastērpu un tic mūsu latviskajai identitātei. Tas ir mūsu ceļš, tā ir mūsu izvēle, tā mēs svinam savu latvietību, mums patīk dejot, mums patīk valkāt tautastērpus, un tas mums ir ļoti svarīgi," sacīja jaunie dejotāji.

Arī skatītāji, kas ieradās noskatīties tautastērpu gājienu, jutās laimīgi. Viņuprāt, ir lieliski, ka šāds patriotisks pasākums ir sarīkots dzimtajā Daugavpilī.

"Mums ir svētki -- pagājuši 35 gadi, kopš Latvija atguva neatkarību. Varbūt šodien nav tie labākie laikapstākļi, bet mūsu sirdīs ir svētki. Mana meita šodien iet tautastērpā gājiena priekšgalā. Man šodien patiešām ir svētku noskaņojums. Priecīgus svētkus mums visiem, novēlu, lai ikviens no mums kaut ko dod Latvijai, ne tikai gaida, ko iedos, bet arī pats kaut ko dara valsts labā," par savu noskaņojumu šajā dienā pastāstīja Daugavpils iedzīvotājs Jānis.

Pēc gājiena dalībnieki sastājās Vienības laukumā, kopā ar skatītājiem nodziedāja Latvijas himnu un izklīda. "Vienības nama" pārstāvji atzīmēja, ka pasākums ir izdevies.

"Gājiens norisinājās priecīgā gaisotnē, bija ļoti patīkami redzēt daudz dalībnieku un skatītāju, viņu reakciju, sveicienus un izsaucienus. Mēs, „Vienības nama” pārstāvji, varam ar gandarījumu teikt, ka pasākums noritēja veiksmīgi un noteikti kļūs par ikgadēju tradīciju."

Nedaudz vēlāk, tās pašas dienas vakarā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienas svinību ietvaros Kultūras pilī notika tautas deju ansambļa "Līgo" koncerts "Plaukšana. Līgo Latgalē". Koncertā piedalījās kolektīvs "Līgo", "Sen Līgo", "Līgo Absolventi", bērnu un jauniešu studija "Līgo", kā arī goda viesi "Dancari" (Preiļi), "Dziga" (Rēzekne), "Laismeņa" (Daugavpils), "Raita" (Krāslava).

4. maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, svinību pasākumi notika visā valstī. Svētkos Latvijas tautu uzrunāja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: „1990. gada 4. maijā bija uzziedējuši ceriņi. Ar violetiem un baltiem pušķiem rokās lepni un cerību pilni cilvēki pie Augstākās Padomes ēkas Vecrīgā sagaidīja deputātus, kuru pārliecinošais vairākums bija nobalsojis PAR Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Tolaik aiz Augstākās Padomes stāvēja Latvijas patrioti, kas bija parādījuši, ka grib lemt un darīt paši. Ka grib runāt latviski. Ka grib kopt savu kultūru. Ka grib redzēt patiesību, nevis piecgades plānus. Ka grib celt Latviju, nevis stutēt trūdošu impēriju. Paldies ikvienam, kas šo trīsdesmit piecu gadu laikā sargājis, veidojis un patiesi mīlējis mūsu Latviju.

Pirms trīsdesmit pieciem gadiem mēs spējām vienoties kopīgam mērķim. Mērķim, kas svarīgāks par ikdienas nesaskaņām. Brīvai, neatkarīgai Latvijai. Esmu pārliecināts, ka arī šodien mēs to spējam.

Tādēļ šodien svinēsim 4. maiju – mūsu valsts neatkarības atjaunošanas svētkus! Jo svinēt un priecāties ir tikpat svarīgi kā sargāt. Satiksim savus mīļos. Apsveiksim arī tos kaimiņus, ar kuriem nekad neesam runājuši. Priecāsimies kopā ar svešiniekiem. Jo, ja mērķis mums ir viens, mēs neesam svešinieki. Mēs visi esam savējie! Mēs esam Latvija.

Priecīgus mūsu Brīvības svētkus!”