No 30. aprīļa līdz 3. maijam Daugavpilī notika svinības ar Polijas Republikas Senāta maršales Malgožatas Kidavas-Bloņskas goda patronāžu.
Polijas Republikas karoga dienas, Vispasaules ārpus Polijas dzīvojošo poļu dienas, 3. maija Konstitūcijas dienas svinību un Varšavas ielas svētku, ko organizēja Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestādes „Vienības nams” Poļu kultūras centrs, Latvijas Poļu savienības Daugavpils nodaļa „Promień”, Latvijas Poļu savienība, Juzefa Pilsudska Daugavpils Valsts poļu ģimnāzija, bagātīgā un daudzveidīgā programma ar devīzi "Maija svētki ar Poliju sirdī!" pulcēja poļus no daudzām Latvijas pilsētām, tostarp Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Jūrmalas, Krāslavas, Rēzeknes, Rīgas un Tukuma.
Šogad svinībās piedalījās Polijas Republikas Senāta maršale Malgožata Kidava-Bloņska, Polijas Republikas senators Kazimirs Kleina, poļu diasporas un ārpus Polijas dzīvojošo poļu lietu koordinators Roberts Tiškevičs, Polijas vēstniecības vadītājs Rīgā Tomašs Serotičs, Polijas Republikas konsuls Mariušs Podgurskis, Pasaules Polonijas padomes viceprezidents Tadeušs Ādams Pilats, Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš un Daugavpils pašvaldības deputāti.
Poļu svētku svinēšana sākās 30. aprīlī ar fotoizstādes “Poļu Maijs: tradīcijas un patriotisms objektīvā” atklāšanu Poļu kultūras centrā.
Izstādē ir iekļautas vairāk nekā simts fotogrāfijas, kas aptver laika posmu no 2006. līdz 2024. gadam. “Šajās fotogrāfijās mēs redzam, kā veidojās svētki, kā pieauga mūsu bērni. Starp izstādītajām fotogrāfijām ir arī tādas, kurās redzami cilvēki, kuri jau aizgājuši mūžībā: Senāta maršals profesors Andžejs Stelmahovskis, senators un Senāta vicemaršals Macejs Plažinskis. Viņi paliks atmiņā tieši tādi – gaiši, sirsnīgi, dzimtenes mīlestības piepildīti un dāsni, dāvājot savu siltumu apkārtējiem,” sacīja Poļu kultūras centra vadītāja Žanna Stankeviča. Izstādi Poļu nama galerijā (Varšavas ielā 30) var apmeklēt līdz šī gada 13. maijam. Ieeja ir bez maksas.
Galvenie poļu svētku pasākumi norisinājās 2. maijā. Svinības sākās ar Svēto Misi Svētā Jēzus Sirds baznīcā, ko celebrēja priesteris Andris Ševels, par godu ārvalstīs dzīvojošajiem poļiem un Polijas Republikas karoga dienai. Pēc tam svinību dalībnieki devās pie Krusta Brīvības parkā, kas veltīts brīvības cīņās kritušajiem Polijas leģionāriem, kur tika nolikti vainagi un ziedi. Viens no spilgtākajiem un svinīgākajiem svētku brīžiem bija krāšņais gājiens no Brīvības parka pa Varšavas ielu uz Juzefa Pilsudska Daugavpils Valsts poļu ģimnāziju. Šajā iespaidīgajā pasākumā piedalījās vecākā paaudze, bērni un jaunieši, kā arī goda viesi no Polijas. Pūtēju orķestra „Daugava” pavadījumā gājiena dalībnieki nesa balti sarkanos karogus, gaisa balonu mākoņu ieskauti, viņus sirsnīgi sagaidīja dažādu pilsētas nacionālo kopienu pārstāvji – latvieši, lietuvieši, ukraiņi, krievi, baltkrievi, ebreji un vācieši. Kolonnu sagaidīja arī vismazākie – poļu bērnudārza audzēkņi un poļu ģimnāzijas skolēni. Viss pasākums bija piepildīts ar prieku, vienotību un lepnumu par nacionālo mantojumu, demonstrējot mūsu pilsētas multikulturālo daudzveidību.
Gājiens apstājās pie kapteiņa Vladislava Ragiņa pieminekļa, lai noliktu ziedus un godinātu varoni. Tas bija aizkustinošs brīdis, kas akcentēja vēsturiskās atmiņas nozīmīgumu. Skolas bērnu koris sveica gājiena dalībniekus ar patriotisko dziesmu “Mans balti sarkanais karogs”, kas klātesošajos radīja vienotību un lepnumu. “Dzirdot, kā mazi bērni ārpus Polijas dzied Polijas himnu, un viņi zina katru vārdu un dzied to no visas sirds, asaras tek pašas no sevis, tas ir neticami,” sacīja Polijas Republikas Senāta maršale Malgožata Kidava-Bļoņska. Savā uzrunā valsts svētku reizē viņa uzsvēra arī nacionālās identitātes un sakņu saglabāšanas, kā arī solidaritātes un savstarpējas palīdzības nozīmīgumu, kā tas bija 1919.–1920. gadā, kad poļu leģionāri un latviešu karavīri cīnījās plecu pie pleca par Latgales atbrīvošanu.
Vizītes laikā Daugavpilī maršale apmeklēja arī Laucesas kapsētu, godinot poļu karavīrus, kuri krita 1919. gadā kaujās ar Sarkano armiju.
Pēc gājiena svinību dalībnieki pulcējās J. Pilsudska Valsts poļu ģimnāzijas zālē uz svētku koncertu, kurā piedalījās radošie kolektīvi.
Koncertu atklāja deju kolektīvs "Laismeņa" no Daugavpils, ieraujot skatītājus nacionālā kolorīta gaisotnē. Svētku programmas turpinājumā ar spilgtiem priekšnesumiem uzstājās radošie kolektīvi no dažādām Latvijas pilsētām, dāvājot skatītājiem neaizmirstamu mūzikas, dziesmu un deju kopumu. Patriotiskas vokālās kompozīcijas izskanēja vokālā ansambļa "Polonēze" (Rīga), kora "Jutšenka" (Rēzekne) un kora "Promeņ" (Daugavpils) sniegumā. Poļu tautas dejas demonstrēja ansamblis "Riskije promiki" no Rīgas un deju grupa "Kukulečka" no Daugavpils, parādot tradīciju bagātību un folkloras enerģētiku. Viss pasākums bija krāsu, mūzikas un kopīga prieka pārpilns, kas akcentēja kultūras integrācijas un savstarpējas cieņas nozīmi.
Festivāls "Maija svētki ar Poliju sirdī!" noslēdzās ar mājīgu pikniku Sventes muižā, kas sakrita ar Latvijas Baltā galdauta svētkiem. Poļiem no visām Latvijas malām bija brīnišķīga iespēja satikties, komunicēt, baudīt dejas un dziedāt iemīļotas poļu dziesmas. Maija svētki Daugavpilī kļuva par kopības, tradīciju un lepnuma simbolu, atstājot dalībnieku sirdīs neizdzēšamas, emociju un prieka pilnas atmiņas.
Pasākumu organizatori Latvijā dzīvojošo poļu vārdā sirsnīgi pateicas visām iestādēm un organizācijām, kas palīdzēja sarīkot šo unikālo pasākumu. Īpaša pateicība -- Polijas Republikas Senātam, Polijas Republikas vēstniecībai Rīgā, Jana Olševska fondam „Palīdzība poļiem Austrumos” un Daugavpils pilsētas vadībai, kuras atbalsts ļāva maija svētkus nosvinēt cienīgi un stiprināt sabiedrību.
Foto: Poļu kultūras centrs
Komentāri