Ēvalds Daugulis
muzikologs
70.–80. gados Latgalē notika rajonu dziesmu un deju svētki. Visas Latgales svētkiem vieta un laiks netika atvēlēts. Izņēmums bija 1972. gada 8.–9. jūlijā noritējušie Daugavpils zonas dziesmu un deju svētki, sagaidot PSRS dibināšanas 50. gadadienu, kā arī Pirmo Vispārējo latviešu Dziesmu svētku simtgadi (1973)1. Svētkos piedalījās 44 jauktie kori, kas apvienoja 3052 dziedātājus, un 38 sieviešu kori (gan latviešu, gan krievu kolektīvi) ar 1573 dziedātājām. Repertuārs bija visai plašs: pavisam 26 dziesmas, no tām 14 dziesmas bija paredzētas jauktajiem koriem, sešas – latviešu sieviešu koriem un sešas – krievu sieviešu koriem. Programmu bija izraudzījušies virsdiriģenti, ņemot vērā gan iedzīvotāju daudznacionālo sastāvu, gan svētku veltījumu tautu draudzībai. Līdz ar to var nodalīt vairākas repertuāra sadaļas:
latviešu laikmetīgo komponistu dziesmas (Jāņa Ozoliņa Sveiciens Padomju Latvijai, Valtera Kaminska Himna Dzimtenei, Marģera Zariņa veidotā revolucionārās dziesmas apdare Ar kaujas saucieniem uz lūpām u. c.),
latviešu klasiķu dziesmas (Jāzepa Vītola Gaismas pils, Emiļa Melngaiļa Jāņuvakars),
latviešu tautasdziesmu apdares (Jāņa Cimzes Rīga dimd, Emiļa Melngaiļa Beidzamās rozes sēju, Jēkaba Graubiņa Trīcējʼ kalni, skanējʼ meži, Jurjānu Andreja Es savai māmiņai, Jāņa Ivanova Aiz ezera balti bērzi), to vidū viena dziesma latgaliešu izloksnē Marģera Zariņa apdarē – Lobs ar lobu sasatika,
krievu padomju komponistu (Vladimira Dmitrijeva Dzimtene mums tic, Isaja Galkina Lai kurp tu ietu oriģināldarbi,
Krievijā un citās “brālīgajās republikās” tapušās tautasdziesmu apdares (Aleksandra Aleksandrova Laukā auga bērziņš, Aleksandra Svešņikova Baltā ieva, Jona Šveda Klusajā vakarā u. c.).
Dziesmu svētku virsdiriģenti bija Staņislavs Broks, Uldis Balodis, Antoņina Mežinska, Marjans Margevičs, Gatis Ozoliņš un Ilgonis Bumbieris. Pūtēju orķestru virsdiriģenti – Gunārs Ordelovskis un Arnis Salmiņš – bija paredzējuši orķestrim samērā grūtu repertuāru, proti, Jāņa Ivanova Rāznu, Mihaila Gļinkas Polonēzi no operas Ivans Susaņins un paša Ordelovska skaņdarbu Vieglā solī. Savukārt 54 deju kolektīvu virsvadītāja Vera Kononova un deju svētku režisore Elga Drulle bija sagatavojušas 17 deju (latviešu, lietuviešu, igauņu, krievu, poļu, moldāvu, Piekarpatu) uzvedumu (Sudniece 1972).
Vai šie svētki būtu uzskatāmi par Latgales dziesmu svētkiem? Acīmredzot jā, jo dalībnieku lokā bija dziedātāji, dejotāji un spēlētāji gan no Dienvid-, gan Ziemeļlatgales. Tātad reģionālā pārstāvniecība jāatzīst par pietiekamu. Svētku mērķis bija apvienot Latgales pašdarbniekus kopdziesmā vai kopdejā partijas un valdības slavinājumam. Maza vērība gan tika pievērsta latgaliešu tautasdziesmai, bet tādi laiki… Tātad pēc skaita jau Astotie Latgales dziesmu svētki.
Latgales Dziesmu svētki atjaunotajā Latvijas brīvvalstī (1990–2015)
Spilgts un paliekošs notikums Latgales kultūras dzīvē bija Devītie Latgales dziesmu svētki. Sagatavoti īsā laikā, tie noritēja 1990. gada 26.–27. maijā Daugavpilī. Šie svētki kļuva par ieskaņu 20. Vispārējiem Dziesmu svētkiem Rīgā, turklāt tie bija pirmie dziesmu svētki, kas Latvijā notika jau pēc 4. maija Neatkarības deklarācijas pieņemšanas (Rancāne 1990). Uz Stropu estrādes pulcējās 172 kori ar 7170 dziedātājiem, 12 etnogrāfiskie ansambļi ar 180 dalībniekiem un trīs pūtēju orķestri ar 115 mūziķiem. Koru virsdiriģenti bija Haralds Mednis, Jānis Dūmiņš, Ausma Derkēvica, Terēze Broka, pūtēju orķestrus vadīja Gunārs Ordelovskis, Raimonds Igolnieks un Sergejs Sergejevs. Tautas mūzikas orķestra virsdiriģents bija Ēvalds Daugulis. Programma ietvēra 29 numurus (24 kordziedājumus, trīs deju uzvedumus, divus pūtēju orķestra skaņdarbus); turklāt īpaši jāatzīmē, ka koru repertuārā bija veselas piecas (!) latgaliešu tautasdziesmu apdares (Latgales dziesmu svētku programma 1990. gada 26. un 27. maijā Daugavpilī 1990).
Desmitie Latgales dziesmu svētki notika 1995. gada 17. jūnijā Balvos. Jau nosaukums Latgales tautas dziesmas svētki liecina par to ievirzi – veltījumu Latgales folklorai. Pietiekami plašs bija dziedātāju pulks – 19 kori (jauktie – 14, sieviešu – četri, vīru – viens) virsdiriģentes Terēzes Brokas pārziņā, piedalījās arī pūtēju orķestris Balvi (diriģents Egons Salmanis), seši deju kolektīvi (pieci no Balvu, viens no Ludzas rajona), septiņi etnogrāfiskie ansambļi, teicēja Margarita Šakina un kapela Grodi (vadītājs Andris Kapusts). Svētku mākslinieciskie vadītāji bija Terēze Broka, Imants Magone un Jānis Marcinkevičs, savukārt programmu vadīja Anta Rugāte un Jānis Streičs. Izskanēja 23 numuri (14 kordziedājumi, četri etnogrāfisko kopu priekšnesumi, pieci deju uzvedumi). Latgales folkloras īpatsvars programmā turpināja augt: tagad to pārstāvēja jau 14 (!) tautasdziesmas (Latgales tautas dziesmas svētki Balvos 1995).
Vienpadsmitie Latgales dziesmu svētki (pilns nosaukums – dziesmu un deju svētki) notika 1997. gada maijā Viļānos. Svētku moto bija Kopā ar putniem debesīs, un tie risinājās divas dienas. 31. maijā klausītājiem tika piedāvāts Latgales dziedātājputnu koncerts Lakstīgalu salā. Virsdiriģenti bija Terēze Broka, Ivars Cinkuss, Ēriks Čudars, Olga Grecka, Jānis Grudulis, Roberts Liepiņš, Edgars Račevskis, Antons Matvejāns, Rota Salmiņa, Jāzeps Seņka, Juris Vaivods un Edgars Znutiņš. Pūtēju orķestrus vadīja Raimonds Igolnieks, Egons Salmanis un Sergejs Sergejevs. Svētku programmā bija 30 numuri (korim – 18, pūtēju orķestrim – trīs, etnogrāfiskajām kopām – viens, deju kolektīviem – astoņi). Taču šoreiz koru repertuārs ietvēra tikai trīs latgaliešu tautasdziesmu apdares. Savukārt 1. jūnijā notika Latgales novada deju svētki ar putnu dancināšanu Viļānu stadionā; tajos piedalījās Rēzeknes un rajona, Daugavpils un rajona, Ludzas rajona, Preiļu rajona, Jēkabpils rajona un Rīgas deju kolektīvi. Svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētāja bija Ināra Pleikšne (Latgales dziesmu svētki “Kopā ar putniem debesīs” Viļānos 1997).
Gandrīz nemanot paslīdēja garām Divpadsmitie Latgales dziesmu svētki 2002. gada 25. maijā Balvos. Varbūt to raisītā rezonanse bija mazāka tāpēc, ka dalībnieku pulkā bija pārstāvēta gandrīz vienīgi Ziemeļlatgale (tiesa, nedaudzi kori reprezentēja arī Dienvidlatgali). Jebkurā gadījumā presē un svētku programmā šis pasākums tika apzīmēts kā Latgales novada dziesmu svētki Gaismas ceļos. Koncertā uzstājās 23 kori (15 jauktie, pieci sieviešu, viens jauniešu, divi garīgās mūzikas kori), 11 deju kolektīvi (Balvu rajons), pūšaminstrumentu orķestris Rēzekne (diriģents Sergejs Sergejevs) un Lietuvas lauku kapela Venaragis. Svētku mākslinieciskie vadītāji bija Roberts Liepiņš un Ilmārs Dreļs. Programmu vadīja Maija Laicāne un Māris Lapāns (Latgales dziesmu svētki “Gaismas ceļos” Balvos 2002). Koncerta repertuārā bija 22 numuri (korim – 13, pūšaminstrumentu orķestrim – četri, dejotājiem – četri, kapelai – viens). Tika dziedātas Ilzes Arnes, Emīla Dārziņa, Imanta Kalniņa, Valtera Kaminska, Emiļa Melngaiļa, Jāzepa Vītola oriģināldziesmas un tautasdziesmu apdares. Diemžēl izskanēja tikai trīs latgaliešu tautasdziesmu apdares korim. Savukārt pūtēju orķestra programmā iekļautā mūzika (Viljama Hendija /William Handy/ Sentluisas blūzs /St. Lois Blues/, Džona Viljamsa /John Williams/ Popūrijs /Potpourri/) ar Latgales kultūru nebija saistīta vispār. Tādējādi šoreiz neatklājās reģionālo svētku stratēģiskais mērķis parādīt tā vai cita novada īpašos, tieši tam raksturīgos tautas mākslas sasniegumus.
Turpmākie trīs dziesmu svētki noritēja Daugavpilī, atjaunotajā Stropu estrādē. Trīspadsmitie Latgales dziesmu svētki notika 2005. gada 19. jūnijā, un tos atklāja Valsts prezidente Vaira-Vīķe Freiberga. Koncertā piedalījās 86 kori, to vidū 39 jauktie, 20 sieviešu, 12 vīru un 15 bērnu kori – kopumā gandrīz 2700 dziedātāji. Dziedātāji bija ieradušies gan no Zemgales, gan Vidzemes, Kurzemes, Latgales un Rīgas rajona. Par labskanību rūpējas virsdiriģenti – Rita Andrejeva, Terēze Broka, Ēriks Čudars, Imants Kokars, Pauls Kvelde, Roberts Liepiņš, Anda Lipska, Andrejs Mūrnieks, Arvīds Platpers, Jevgeņijs Ustinskovs, Biruta Vīgupe, Jānis Zirnis un Edgars Znutiņš. Kopskaņu kuplināja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku orķestris (diriģents Raimonds Igolnieks), Latviešu kultūras centra akordeonistu orķestris (mākslinieciskais vadītājs Valērijs Hodukins), trīs folkloras kopas no Daugavpils novada, Itālijas folkloras kopa IBej un deju kolektīvi. Koncertprogrammu veidoja 20 kordziesmas, divi skaņdarbi pūtēju orķestrim, divi – akordeonistu orķestrim, deju kolektīvu programma un vieskolektīva programma. Būtiski, ka starp 20 kordziesmām bija sešas latgaliešu tautasdziesmu apdares (Latgales dziesmu svētki Daugavpilī 2005).
1Zonālie dziesmu svētki šajā laikā tika rīkoti visā Latvijā, kas bija sadalīta piecās zonās: Daugavpils, Dobeles, Madonas, Tukuma un Valkas zonā. Daugavpils zonā ietilpa atskaņotājkopas no Balvu, Daugavpils, Krāslavas, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes rajoniem, kā arī no Daugavpils un Rēzeknes pilsētām un Rīgas pilsētas Maskavas rajona.
Komentāri