Šogad mūsu mīļotā pilsēta svin jubileju – 750 gadus kopš tās dibināšanas. Iebraucot pilsētā no jebkuras puses, ceļa malā redzamas robežzīmes, kas norāda, ka sākas Daugavpils. Pie A6 šosejas (Daugavpils--Rīga) tā ir "Kaija", bet pie A13 (Daugavpils--Rēzekne) atrodas zīme, kurai šogad aprit 50 gadi.
Laikraksts "Latgales Laiks" aicināja uz sarunu šīs zīmes autoru Genādiju Mahļinu, kurš pastāstīja par tās tapšanu un uzstādīšanu pie A13 šosejas.
Uzdevums rūpnīcai
Daugavpils 1975. gadā. Pilsētā gatavojās tās 700 gadu jubilejas svinībām, tāpēc Daugavpils vadība nolēma uzstādīt robežzīmes pie galvenajiem ceļiem, kas ved uz pilsētu. Šo uzdevumu uzticēja lielākajām rūpnīcām, kas tolaik šeit darbojās. Zīmi, ko pēcāk uzstādīja pie šosejas A13, bija jāizgatavo un jāuzstāda Daugavpils Ķīmiskās šķiedras rūpnīcas speciālistiem. Jāpiebilst, ka togad dzimšanas dienas svinību laiks tika mainīts. Mēs esam raduši šos svētkus svinēt jūnija sākumā, bet 700. gadadiena tika svinēta jūlija sākumā. Kāpēc? Uz šo jautājumu neviens tagad nevar atbildēt, iespējams, tas bija saistīts ar kosmonauta Jurija Artjuhina ierašanos, kurš toreiz kļuva par Daugavpils goda pilsoni.
Bet atgriezīsimies pie zīmēm, pareizāk sakot, pie vienas no tām. Genādijs Mahļins, kurš tolaik strādāja par vecāko projektēšanas inženieri rūpnīcas projektēšanas un konstruktoru daļā, pastāstīja, ka 1975. gada pavasarī viņu izsauca rūpnīcas kapitālās celtniecības daļas vadītājs Rafails Vaismans un uzdeva izveidot un uzstādīt piemiņas zīmi par godu Daugavpils 700. gadadienai. “Mēs aizbraucām turp, apskatījāmies, kur varētu uzstādīt zīmi. Pie krustojuma atradām ļoti labu vietu, nolēmām novietot tur un nekavējoties sākām projektēšanu,” pastāstīja G. Mahļins.
Sākotnēji būvēja krustu
Mūsdienās šādos gadījumos runā par komandas darbu, piemēram, projektu īstenoja inženieru un citu speciālistu komanda. Tolaik tā nebija. Šīs piemiņas zīmes projektu veidoja divi cilvēki -- Genādijs Mahļins un Rafails Vaismans. Tā arī bija visa komanda. Tika izskatīti vairāki šīs zīmes varianti. Un, lai gan padomju laikos tas bija pārsteidzoši, pirmā versija bija krusta formas konstrukcija. “Mēs uzzīmējām, protams, padomājām, ka padomju laikos nevar būt ne runas par jebkādu reliģisku simboliku, un nolēmām horizontālo šķērsstieni pārbīdīt uz labo pusi, šķita, ka ir labi izdevies, bet šī mūsu konstrukcija neturējās un pastāvīgi gāzās. Nebija līdzsvara. Tad uzstādījām vēl vienu nelielu stabu. Līdz ar to krusta vairs nebija un tapa kompozīcija, ko mēs redzam tagad. Tā izrādījās stabila, un tad es sāku veidot pamata konstrukciju. Tika dots norādījums -- šo piemiņas zīmi izveidot no materiālu pārpalikumiem, tam netika piešķirti papildu līdzekļi. Piemēram, būvniecībā tika izmantots profilīts, mēs paņēmām nevajadzīgu loksni visā tās platumā. Arī vārdu "Daugavpils" veidojām no jau izmantotiem materiāliem.
Šķiedra, kas bija satīta uz īpašām spolēm, bija jāattīra no eļļas, ko izmantoja ķīmiskās šķiedras ražošanā. To visu veica speciālā cehā, kur bija ierīces, uz kurām spoles tika uzstādītas. Šiem statīviem bija atveres, pa caurulēm tika padots silts ūdens, kas gāja caur šīm spolēm un mazgāja šķiedru. Kad vecās tehnoloģijas vietā ieviesa jaunu, šo cehu likvidēja. Staigājot pa rūpnīcu un meklējot materiālus zīmes izgatavošanai, man izdevās atrast šīs caurules. Un tad man radās ideja, kā tās varētu izmantot. Šīs caurules ir vieglas, turklāt izgatavotas no nerūsējoša materiāla. Mēs tās atbilstoši apstrādājām un caurules pārtapa skaistos burtos, kurus piestiprinājām pie profilīta," atceras Genādijs Mahļins.
Mēs būvējām un būvējām...
Pirms būvniecības šis projekts bija jāsaskaņo. Protams, tas bija ļoti atbildīgs uzdevums. Bija jāizdara pa prātam nevis rūpnīcas, bet gan pilsētas vadībai. Bet, par laimi, komisijai ļoti patika Ķīmiskās šķiedras rūpnīcas (ĶŠR) projekts, arī pilsētas vadība to augstu novērtēja. Līdz ar to tika dots rīkojums būvēt -- šos darbus paveica ĶŠR remonta un celtniecības ceha darbinieki. Visu metālu, kas izmantots zīmes izgatavošanā, apstrādāja remonta un mehāniskā ceha strādnieki. Uzraksta izgatavošana aizņēma apmēram divas nedēļas. Akmeņus uz stabiem lika apmēram nedēļu. Kopumā visi darbi tika paveikti pusotra mēneša laikā. “Nedēļu vai divas pirms svētkiem ieradās komisija, lai novērtētu gatavo darbu. Es komisijā nepiedalījos, tajā bija Rafails Vaismans kopā ar pilsētas vadību. Komisija atbrauca un deva zaļo gaismu -- mūsu piemiņas zīme viņiem ļoti patika,” pastāstīja Genādijs Mahļins.
Piemiņas zīme tika izgatavota īsā laikā un svētkos rotāja mūsu pilsētas robežu. Bet aptuveni trīs mēnešus pēc tās uzstādīšanas laikrakstā „Krasnoje Znamja” tika publicēta īsa ziņa -- viesi no Ļeņingradas brauca garām šai zīmei, ciemiņiem tā ļoti iepatikās un viņi par to uzrakstīja.
Daugavpilī ieradās ar norīkojumu
Genādijs Mahļins nav dzimis Daugavpilī, taču uzskata to par savām mājām. Viņš šeit ieradās 1965. gadā. Pēc Ļeņingradas tekstila rūpniecības institūta, kas tolaik jau bija pārdēvēts par Ļeņingradas vieglās un tekstila rūpniecības institūtu, absolvēšanas viņš tika norīkots darbā uz Daugavpili, kur jau vairākus gadus veiksmīgi darbojās vietējais ražošanas gigants -- Ķīmiskās šķiedras rūpnīca. „1965. gada 8. martā es ierados šajā rūpnīcā. Sākumā apmēram četrus mēnešus strādāju par meistaru RMC (remonta mehāniskais cehs), pēc tam pārgāju uz konstruēšanas nodaļu, jo pēc izglītības esmu mehānikas inženieris -- konstruktors. Tolaik tā bija eksperimentāla studiju programma, jo institūtā parasti gatavoja mehānikas inženierus. Uzkalpojos līdz projektēšanas un konstruēšanas daļas vadītāja vietnieka amatam. Šo amatu ieņēmu ap 1994. gadu, bet 1996. gadā biju spiests pamest rūpnīcu. Taču es nekad neesmu aizmirsis zīmi. Un pat tad, kad jau strādāju firmā „Aglar”, braucot garām, vienmēr skatījos, vai viss ir kārtībā. Saviem puišiem vienmēr teicu -- redziet, es to izgatavoju,” sacīja piemiņas zīmes autors.
Mūsu sarunas beigās Genādijs Mahļins novēlēja Daugavpilij vadību, kas rūpētos par kārtību un attīstību, lai iedzīvotāji varētu ērti un droši dzīvot mūsu pilsētā, bet daugavpiliešiem -- veselību.
Daugavpils gatavojas 750. jubilejas svinībām
Pavisam drīz, šajā nedēļas nogalē, mūsu pilsētai apritēs 750 gadi, un zīmēm, tostarp tai, par kuru tapis šis raksts, -- 50 gadi. Daugavpils 750. gadadienas svinības norisināsies no 29. maija līdz 1. jūnijam. Šajās dienās pilsētas viesiem un iedzīvotājiem tiks piedāvāta daudzveidīga programma: gan vēsturiskas ekskursijas, gan kultūras un muzikāli pasākumi. Pirmie norisināsies jau 29. maijā. Programmā būs gan tehnikas apskate Inženieru arsenāla pagalmā, gan muzikāls vakars Rotko muzeja pagalmā. Pilsētas iedzīvotāji un viesi varēs noklausīties Ilonas Bageles, Andra Ābelītes, Ilzes Ozoliņas, Svetlanas Okuņas, Ingas Ozolas, Normunda Everta, Initas Āboliņas un Viktora Veļičko priekšnesumus.
Nākamajā dienā notiks tradicionālais tirgus, izklaides bērniem, daudzajās kafejnīcās, kas būs atvērtas A. Pumpura parkā, varēs nobaudīt dažādus gardumus. Darbosies vairākas skatuves, kur uzstāsies gan vietējie, gan viesu kolektīvi. Savukārt pl. 19.00 uz galvenās skatuves Vienības laukumā uzstāsies grupa "Auļi", pēc tam -- "Latgalīšu reps", tad sekos "ABBA Classic Show" un koncerta noslēgumā uzstāsies Riko Sančess -- "Best Of The Gipsey King".
Tikpat notikumiem bagāta programma būs arī sestdien, 31. maijā. Jau otro gadu pēc kārtas darbosies Tūrisma iela, kur ikviens varēs iepazīties ar dažādām vietām un maršrutiem, ko piedāvā citas Latvijas pilsētas un reģioni, kā arī partneri no citām valstīm. Uz vairākām skatuvēm uzstāsies kolektīvi. Pl. 13.00 pie dzelzceļa stacijas sāksies tradicionālais svētku gājiens, kas virzīsies pa Rīgas ielu līdz Vienības laukumam. Pēc tam notiks balles deju parāde un Latgales tautastērpu skate. Pl. 20.00 Vienības laukumā uzstāsies grupa "Sudden Lights", kam sekos populārās grupas "BI-2" koncerts. Sestdienas svētku vakars noslēgsies ar uguņošanu virs Daugavas, kas sāksies tieši pusnaktī.
Pasākumi paredzēti arī svētdien, taču lielākā daļa iedzīvotāju šajā dienā dosies uz Stropu brīvdabas estrādi, kur notiks Latgales dziesmu svētku koncerts. Sīkāka informācija par visiem Daugavpils svētku pasākumiem atrodama pašvaldības tīmekļa vietnē www.daugavpils.lv.
Komentāri