„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā,
„Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils valstspilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2025. gada 5. jūnijs
Ceturtdiena
Igors, Ingvars, Margots
+15.3 °C
mērens lietus

LATGALES DZIESMU SVĒTKI: HRONOLOĢIJAS ASPEKTS (VI daļa)

Četrpadsmitie Latgales dziesmu svētki Mana pils Daugavpils pieskandināja pilsētu 2010. gada 4.–6. jūnijā. Tie bija velte Daugavpils 735. jubilejai. Lielkoncerts notika 5. jūnijā Stropu estrādē. Piedalījās 92 kori no visas Latvijas – ap 3000 dalībnieku. Būtiska vieta svētku koncerta norisē tika ierādīta folkloras kopai Svātra, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku orķestrim un profesionālajam pūtēju orķestrim Daugava. Programmā bija iekļauti arī deju numuri, kurus rādīja Daugavpils pilsētas un novada 20 deju kolektīvi. Virsdiriģenti bija Terēze Broka, Aira Birziņa, Pauls Kvelde, Agita Ikauniece, Anda Lipska, Arvīds Platpers, Imants Kokars, Jevgeņijs Ustinskovs, Edgars Znutiņš un Ēriks Čudars. Koncerta mākslinieciskā vadītāja funkcijas pildīja diriģents Jevgeņijs Ustinskovs. Pasākuma režisore bija Anna Jansone no Rīgas. Klausītāju uzmanībai tika piedāvāti 33 priekšnesumi (no tiem 27 bija uzticēti koriem, četri – deju kopām, pa vienam – pūtēju orķestriem un viesdejotājiem no Baltkrievijas). Koru programmā bija 12 latgaliešu tautasdziesmu apdares un divas Latgales komponistu oriģināldziesmas (Latgales dziesmu svētki “Mana pils Daugavpils” 2010). Tas ļauj secināt, ka svētku stratēģiskais pamatuzdevums tika izpildīts.

Pēc pieciem gadiem, 2015. gada 7. jūnijā, Daugavpilī risinājās jau Piecpadsmitie Latgales dziesmu svētki ar logo Mana zeme. Tie kļuva par pilsētas 740 gadu jubilejas svinību kulmināciju; šeit vietā piebilde, ka arī divi iepriekšējie Latgales dziesmu svētki (2005, 2010) iekļāvās pilsētas jubilejas svinībās.

Arī Piecpadsmitajos svētkos piedalījās 90 kolektīvi un gandrīz 3000 dalībnieku. To vidū bija 69 kori (35 jauktie, 30 sieviešu, trīs vīru, viens meiteņu koris), 11 Latgales pūtēju orķestri, trīs Daugavpils novada deju kolektīvi un četri tautas mūzikas ansambļi/kapelas. Tādējādi Latgales kultūru pārstāvēja visai daudzveidīgs žanru spektrs. Repertuāra kodolu veidoja Latvijas, tai skaitā Latgales, komponistu oriģinālskaņdarbi un tautasdziesmu apdares. Centienos piesaistīt 21. gadsimta jauniešu uzmanību dalībnieku lokā tika iekļauta arī rokgrupa Elpa, kas atskaņoja tautā iecienīto Jāņa Logina Seno dziesmu ar Arvīda Skalbes vārdiem. Programmā bija 33 priekšnesumi (korim – 21, deju kolektīviem – trīs, pūtēju orķestriem – četri, tautas mūzikas ansambļiem/kapelām – četri, grupai Elpa – viens). Koru programmā bija ietvertas piecas latgaliešu tautasdziesmu apdares un viena oriģināldziesma (Latgales dziesmu svētki “Mana zeme” Daugavpilī 2015). Tādējādi repertuārs bija labi sabalansēts. Bez skatītāju ievērības nepalika arī svētku viesi – Baltkrievijas Republikas Nopelniem bagātais kolektīvs, horeogrāfiskais amatieransamblis Zorjka. Pirmoreiz Latgales dziesmu svētkiem bija savs karogs (māksliniece Silva Veronika Linarte).

Noslēgums

Reģionālajiem dziesmu svētkiem ir liela nozīme ne vien lokāli, bet arī visas Latvijas mūzikas vēsturē. Jāpiekrīt Ilonas Rupaines savulaik paustajai atziņai: mūsdienās daudzos koros notiek ļoti intensīva dziedātāju un diriģentu paaudžu maiņa, turklāt koru pastāvēšana un attīstība ir kļuvusi par nopietnu pārbaudījumu pašvaldību vai uzņēmumu maciņiem; šajos apstākļos būtu īpaši svarīgi nepieļaut, ka zūd interese par kordziedāšanas mākslu. Tieši reģionālie dziesmu svētki, pastāvot programmas izvēles nosacītai autonomijai, var piedāvāt repertuāru, kas neatbaidītu iesācējus, bet, pretēji, stimulētu viņu vēlmi dziedāt. Tieši reģionālie svētki sniedz iespēju katram nelielam lauku korītim izjust baudu, ko sagādā dziedāšana kopkorī, ļauj atklāt talantus vietējo diriģentu un arī komponistu vidū (Rupaine 2005: 21). Nākotnē būtu vēlams turpināt arī vairāku svētku iezīmēto tendenci atvēlēt prioritāti latgaliešu folklorai: dziesmu svētki nav īstā reize, kad priekšplānā izvirzīt citu kultūru sasniegumus.

Šajā rakstā izklāstītā un argumentētā hronoloģija būtu pelnījusi ieiet plašākā apritē, jo tā parāda, ka dziesmu svētku tradīcijas Latgalē ir dziļākas un senākas, nekā bieži pierasts domāt – to pirmsākumi ietiecas jau Latvijas brīvvalsts pirmajā periodā, 20. gadsimta 20. gados, un to attīstība nav apsīkusi nedz kara (1941–1945), nedz padomju okupācijas laika (1945–1990) un atjaunotās Latvijas neatkarības apstākļos (1990–2015). Svētku vēsturiskie nosaukumi bijuši dažādi – jaunatnes dziesmu un sporta svētki (1.), dziesmu svētki (2.–7., 9., 12.–15.), tautas dziesmas svētki (10.), dziesmu un deju svētki (8., 11.).Tieši pēdējā veidolā tie, cerams, saglabāsies arī nākotnē, sniedzot iespēju žanriski daudzpusīgi atklāt Latgales kultūras sasniegumus.

 

Literatūra un citi avoti

Abrenes apriņķa dziesmusvētki (1943). Daugavas Vēstnesis. 1. jūnijs

Bērzkalns, Valentīns (1965). Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940. Bruklina: Grāmatu draugs

Feils, Alfrēds (1936). Daugavpils novada dziesmu svētkus gaidot. Latgales Vēstnesis. 12. maijs

Feils, Alfrēds (1940). Latgale pošas lieliem dziesmu svētkiem. Raksti un Māksla 1, 106. lpp.

Grauzdiņa, Ilma (sast., 2004). Dziesmu svētku mazā enciklopēdija. Rīga: Musica Baltica

Grauzdiņa, Ilma (2005). Latgaliešu tautasdziesma kora apdarēs. Latgales mūzikas kultūra vakar un šodien. Zinātnisko rakstu krājums. Sast. Ilma Grauzdiņa un Ēvalds Daugulis. Daugavpils: Saule, 47.–64. lpp.

Grauzdiņa, Ilma (2010). Izredzētie: Latvijas Lielā kora virsdiriģenti. Rīga: Tautas mākslas centrs

J. T. (1936). Dziesma brīvo, vieno, augšup ceļ. Latgales Vēstnesis. 19. maijs

Kā Latgales novada 2. dziesmu svētkus vērtē apmeklētāji (1943). Daugavas Vēstnesis. 9. jūlijs

Kūkojs, Antons (1985). Septiņkalne. Rīga: Avots

Latgales 15 gadu atbrīvošanas svinības Rēzeknē (1935). Daugavas Vēstnesis. 29. maijs

Latgales dziesmu diena (1959). Cīņa. 21. jūlijs

Latgales dziesmu svētki Daugavpilī. 1959. gada 19. jūlijs. http://latgalesdati.du.lv/notikums/349 (skatīts 2017. gada 10. martā)

Latgales dziesmu svētki (1940). Koncerta programma. Daugavpils Latviešu biedrības izdevums (glabājas Ēvalda Dauguļa privātarhīvā)

Latgales dziesmu svētki Daugavpilī (1990). Koncerta programma (glabājas Ēvalda Dauguļa privātarhīvā). Daugavpils: Daugavpils tipogrāfija

Latgales novada dziesmu un deju svētki “Kopā ar putniem debesīs” Viļānos (1997). Koncerta programma (glabājas Ēvalda Dauguļa privātarhīvā)

Latgales novada dziesmu svētki “Gaismas ceļos” Balvos (2002). Koncerta programma (glabājas Ēvalda Dauguļa privātarhīvā

Latgales dziesmu svētki Daugavpilī (2005). Koncerta programma (glabājas Ēvalda Dauguļa privātarhīvā)

Latgales dati. Latgales dziesmu svētki Daugavpilī 1959. gada 19. jūlijs.

http://latgalesdati.du.lv/notikums/349 (skatīts 2018. gada 12. novembrī)

Latgales dziesmu svētki “Mana pils Daugavpils” (2010). Koncerta programma (glabājas Ēvalda Dauguļa privātarhīvā)

Latgales dziesmu svētki “Mana zeme” Daugavpilī (2015). Koncerta programma (glabājas Ēvalda Dauguļa privātarhīvā)

Latgales dziesmu svētku iespaidi (1925). Daugavas Vēstnesis. 22. maijs.

Latgales tautas dziesmas svētki Balvos (1995). Koncerta programma (glabājas Ēvalda Dauguļa privātarhīvā

Latgales dziesmu svētku programma 1990. gada 26. un 27. maijā Daugavpilī. Daugavpils: TDP IK Kultūras nodaļas izdevums

Mediņš, Klements (1955). Latviešu dziesmu svētki. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība

Mediņš, Jānis (1959). Latgales koru lielā uzvara. Cīņa. 24. jūlijs

Par Dziesmu svētkiem. Dziesmotā Latgale. http://www.lcb.lv/dziesmotalatgale/?cat=1940 (skatīts 2018. gada 3. novembrī)

Pirmie Latgales kultūras svētki. 1923. gada 30. jūnijs. http://latgalesdati.du.lv/notikums/2551 (skatīts 2017. gada 9. martā)

Pirmo Latgales dziesmu svētku atskaņas (1925). Daugavas Vēstnesis. 29. maijs

Pošas dziesmu svētkiem (1936). Latgales Vēstnesis. 8. maijs

Rancāne, Anna (1990). Liktenīgie dziesmu svētki. Literatūra un Māksla. 26. maijs

Rupaine, Ilona (1990). Latgales dziesmu svētku tradīcija – ieskats vēsturē līdz 1940. gadam. Diplomdarbs. Rīga: Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorija (tagadējā JVLMA)

Rupaine, Ilona (2005). Latgales dziesmu svētku tradīcija. Ieskats svētku vēsturē līdz 1940. gadam. Latgales mūzikas kultūra vakar un šodien. Zinātnisko rakstu krājums. Sast. Ilma Grauzdiņa un Ēvalds Daugulis. Daugavpils: Saule, 15.–22. lpp.

Stumbre, Silvija, un Imants Cepītis (1959, sast.). Latgales dziesmu svētki 1959. gadā. Daugavpils: Latgales dziesmu svētku komisija

Sudniece, L. (1972, sast.). Daugavpils zonālie Dziesmu un deju svētki. Daugavpils: Daugavpils tipogrāfija

Veic pēdējos priekšdarbus Latgales dziesmu svētkiem (1943). Daugavas Vēstnesis. 29. jūnijs

Vīcupa, Velga (2017). Pirmais koris Latgalē – Benislavas jauktais koris. http://news.lv/Kurmenite/2017/04/28/pirmais-koris-latgale-benislavas-jauktais-koris (skatīts 2017. gada 7. decembrī)

Zālīt[i]s, Jānis (1929). Latgales dziesmusvētki Daugavpilī. Jaunākās Ziņas. 3. jūnijs

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.