Pagājušajā nedēļā, 28. maijā, Daugavpilī oficiāli tika atklāts katastrofu pārvaldības centrs (KPC). Svinīgā gaisotnē, klātesot iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniecei Signei Grozai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadītājam Mārtiņam Baltmanim, tika pārgriezta sarkanā lente. Tagad centrs ir oficiāli sācis darbu mūsu pilsētā.
Jāpiebilst, ka ugunsdzēsēji glābēji turp pārcēlās jau pirms vairāk nekā mēneša. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils 1. daļa sāka darbu jaunajā katastrofu pārvaldības centrā Siguldas ielā 20 pēc būvdarbu pabeigšanas -- 24. aprīlī.
Daugavpils KPC tika uzbūvēts par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu. VUGD vērtējumā, ar jauno ēku tiks stiprināta glābšanas, reaģēšanas un katastrofu pārvaldības dienestu kapacitāte un veikta VUGD infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācija.
"Šis projekts bija ilgi jāgaida, taču tā īstenošana noritēja ļoti ātri. Diemžēl to pašu nevar teikt par citām lietām. Man šķiet, ka Daugavpils centrs ir lielisks augstas kvalitātes darba piemērs. Protams, ir jāņem vērā arī tas, ka glābējiem beidzot ir ēka, kurā ir komfortabli darba apstākļi, viņiem ir jauns transports, kas ievērojami palīdzēs uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti. Un tagad, redzot šādus centrus, jaunieši interesējas, kā kļūt par ugunsdzēsēju glābēju, kas tam ir nepieciešams. Šodien es vēlos apsveikt ne tikai Daugavpils ugunsdzēsējus, bet arī visus Daugavpils iedzīvotājus ar šī projekta pabeigšanu. Šodien, bet nedaudz vēlāk, es došos uz Dagdu, kur arī tiks atklāts tāds pat objekts, taču tur mums nav tāda veiksmes stāsta kā Daugavpilī, jo Dagdā radās problēma ar šī objekta būvniecību. Kopumā Latvijā būs 32 šādi centri, tomēr tas pilnībā neatrisinās visas problēmas, tāpēc ir, uz ko tiekties un pie kā strādāt. Vēl viens pozitīvs aspekts -- ugunsdzēsēju un glābēju autoparks tiks pilnībā atjaunots, tāpat arī viņu aprīkojums,” iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sacīja intervijā laikrakstam “Latgales Laiks”. Viņš atzīmēja, ka mēs visi sekojām līdzi straujajai būvniecības gaitai, taču nespējam pat iedomāties, cik daudz laika prasīja šī projekta sagatavošana un apstiprināšana. Iedzīvotāji pat nenojauš, cik saspringta un ilgstoša bija dokumentu kārtošana, cik daudz grūtību bija jāpārvar.
"Šim projektam bija jāsaņem Eiropas Komisijas apstiprinājums, jāpierāda, ka tas atbilst "zaļajam kursam" un ugunsdzēsēju glābēju vajadzībām, lai saņemtu nepieciešamo finansējumu. Pēc tam sekoja projektēšana atbilstoši visiem mērķiem un uzdevumiem, un tas prasīja daudz laika. Taču mēs ar to tikām galā un šis darbs ir jāturpina," teica ministrs.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs Mārtiņš Baltmanis ar sajūsmu runāja par jauno ēku. Viņš savu dienestu VUGD sāka Daugavpilī kā ierindas ugunsdzēsējs un ļoti labi atceras, ar kādām grūtībām nācās tikt galā, kad viņiem vēl nebija šādu darba apstākļu.
"Kopš tā laika viss ir mainījies, pat formas tērps. Kad sāku strādāt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Daugavpils brigādē, ugunsdzēsēja ķiveres vietā man izsniedza speciālo uzdevumu vienības policista ķiveri, kas vairāk bija paredzēta aizsardzībai pret sitieniem, bet nepasargāja no augstas temperatūras un dūmiem. Citādā ziņā formas tērps atbilda ugunsdzēsēja glābēja darbam, bet tas bija izgatavots no cita, zemākas kvalitātes materiāla. Tagad ir nomainīta arī tehnika. Toreiz, pirms vairāk nekā divdesmit gadiem, mēs izmantojām vēl padomju laikos ražotu tehniku, pat nerunājot par aprīkojumu, ko nevar ne salīdzināt ar mūsdienu tehnikas iespējām. Tagad mēs izmantojam modernu aprīkojumu, kas ievērojami atvieglo darbu un tā kvalitāti. Varu teikt, ka pašlaik esam priekšā daudzām citām valstīm moderna aprīkojuma ziņā. Es ļoti ceru, ka visi projekti, kas saistīti ar katastrofu pārvaldības centru izveidi, turpināsies. Pašlaik ir jau 32 centri, pirms tam -- astoņi renovēti ugunsdzēsēju depo, bet mums vēl ir atlicis apmēram tikpat. Protams, ne visi tie ir sliktā stāvoklī, ir tādi, kas ir ļoti labā stāvoklī, bet tajā pašā laikā ir vienības, kur nepieciešamas investīcijas," teica M. Baltmanis.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona pārvaldes ilggadējais vadītājs Česlavs Šmuksts pavēstīja, ka viņa kolēģi ugunsdzēsēji glābēji jau pirms mēneša pārvācās uz šīm telpām. Šodien viņi atzīmē, ka ir ļoti gandarīti, ka pārcēlušies no iepriekšējām šaurajām ēkām, kas nebija pilnībā piemērotas ugunsdzēsēju glābēju vajadzībām, uz modernām telpām, kas pilnībā aprīkotas ar visu VUGD darbiniekiem nepieciešamo. Šeit ir pietiekami daudz vietas gan jauniem transportlīdzekļiem, gan aprīkojumam, ir arī atpūtas zona, kur speciālisti var atpūsties, kad viņiem ir brīvs brīdis, kas pārāk bieži negadās.
“Mūsu ugunsdzēsēji ievācās šajās telpās pirms mēneša. Nesen vienam no viņiem jautāju – kā jums tur klājas? Un saņēmu atbildi, ka jūtas kā mājās. Šodien es vēlos pateikties visiem, kas bija iesaistīti šī projekta īstenošanā, celtniekiem, projektētājiem par šo lielisko, silto māju. Ir atjaunots arī mūsu autoparks. Visas automašīnas, kuras jūs šodien šeit redzējāt, jaunas, tām ir gads vai divi, ne vairāk. Un tas ir lieliski, jo ugunsdzēsējiem glābējiem ir daudz darba, un mums bija nepieciešama jauna tehnika. Jaunās telpas ir ievērojami atvieglojušas darbu. Mums ir lielas garāžas, lieli vārti, pateicoties kuriem varam ātrāk izbraukt uz izsaukumiem. Šī ir "viedā māja" ar apkuri, siltinājumu un ūdensapgādi. Šeit ir radīti arī apstākļi ugunsdzēsēju glābēju apmācībai. Ir aprīkojums, mācību klase, ārpusē uzstādīts mācību tornis, kā arī kāpšanas siena, kas mums arī ir ļoti svarīgi. Ir arī atpūtas zonas un virtuve, un nevis tumšās telpās, kā tas bija agrāk, bet gan gaišās un plašās. Ugunsgrēku ar katru gadu ir mazāk, bet izsaukumu uz glābšanas darbiem kļūst arvien vairāk. Mēs ļoti bieži braucam uz autoavārijām, uz iedzīvotāju lūgumiem glābt mājdzīvniekus," sacīja Č. Šmuksts.
Turklāt viņš norādīja, ka viss personāls ir pilnībā saglabāts. Likvidētas tikai divas ēkas -- vēsturiskā ēka Rīgas ielā, par kuru ļoti lielu interesi izrāda vietējā pašvaldība, kā arī ēka 18. novembra ielā. Pārējās, Jaunajā Forštatē un Stropos, joprojām ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona pārvaldes pārziņā.
Papildu šim centram pēdējā laikā ugunsdzēsēju glābēju darbā ir ieviesti arī citi uzlabojumi. Proti, Iekšlietu ministrija pieņēma lēmumu no šī gada palielināt darbinieku algas savās struktūrās, tostarp Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Rihardam Kozlovskim izdevās pārliecināt par šo nepieciešamību savus kolēģus Ministru kabinetā, kā arī Saeimas deputātus. Darbs šajā virzienā turpināsies: "Esmu dzirdējis daudz pozitīvu viedokļu par to, ka izdevies palielināt atalgojumu Iekšlietu ministrijas struktūrās, un šis pieaugums ir pelnīts. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam saglabāt darbiniekus, jo pagājušajā gadā aptuveni piecdesmit ugunsdzēsēji glābēji pameta VUGD, turklāt arī Valsts robežsardze un Valsts policija saskārās ar līdzīgu problēmu. Mums bija būtiski jāmaina šī situācija. Un viens no risinājumiem bija algu palielināšana, kam bija pozitīva ietekme. Un, protams, es sekošu līdzi situācijai, lai nebūtu tā, ka Aizsardzības ministrijas militārpersonām alga tiek palielināta, bet Iekšlietu ministrijas darbiniekiem -- ne. Tas ir nepareizi, nedrīkst būt tik milzīga atšķirībai starp algām armijā un mūsu struktūrās.
Objekta būvniecību veica apvienība „KUUM & PC”. Darbu kopējās izmaksas -- 4 564 537 eiro ar PVN. Ēkas platība ir 1424 kvadrātmetri. Papildu VUGD postenim katastrofu pārvaldības centrā atradīsies arī Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs un Iekšlietu ministrijas informācijas centra filiāle.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Daugavpilī atklāts katastrofu pārvaldības centrs" saturu atbild ''Latgales Laiks'".
Komentāri