Starptautiskais festivāls "Baltica" notiek gandrīz četrdesmit gadus. Un šogad šī patiesi grandiozā pasākuma dalībniekus uzņēma Latvija. Koncerti ar grupu piedalīšanos no Baltijas valstīm, Ukrainas un Peru notika trīs pilsētās: Rīgā, Siguldā un Daugavpilī.
Festivāls ar gandrīz četrdesmit gadu vēsturi
Patiesībā starptautiskajam folkloras festivālam "Baltica" ir sena vēsture. Tas notiek dažādās Baltijas valstīs katru gadu kopš 1987. gada. Mūsu valsts šo festivālu rīkoja jau trīspadsmito reizi. Šoreiz svētkos piedalījās folkloras un etnogrāfiskie ansambļi, kapelas un tautas deju ansambļi, amatnieki un citi dzīvā kultūras mantojuma glabātāji no visām trim Baltijas valstīm.
Pirmais festivāls "Baltica" notika 1987. gadā Viļņā, otrais - gadu vēlāk - Rīgā. Pirms trešā festivāla Tallinā organizatori nonāca pie secinājuma, ka turpmākai darbībai ir nepieciešams izveidot pastāvīgu darba komandu šāda pasākuma rīkošanai, lai koordinētu un risinātu konceptuālas un praktiskas problēmas, nodrošinātu informācijas apmaiņu un apvienotu Baltijas valstu folkloras kustību centienus. Folkloras asociācija "Baltica" tika dibināta 1989. gada 5. aprīlī Rīgā, kurā bija pārstāvji no trim Baltijas valstīm: Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Biedrības mērķis – Baltijas valstu etniskās kultūras saglabāšana un attīstība. Biedrības galvenās darbības jomas ir starptautiskā folkloras festivāla "Baltica" organizēšana, folkloras pasākumu koordinēšana, informācijas apmaiņa un starptautisko attiecību attīstīšana. Folkloras asociācija "Baltica" ir viena no pirmajām Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopīgajām organizācijām, kas izveidota, lai formāli apvienotu centienuskāda kopīga mērķa vārdā. Kopā bija vieglāk nodibināt tiešus kontaktus ar folkloras organizācijām visā pasaulē.
Ikgadējo festivālu bija spiesti atcelt 1990. gadā. Daudzi atceras tā laika asiņainos notikumus, kad Baltijas valstis cīnījās par savu neatkarību. Saistībā ar to festivāls Lietuvā bija jāatceļ. Bet tas turpinājās, jau neatkarīgās valstīs - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Rīga, Sigulda un Daugavpils
Šogad festivālu organizēja Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Rīgas, Daugavpils, Siguldas pašvaldībām, Turaidas muzejrezervātu, biedrību "Kultūrtelpa Dabā" un Latgales kultūras kustību "Volūda". Turklāt festivālu atbalstīja Kultūras ministrija un Valsts kultūrkapitāla fonds.
"Baltica" norisinājās no 26. līdz 29. jūnijam, pulcējot folkloras entuziastus, atbalstītājus un cienītājus 35 dažādos pasākumos Rīgā, Siguldā un Daugavpilī. Vairāk nekā 3000 dalībnieku no visiem Latvijas vēsturiskajiem novadiem, kā arī no ārzemēm ieradās koncertos, dziedāšanas un dejošanas pasākumos, meistarklasēs un semināros, lai uzsvērtu valodas kā tradicionālā kultūras mantojuma nozīmi, jo "valoda" bija šī gada festivāla galvenā tēma. Un tieši Latgale kļuva par visvairāk pārstāvēto Latvijas reģionu - 87 folkloras kopas, kapelas un etnogrāfiskie ansambļi, kopā 1030 dalībnieki. Vidzemi pārstāvēja 50 kopas un 624 dalībnieki, bet Kurzemi - 48 kopas un 541 dalībnieks. No Zemgales ieradās 19 kopas un 303 dalībnieki, bet no Sēlijas - 9 kopas un 103 dalībnieki. Savukārt Rīgu, Latvijas galvaspilsētu, šogad pārstāvēja 30 kopas un 454 dalībnieki. Tradicionāli festivālā piedalījās arī citu valstu pārstāvji: "Poringės" un Laura Lukenskiene (Lietuva), "Siidisõsarõ" (Igaunija), "Perlynka" (Ukraina) un "Yawar Peru" (Peru). Starp citu, grupa no Dienvidamerikas ir ilggadējs festivāla viesis. Peru folkgrupa šajā pasākumā pirmo reizi uzstājās 1991. gadā.
"Baltica" norisinājās no 26. līdz 29. jūnijam, pulcējot folkloras entuziastus, atbalstītājus un cienītājus 35 dažādos pasākumos Rīgā, Siguldā un Daugavpilī. Vairāk nekā 3000 dalībnieku no visiem Latvijas vēsturiskajiem novadiem, kā arī no ārzemēm ieradās koncertos, dziedāšanas un dejošanas pasākumos, meistarklasēs un semināros, lai uzsvērtu valodas kā tradicionālā kultūras mantojuma nozīmi, jo "valoda" bija šī gada festivāla galvenā tēma. Un tieši mūsu Latgale kļuva par visvairāk pārstāvēto Latvijas reģionu - 87 folkloras kopas, kapelas un etnogrāfiskie ansambļi, kopā 1030 dalībnieki. Vidzemi pārstāvēja 50 kopas un 624 dalībnieki, bet Kurzemi - 48 kopas un 541 dalībnieks. No Zemgales ieradās 19 kopas un 303 dalībnieki, bet no Sēlijas - 9 kopas un 103 dalībnieki. Savukārt Rīgu, Latvijas galvaspilsētu šogad pārstāvēja 30 kopas un 454 dalībnieki. Tradicionāli festivālā piedalījās arī citu valstu pārstāvji: "Poringės" un Laura Lukenskiene (Lietuva), "Siidisõsarõ" (Igaunija), "Perlynka" (Ukraina) un "Yawar Peru" (Peru). Starp citu, grupa no Dienvidamerikas ir ilggadējs festivāla viesis. Peru folkgrupa šajā pasākumā pirmo reizi uzstājās 1991. gadā.
Galvaspilsēta bija pirmā
Pirmie festivāla pasākumi notika galvaspilsētā. Tas tradicionāli sākās ar Baltijas vakaru "Vēja vārdi" 26. jūnijā Dailes mūzikas namā. Savukārt nākamajā dienā, 27. jūnijā, sākās Rīgas diena. Rīgas Meža kapu Mākslinieku kalniņā atklāja piemiņas vietu Helmī un Dainim Staltiem. Pēc tam notika koncerti "Pāri skan", kuru laikā tika izpildītas programmas visu festivāla dalībnieku valodās. Tajā pašā dienā Mazās ģildes Lielajā zālē notika arī apbalvošanas ceremonija un koncerts, tika dāvātas balvas par izciliem sasniegumiem tradicionālās kultūras un folkloras jomā, vēlāk notika gājiens un citi tikpat spilgti un interesanti pasākumi. Savukārt 28. jūnijā festivāla dalībnieki ieradās Siguldā, kur uz dažādām skatuvēm notika koncerti "Atskan mana valodiņa" un pēc tam zemeņu festivāls, bet vakarā Turaidas muzejrezervātā notika vakara koncerts "Stiprie vārdi azotē".
Daugavpils viesmīlīgi uzņēma
Ne mazāk spilgti un muzikāli festivāls norisinājās arī Daugavpilī. Jau sestdienas vakarā Vienības nama zālē pulcējās visattālākie festivāla viesi. Savukārt nākamajā dienā, jau no paša rīta, Orests Silabriedis rīkoja sarunu par valodu Daugavpilī. Nedaudz vēlāk notika koncerti par godu Folkloras dienai "Gūdam laižu volūdeņu" tie notika Daugavpils Svētā Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīcā, Skulptūru dārzā, Saules skolas un Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja pagalmos, Dubrovina parkā un Vienības nama foajē.
Plkst. 15.00 Rīgas ielā festivāla dalībniekus sagaidīja Daugavpils iedzīvotāji un viesi, vēlāk visi kopā devās gājienā pa Daugavpils galveno gājēju ielu līdz Vienības laukumam. Pēc tam A. Pumpura parkā notika noslēguma koncerts, ko atklāja Latvijas kultūras ministre Agnese Lāce.
Kā laikrakstam "Latgales Laiks" pastāstīja festivāla organizatore Daugavpilī, Vienības nama vadītāja Diāna Soldāne, mūsu pilsētai bija gods uzņemt daļu no šī vērienīgā pasākuma. "Latvijas Nacionālais kultūras centrs uzaicināja mūs rīkot šo pasākumu. Un, protams, mēs piekritām, jo rīkot nacionālas nozīmes festivālu patiesi ir gods. Šī gada galvenā tēma ir valoda. Un jau daudzus gadus mēs runājam par nepieciešamību apgūt kopīgu valodu, iemācīties dzirdēt un tikt sadzirdētam. Un šī tēma ir ļoti piemērota Daugavpilij. Un šodien, skatoties uz pasākumiem, jūtos lepna un laimīga. Šis mēnesis mums ir iezīmējies ar diviem spilgtiem notikumiem - 1. jūnijā notika Latgales dziesmu svētku galvenais koncerts, bet tagad, mēneša beigās, "Baltica" festivāls. Gan toreiz, gan tagad ārā spīdēja saule. Un man personīgi tas ir skaidrs pierādījums tam, ka visu izdarījām pareizi. Šādi pasākumi ir nepieciešami Daugavpilij, un tāpēc tie ir tik veiksmīgi mūsu pilsētā. Cilvēki satiekas, kopā dzied dziesmas, viņi nevar šķirties. Tie nav seni draugi, tie ir pilnīgi sveši cilvēki, kurus vieno mūzika, un tā ir tik pārsteidzoša sajūta," sacīja D. Soldāne. Un Agnese Lāce šajā ziņā bija pilnībā solidarizējusies ar viņu. Kultūras ministre atzīmēja, ka ir ļoti gandarīta, ka šoreiz starptautisko folkloras festivālu rīko arī Daugavpils. "Baltica festivālam ir ļoti bagātas tradīcijas. Viena no tām ir tā, ka, kad pasākums notiek Latvijā, mēs kopā ar dalībniekiem dodamies uz citiem reģioniem vai pilsētām. Tiek rīkotas Rīgas dienas, Siguldas novada dienas un Turaidas dienas - tas ir obligāti, bet mēs braucam arī uz kādu citu pagastu vai pilsētu. Un šogad šis gods tika piešķirts Latgalei. Un es uzskatu, ka, tā kā šī gada festivāla tēma ir "valoda", pateicoties šim lēmumam, mums ir iespēja dzirdēt latgaliešu valodu, novērtēt šī reģiona bagātību un daudzveidību un parādīt, ka mēs varam viegli vienoties viens ar otru. Latgale ir Latvija, un nav nepieciešams mums par to atgādināt, bet, pateicoties šādiem pasākumiem, mēs pēc tā dzīvojam. Un, kā jau teicu savā uzrunā, šie svētki nav domāti viesiem, bet gan mums pašiem, lai parādītu, kādu spēku mums dod mūsu tradīcijas un kā mēs varam viegli vienoties, saprasties, būt uz viena viļņa un atbalstīt viens otru. Caur šo pieredzi, es domāju, ka jebkurš festivāla viesis no Daugavpils, pateicoties Diānas un viņas komandas brīnišķīgajai uzņemšanai, tiks ieausts šajā vienotajā audumā," A. Lāce. komentēja laikrakstam “Latgales Laiks” festivālu mūsu pilsētā.
Iespaidi no redzētā un dzirdētā mums paliks atmiņā uz ilgu laiku. Taču Vienības nams atgādina, ka šogad mūs sagaida virkne spilgtu un neaizmirstamu pasākumu. Godīgi sakot šogad to būs ļotid daudz – Operas svētki, “Muzikālais augusts”, “Medus un kaņepju” festivāls. Sekojiet informācijai Vienības nama tīmekļa vietnē www.vienibasnams.lv
Komentāri