Laikraksts "Latgales Laiks" jau informēja, ka 27. jūnijā jaunievēlētās Augšdaugavas novada pašvaldības domes pirmajā sēdē par pašvaldības priekšsēdētāju tika ievēlēts "Latgales partijas" saraksta līderis Vitālijs Aizbalts. Dažas dienas pēc viņa iecelšanas šajā amatā tikāmies ar novada jauno vadītāju un jautājām par viņa prioritātēm, plāniem un uzdevumiem šajā darbā.
-- Vitālij, Jūs pašvaldības priekšsēdētāja amatā iecēla ar tautas priekšstāvju balsu vairākumu. Mūsu lasītāji vēlas uzzināt, kādas ir Jūsu prioritātes, strādājot jaunajā amatā?
-- Esmu izvirzījis trīs prioritātes, uzsākot darbu jaunajā amatā. Manuprāt, vitāli svarīgi ir uzlabot Augšdaugavas novada statistiskos rādītājus, piemēram, jāaptur straujš iedzīvotāju skaita samazinājums un jāuzlabo zemie ekonomiskās attīstības rādītāji. Ir jādara viss iespējamais, lai piesaistītu jaunas ģimenes, veicinātu uzņēmējdarbību, uzlabotu demogrāfisko situāciju un radītu vidi, kurā cilvēki vēlas dzīvot un strādāt.
Otra prioritāte ir novada prestižs. Gadu gaitā tas ir daļēji pamatoti, daļēji nepamatoti iedragāts. Mēs strādāsim pie sabiedrisko attiecību un komunikācijas uzlabošanas, veidosim ciešāku sadarbību ar medijiem, aktīvi stāstīsim par mūsu sasniegumiem un attīstības plāniem. Vēlamies, lai gan novada iedzīvotāji, gan ārējie partneri redz Augšdaugavas novadu kā drošu, uzticamu un uz attīstību vērstu pašvaldību.
Trešā prioritāte ir paša novada saglabāšana. Primāri tas svarīgi administratīvi teritoriālās reformas kontekstā - mums ir jāizdara viss iespējamais un neiespējamais, lai Augšdaugavas novads arī turpmāk būtu patstāvīga pašvaldība. Taču, domājot par novada saglabāšanu, jāpatur prātā, ka tas nozīmē ne tikai administratīvu vienotību, bet arī vēsturiskās, kultūras un sociālās identitātes saglabāšanu. Saglabāt novadu nozīmē arī stiprināt iestāžu darbību un reālu pārstāvniecību visās teritorijās. Papildus šīm stratēģiskajām prioritātēm es lielu nozīmi piešķiru izpildvaras stiprināšanai. Mūsu pārvaldes darbinieki ir kompetenti un profesionāli, taču viņiem ir nepieciešams skaidrs mērķis, atbalsts un motivācija. Tāpēc aktīvi strādāsim pie darba organizācijas uzlabošanas, efektivitātes palielināšanas un birokrātijas mazināšanas. Jau esam veikuši pirmos soļus – optimizējot komiteju darbu. Iepriekš darbojās piecas komitejas, tagad tās apvienotas četrās, tādējādi mēs samazinām administratīvo slogu un ietaupām budžeta līdzekļus, ko iespējams novirzīt būtiskākām vajadzībām.
Mūsu pieeja ir pragmatiska, balstīta uz konkrētiem rādītājiem un cilvēkcentrētu attīstību. Man ir svarīgi, lai katrs pieņemtais lēmums būtu pārdomāts, pamatots un dotu ilgtermiņa ieguvumu visiem novada iedzīvotājiem.Formas sākumsFormas beigas
Lai novads varētu attīstīties, ārkārtīgi svarīga ir Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma piesaiste un projektu īstenošana. Tā ir reāla iespēja uzlabot mūsu infrastruktūru, izglītības un veselības pakalpojumus, veicināt uzņēmējdarbību un stiprināt vietējo sabiedrību.
Mums ir jāturpina darbs pie saviem lielajiem projektiem, piemēram, industriālo parku "Augšdaugava" un "Altop" attīstības, ceļu projektiem un citiem. Jau pašlaik aktīvi iesaistāmies nākamā plānošanas perioda dokumentu izstrādē, lai savlaicīgi iekļautu Augšdaugavas novadam aktuālos attīstības virzienus un projektus, kas kalpotu iedzīvotāju vajadzībām ilgtermiņā.
Īpaši būtiski ir, lai mūsu balss tiktu sadzirdēta arī reģionālā līmenī. Tāpēc ar lielu nozīmi raugāmies uz Latgales plānošanas reģiona (LPR) attīstības padomes ievēlēšanu. Šī institūcija ir tiešs sadarbības partneris ar ES struktūrām, un mūsu mērķis ir panākt, lai Latgales reģiona un jo īpaši Augšdaugavas novada intereses tiktu pārstāvētas konsekventi, uzstājīgi un profesionāli.
Mums ir jābūt aktīviem un proaktīviem – nedrīkstam gaidīt, kad iespējas tiks piedāvātas, bet pašiem jāvirza iniciatīvas un jābūt klāt tur, kur tiek pieņemti nozīmīgi lēmumi.
-- Kādā stadijā pašlaik atrodas industriālā parka „Augšdaugava” projekts?
-- Industriālā parka „Augšdaugava” projekts šobrīd virzās uz priekšu saskaņā ar izstrādāto laika grafiku. Ir izsludināts projektēšanas iepirkums, paralēli tam esam iesnieguši pieteikumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kā arī izstrādāts saistošo noteikumu projekts, kas definēs industriālā parka izveides un pārvaldības kārtību. Tāpat aktīvi strādājam pie pieteikuma sagatavošanas ES fondu finansējuma konkursam, lai nodrošinātu nepieciešamos līdzekļus projekta realizācijai.
Industriālā parka izveide ir stratēģiski nozīmīgs solis gan novadam, gan visam Latgales reģionam. Tas ir instruments investīciju piesaistei, jaunu, labi atalgotu darba vietu radīšanai, kā arī kopējās ekonomiskās aktivitātes veicināšanai. Tajā pašā laikā apzināmies, ka šis ir arī komplekss un atbildīgs process, kas prasa rūpīgu plānošanu, intensīvu darbu, finanšu un cilvēkresursu ieguldījumu, kā arī ciešu sadarbību ar Latgales plānošanas reģionu, nozaru ministrijām un potenciālajiem investoriem.
-- Un kā ir ar vēja parku projektu?
-- Atbalstu Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanu, un nav šaubu, ka atjaunīgās enerģijas avotu – tostarp vēja un saules – attīstība ir viens no ilgtermiņa risinājumiem. Taču šiem projektiem jānotiek atbildīgi, ar skaidru stratēģiju un sabiedrības iesaisti. Īstenojot šādus projektus, ir būtiski izvērtēt teritoriju piemērotību – to izveide nav pieļaujama tuvu aizsargājamām dabas teritorijām, apdzīvotām vietām vai reģioniem, kur to ietekme uz vidi un cilvēku dzīves kvalitāti var būt negatīva. Tāpat nepieciešami konkrēti nosacījumi par turbīnu augstumu, trokšņu līmeni un citiem tehniskajiem aspektiem, kas šobrīd bieži vien tiek ignorēti vai noteikti pretrunīgi.
Zaļās enerģijas attīstība Latvijā ir ne tikai iespējama – tā ir nepieciešama. Bet tas jādara pārdomāti, caurspīdīgi un ar cieņu pret cilvēkiem un dabu. Pašlaik, diemžēl, redzam, ka šie projekti vairāk satrauc iedzīvotājus nekā viņus pārliecina. Tas nav pareizais ceļš.
Labs piemērs, kā šādu projektu var īstenot atbildīgi, ir uzņēmuma “Laflora” attīstītais vēja parka projekts Jelgavas novadā – tur izvēlēta vieta, kas neietekmē ne apdzīvotas teritorijas, ne īpaši aizsargājamas dabas vērtības. Tas parāda, ka līdzsvars starp uzņēmējdarbību, vides aizsardzību un sabiedrības interesēm ir iespējams.
Savukārt plānotais vēja parka projekts Nīcgales pusē nesniedz pietiekamu pamatojumu par tā lietderību – tas nerada pārliecību ne pašvaldībai, ne vietējiem iedzīvotājiem. Šobrīd tur ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, un šāda pieeja nav pieļaujama. Mēs uzskatām, ka šādi projekti jāīsteno tikai tur, kur ir skaidrs sabiedriskais labums, atbildīga plānošana un vienprātība ar vietējo kopienu.
-- Izglītība. Mēs visi zinām par bēdīgo demogrāfisko situāciju valstī, vēl dramatiskāka tā ir pierobežā, tostarp mūsu novadā. Kādi Jums ir priekšlikumi, lai palīdzētu izglītības jomai?
-- Gatavojoties jaunajam mācību gadam, šobrīd neplānojam veikt skolu tīkla reformu. Mēs esam pieņēmuši stratēģisku lēmumu saglabāt visas novada skolas, jo izglītība ir viens no pamatelementiem, kas nodrošina vietējo kopienu dzīvotspēju un pievilcību. Pagājušajā mācību gadā, pēc ilgāka laika, reģistrēts neliels skolēnu skaita pieaugums. Lai gan šis pieaugums nav saistīts ar demogrāfiskās situācijas uzlabošanos novadā, tas norāda uz uzticību mūsu skolām – daudzi bērni nāk no Daugavpils, jo mūsu skolās viņiem tiek nodrošināti piemērotāki mācību un audzināšanas apstākļi. Attiecībā uz izglītību akūts jautājums ir par skolēnu pārvadājumiem. Šobrīd mūsu pašvaldības autobusu parks ir tehniski un morāli novecojis, un transporta uzturēšanas izmaksas kļūst ekonomiski nepamatotas. Lai nodrošinātu drošu un stabilu pārvadājumu sistēmu, nopietni apsveram iespēju ņemt aizņēmumu jaunu autobusu iegādei. Tāpat plānojam pārskatīt skolēnu pārvadājumu maršrutu tīklu. Ir svarīgi nodrošināt optimālu un godīgu loģistiku visā novadā, lai nebūtu situācijas, kad vairāki autobusi brauc vienā un tajā pašā virzienā. Mūsu uzdevums ir rast līdzsvaru starp efektivitāti, kvalitāti un pieejamību.
-- Kultūras jomā ir notikušas pārmaiņas. Cik lielā mērā tās bija loģiskas un vai netiek plānotas vēl kādas izmaiņas?
-- Jā, strukturāli notikušas vairākas pārmaiņas. Ir notikusi pagastu pārvalžu apvienošana, izveidojot pagastu apvienības, un vienlaikus īstenota arī kultūras jomas centralizācija, izveidojot Kultūras un tūrisma pārvaldi. Protams, kā jebkurās strukturālās pārmaiņās, ir izskanējušas dažādas atsauksmes – gan atzinīgas, gan kritiskas. Šobrīd svarīgākais uzdevums ir izanalizēt praktiskos ieguvumus un izaicinājumus, un, balstoties uz šo izvērtējumu, lemt par tālākajiem soļiem. Ja būs nepieciešamas korekcijas – tās tiks veiktas, jo mūsu mērķis nav vienkārši strukturālas pārmaiņas, bet gan dzīvotspējīga un sabiedrībai pieejama kultūras vide, kvalitatīvi un tuvāk dzīvesvietai pieejami pakalpojumi visā novadā.
-- Atbalsts ļoti nepieciešama mūsu lauksaimniekiem. Mēs visi redzam, kā laikapstākļi ik gadu sagādā viņiem dažādus izaicinājumus. Šajā situācijā ir nepieciešama aktīva pašvaldības sadarbība ar Zemkopības ministriju. Vai Jūs esat gatavs aizstāvēt lauksaimnieku intereses šajā struktūrā?
-- Jā, esmu pilnībā gatavs aizstāvēt mūsu novada lauksaimnieku intereses un uzskatu to par vienu no pašvaldības pienākumiem. Mūsu zemnieki ir tie, kas ne tikai uztur vietējo ekonomiku, bet arī saglabā lauku vidi un reģiona identitāti. Tādēļ viņu aizstāvība nav tikai politiska deklarācija – tā ir praktiska nepieciešamība, īpaši situācijās, kad lauksaimnieki nonāk smagos apstākļos dabas stihiju dēļ.
Mums jau ir pozitīva pieredze, kas apliecina, ka pašvaldības balss var būt spēcīga. Atcerēsimies situāciju 2023. gadā, kad mūsu novadu skāra krusa un tika nodarīti būtiski zaudējumi gan mājsaimniecībām, gan lauksaimniekiem. Toreiz, pateicoties arī Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aktīvai iesaistei, tika panākta kompensāciju izmaksa ne tikai iedzīvotājiem, bet arī pašvaldībai. Mēs redzam lauksaimniecību kā stratēģisku nozari mūsu novadā, tāpēc mūsu mērķis ir veidot pašvaldību, kas ne tikai administrē, bet arī reāli aizstāv savējos – īpaši brīžos, kad viņiem tas visvairāk nepieciešams.
Komentāri