XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir izskanējuši. Šogad tajos piedalījās 38 114 dalībnieki, no tiem 33 946 bērni un jaunieši, 2793 pavadošās personas, 1375 kolektīvu vadītāji. Svētku laikā tika organizēti vairāk nekā 30 notikumi 15 dažādās lokācijās.
Liene Virza
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, kas šoreiz notika 150 gadu jubilejas zīmē, Rīgu pieskandināja 2023. gadā no 30. jūnija līdz 9. jūlijam.
Latgali svētkos pārstāvēja 240 kolektīvi, 448 -- Rīgu, 681 -- Vidzemi, 279 -- Kurzemi, 165 -- Zemgali un 52 -- Sēliju. Kolektīvi svētkiem Latvijā gatavojās arī ārzemēs, svētkos piedalījās 17 diasporas kolektīvi. Svētkiem gatavojās vairāk nekā 1600 kolektīvi Latvijā un vairāk nekā 100 ārvalstīs.
Daugavpili šajos svētkos pārstāvēja iespaidīgs dalībnieku skaits – 1090 cilvēki.
Svētku pasākumu laikā gan dalībniekus, gan skatītājus pārņēma lepnums par savu tautu, zemi, tradīcijām.
No Pirmajiem svētkiem 1873. gadā ar 1000 dziedātājiem tie izauguši par varenu kustību. 2003. gadā Dziesmu un deju svētki iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu sarakstā.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs svinīgā uzrunā XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā “TE – AUST” Mežaparka Lielajā estrādē pateicās visiem, kas pielikuši roku svētku tapšanā: „Visa Latvija ir sabraukusi šeit. Lepnā Latvija. Žiperīgā Latvija. Vienkāršā Latvija. Sirsnīgā. Asprātīgā un skanīgā Latvija. Un visa spēcīgā Latvija ir šodien šeit. Dziesmu un deju svētki nav tikai šeit un šodien. Tie nav šeit uz skatuves. Dziesmu svētki – tie vispirms ir dalībnieki. Dziesmu svētki – tie ir virsdiriģenti un virsvadītāji. Dziesmu svētki ir vecāki un vecvecāki, kas satraucas un rūpējas par visu. Visbeidzot Dziesmu svētki ir klausītāji, kas dzied un dzīvo līdzi. Dziesmu svētki – tie ir brīvprātīgie, kas palīdzējuši gan priecīgiem, gan nogurušiem dalībniekiem Dziesmu svētki – tie esam mēs visi un tieši tāpēc šodien visa mūsu Latvija gavilē Paldies ikvienam, kas ieguldījis darbu, lai šie svētki notiktu! Šajos svētkos aust jauni sapņi un aust mīlestība. Šajos svētkos aust prieks un lepnums. Prieks un lepnums par mūsu tautu, par mūsu valsti, par mūsu Latviju.”
Valsts prezidents jauki izteicās arī par pašiem mazākajiem, kam, iespējams, iestāsies nogurums, bet lai viņi metas dejā, lai dzird un redz, kas notiek, tieši viņi ir Latvijas nākotne. Paši mazākie ir iemesls uzturēt, kopt un cienīt mūsu tradīcijas, vēsturi un kultūru.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Par Dziesmu un deju svētkiem" saturu atbild ''Latgales Laiks".
Komentāri