Latgales drošība nav tikai aizsardzība

Pašlaik visā pasaulē aktīvi apspriež vienu tēmu – aizsardzību. Arī Latvijas valdībā un Saeimā ir norūpējušies par valsts iedzīvotāju aizsardzību. Un tam ir pamatoti iemesli. Neviens nezina, ko sagaidīt no kaimiņvalstīm agresorēm – Krievijas un Baltkrievijas. Neviens negarantē mūsu valsts drošību. Taču droša vide nav tikai valsts robežas stiprināšana, svarīgs ir arī sabiedrības noskaņojums. Un pagaidām gaisotne Latgalē nebūt nav labvēlīga.

Jāattīsta ekonomika

Latgales ekonomika pašlaik ir visai bēdīgā stāvoklī. Mūsu reģionā ir visaugstākais bezdarba līmenis. Arī radīt kaut ko jaunu ir sarežģīti, jo bieži vien ir nepieciešams investoru atbalsts, kuri nevēlas ieguldīt projektos reģionā, kas robežojas ar agresoriem. Tas ir risks. Tā rezultātā jaunie speciālisti ir spiesti pamest reģionu, viņi dodas uz galvaspilsētu, kur ir vairāk iespēju un lielākas algas. Tas viss nomāc vietējos iedzīvotājus. Un jau daudzus gadus valdība meklē risinājumus šai problēmai. Pirms vairākiem gadiem tika aktualizēta Rīcības plāna izstrādāšana Latgalei. Gatavo plānu iesniedza Latvijas Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, kurš to nekavējoties noraidīja. Un valsts vadītājam tam bija iemesli. Šī gada sākumā plāns tika pārskatīts un tomēr pieņemts, lai gan Latgales pašvaldību priekšsēdētāji to visbiežāk dēvē par nevajadzīgu papīru, kas nedarbojas. „Plānā paredzēts turpināt un paplašināt Latgales un Rēzeknes SEZ atbalstu un robežas, iekļaujot Alūksnes novadu, paaugstinot uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un produktivitāti, kā arī stiprinot Latgales SEZ kapacitāti. Rīcības plānā ietverta arī 143 sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība, ieguldījumu nodrošināšana daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošanai, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti. Tāpat tiks veikta publiskās – privātās partnerības modeļa īstenošana pieejamu mājokļu būvniecībai ar īres subsīdijas mehānismu,” tā šis plāns tika raksturots pēc tā pieņemšanas.

“Septembrī -- oktobrī plānoju tikšanos ar Saeimas Latgales apakškomisiju, lai apspriestu šo plānu ar tās pārstāvjiem, es šo dokumentu apspriedu ar jauno viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru. Un tagad es vēlos dzirdēt ziņojumu par to, kā tas darbojies pirmajos sešos mēnešos. Tad varēs kaut ko sīkāk komentēt. Taču saistībā ar šo Rīcības plānu ir jāzina konteksts. Kad Saeima man pirmo reizi iesniedza šo dokumentu, es to izlasīju un teicu, nē, paldies. Papīra apjoms bija liels, bet saturs -- viens vienīgs ūdens. Jā, es piekrītu, tika paveikts liels darbs, taču plānā bija iekļautas pašsaprotamas lietas, bet, tajā pat laikā, nebija nekā konkrēta. Plāns tika pārstrādāts. Gada sākumā tas tika pieņemts, bet ar nosacījumu, ka rudenī mēs apspriedīsim šo dokumentu ar Latgales apakškomisijas pārstāvjiem, paskatīsimies, kas ir izdarīts un kas -- nav. Otrkārt, es reizi divos gados tiekos ar Latgales pašvaldību priekšsēdētājiem, un saskaņā ar plānu mums drīzumā ir jātiekas, un es noteikti ar viņiem apspriedīšu šo Rīcības plānu, jo vēlos dzirdēt viņu atbildes, kas ir paveikts un kas -- ne. Šo plānu var īstenot tikai tie cilvēki, kuri patiešām pārzina situāciju uz vietas. Es varu palīdzēt, un es centīšos to darīt,” laikrakstam “Latgales Laiks” sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Vienlaikus valsts vadītājs norādīja, ka viņš labprātāk redzētu šo plānu uz trim lappusēm, bet ar konkrētām darbībām, nevis trīsdesmit “ūdens” lappuses.

Ministrs cenšas palīdzēt

Raimonds Čudars viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā iecelts pavisam nesen, jūnija vidū. Ilggadējais Salaspils novada vadītājs ļoti labi zina, kā strādā pašvaldības. Savā pirmajā reģionālajā vizītē viņš devās uz Ludzu. Latgalē kopā ar pašvaldību priekšsēdētājiem, kā arī ar Latgales plānošanas reģiona pārstāvjiem viņš apsprieda reģiona problēmas, kā arī iespējamos risinājumus. Tika veltīta uzmanība arī Rīcības plānam. "Mēs visi labi zinām demogrāfiskās tendences reģionā, kas diemžēl ir kritiskas. Mēs arī zinām, ka Latgales reģiona pašvaldību budžeta izdevumi galvenokārt tiek novirzīti sociālo funkciju nodrošināšanai, un tas ir saistīts ar iedzīvotāju novecošanu. Tas ir arī pamats finansiālajai izlīdzināšanai valsts līmenī kopumā, nodrošinot nepieciešamo atbalstu vietējo kopienu dzīvei šeit, reģionā, kā arī pašvaldību veiksmīgai darbībai. Viena no manām prioritātēm pirmkārt ir vieta, kur es pašlaik atrodos, proti, Latgale un austrumu pierobeža. Mana prioritāte ir arī valsts drošība, un tagad es runāju, cita starpā, par pieeju valsts noslēpumam pašvaldību priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem. Un tas ir ļoti svarīgi mūsu laikā, jo mēs pašlaik dzīvojam šādos apstākļos. Turklāt mana prioritāte ir arī ekonomikas attīstība Latvijas reģionos,” pēc tikšanās medijiem sacīja Raimonds Čudars, norādot, ka plāns tika apspriests arī tikšanās laikā. Drīzumā tā darbība tiks apspriesta gan valdībā, gan Saeimā.

Plāns nedarbojas -- apgalvo Latgalē

Kārtējā preses konferencē Augšdaugavas novada domē laikraksta “Latgales Laiks” žurnāliste uzdeva pašvaldības vadībai jautājumu par Rīcības plānu. Var teikt, ka šis dokuments neizraisa īpašu pašvaldības pārstāvju entuziasmu.

“Šis plāns tika pieņemts pompozi. Runa bija par 850 miljonu eiro ieguldīšanu Latgales ekonomikas attīstībā, lai gan patiesībā šie 850 miljoni tika sasummēti no dažādām programmām, no kurām lielākā daļa jau bija īstenota, bet, runājot par papildu piesaistītajiem līdzekļiem, tā bija nulle. Tiekoties ar viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru mēs, Latgales pašvaldību pārstāvji, apspriedām šo tēmu. Mēs teicām, ka, ja vēlas redzēt reālu reģiona attīstību, tad arī atbalsta programmai jābūt reālai. Nedrīkst strādāt tā kā iepriekšējā valdība – savākt visus projektus no citām programmām un apgalvot, ka jums būs 850 miljoni. Bijušajai viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai es jau teicu, ka ir jābūt reālai programmai, kas darbosies. Un tagad mums ir nepieciešams, kā es teicu arī ministram Čudaram, un ir ļoti svarīgi, lai nauda no kopējā katla, kas bija paredzēta Latgalei, neaizplūstu nezināmā virzienā. Pašlaik plānojam industriālā parka "Augšdaugava" būvniecību, un mēs paļaujamies uz šiem līdzekļiem, lai īstenotu šo projektu, kas kļūs par reālu rīcību ne tikai mūsu novada, bet arī reģiona attīstībā. Mums, Latgales pašvaldībām, ir nepieciešama reāla programma," sacīja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts.

Un joprojām visi runā par Latgali

Aktīvi tika apspriests arī nākamais Eiropas Savienības daudzgadu budžets laika posmam no 2028. līdz 2034. gadam. Čudars paskaidroja, ka daudzgadu budžeta ietvaros ir nepieciešams nodrošināt konkrētu un papildu atbalstu Eiropas ārējām robežām ar Krieviju un Baltkrieviju, lai atrisinātu ekonomiskās problēmas gan pierobežas reģionos, gan valstī kopumā. Gan Latvijas pozīcija par ES daudzgadu budžetu laika posmam līdz 2027. gadam, gan valdības apstiprinātais Rīcības plāns Latvijas austrumu pierobežas reģionu ekonomikas izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam uzsver šos izaicinājumus, kuru risināšanai nepieciešams meklēt investīcijas Kohēzijas fonda instrumentos.

Latvijas interesēs ir, ka Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžets ir pietiekoši liels, lai nodrošinātu nepieciešamo drošībai, militārajai mobilitātei, lauksaimniecībai un reģioniem, ar padomnieces Annas Ūdres starpniecību aģentūrai LETA norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), komentējot Eiropas Komisijas (EK) prezentēto priekšlikumu ES daudzgadu budžetam.

E. Siliņa atzīmēja, ka ES daudzgadu budžeta sarunas ir tikai sākušās un Latvija tajās piedalīsies aktīvi. Siliņa norādīja, ka EK priekšlikums ir pirmais solis, taču priekšā vēl ir garas diskusijas, jo lēmums tiek pieņemts visām valstīm kopā. Tāpat Latvijai ir svarīgs arī papildu atbalsts pierobežas teritorijām, piebilda Siliņa.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Latgales drošība nav tikai aizsardzība" saturu atbild ''Latgales Laiks".