Jau aptuveni gadu Daugavpilī veiksmīgi darbojas alus bārs "Miezis un Kompānija", kur periodiski notiek dažādi pasākumi. Pagājušajā piektdienā, 25. jūlijā, šeit notika mēmā kino vakars, ko organizēja un vadīja DJ Gatis un Daugavpils Universitātes Mūzikas katedras dekāns, talantīgs mūziķis Gļebs Beļajevs, kurš dzimis Liepājā. Laikraksta "Latgales Laiks" žurnāliste devās uz šo pasākumu, piedalījās konkursā un pat ieguva balvu, kā arī parunājās ar mūziķi, kurš tajā vakarā bija tapera lomā (mūziķis, kas spēlē pavadījumu mēmajām filmām).
Tovakar šeit sapulcējās daudzi mūzikas cienītāji, un vairākums nolēma piedalīties konkursā. Bija jāuzmin divdesmit melodijas no divdesmit filmām, kuras spēlēja Gļebs Beļajevs. Un tas bija aizraujoši. Azarta pārņemti, visi steidzās uzminēt lielākoties pazīstamus motīvus. Bet tad radās problēma. Melodija ļoti populāra, bet kurā filmā tā skanēja? Godalgu ieguvēji tika noteikti, pamatojoties uz divu posmu rezultātiem -- viņi saņēma iestādes sagatavotās dāvanas. Savukārt neilgi pirms pasākuma mēs uzdevām dažus jautājumus tā autoram Gļebam Beļajevam.
-- Ko jums nozīmē šādi pasākumi un kāds ir to vēstījums?
-- Daugavpilī pašlaik ir diezgan sarežģīta situācija ar vietām, kur var nodarboties ar radošiem eksperimentiem. Iepriekš tas bija klubs "Artilērijas pagrabi", kas ne tik sen tika slēgts. Tagad ir lieliska vieta -- "Kultūrtelpa V13", bet tā ir nopietna koncertzāle, kur nav iespējas neformālā gaisotnē komunicēt, iedzert kādu dzērienu. Es piekrītu, ir gadījumi, kad tas nav nepieciešams, bet ir arī pretējas situācijas, piemēram, runājot par mēmo kino. Esmu ļoti priecīgs, ka tika atvērts alus bārs "Miezis un Kompānija", kur mums ir iespēja regulāri rīkot tik daudzveidīgus pasākumus. "Miezis un Kompānija" Rīgā darbojas jau diezgan ilgu laiku, bet koncerti tur bija tikai uzņēmuma jubilejā, bet šeit, Daugavpilī, tie notiek regulāri. Man jau pat nojucis skaits, cik pasākumus mēs šeit esam sarīkojuši. Šie pasākumi ir pieprasīti, un tas ir lieliski. Es šeit esmu uzstājies kopā ar savu kolēģi, ļoti nopietnu mūziķi, saksofonistu ar akadēmisko saksofona spēles izglītību, Vroclavas konservatorijas profesoru Rišardu Žolendzevski, ar kuru sadarbojamies jau ilgu laiku, kopš 2013. gada regulāri uzstājamies dažādās valstīs. Kad viņš bija šeit žūrijā pūšaminstrumentu konkursā "Naujene Wind", kurš pie mums notiek regulāri, es piedāvāju viņam sarīkot koncertu bārā "Miezis un Kompānijā". Sākumā domāju, kā būs, tas taču ir bārs, bet pēc pasākuma mēs vairākkārt sazvanījāmies, un viņš man katru reizi atgādināja, cik sirsnīgi viss izvērtās. Tas bija dvēselisks, brīnišķīgs koncerts vietā, kas nav paredzēta šādiem mērķiem. Turklāt mēs spēlējām nopietno, akadēmisko mūziku, ko spēlējām Tallinas konservatorijā, Stokholmas akadēmijā un daudzviet citur.
-- Kā publika uztver šādus pasākumus? Man dažreiz šķiet, ka šeit labi uztver tikai krievu popmūziku, kurai nav ne dvēseliskuma, ne jēgas.
-- Šo tēmu nav iespējams izrunāt vienā intervijā. Lielākajai daļai cilvēku droši vien ir nepieciešams koncerts "Trīs šansona akordi". Pieaugušajiem jau ir izveidojusies gaume, un, no vienas puses, viņus nevar nosodīt, no otras puses, es, iespējams, vēlētos lielāku atbalstu pilsētas līmenī. Bet ir skaidrs, ka tā nav prioritāte. Tas nav īstais elektorāts, kuram strādāt. Tas nav tikai mans viedoklis, mēs par to esam runājuši ar rokgrupu, džeza mūziķiem. Taču es neesmu no tiem, kas vienkārši sēdēs klēpī saliktām rokām un sūkstīsies par šo situāciju. Ir jāsaprot, ka daudz kas atkarīgs arī no mums pašiem. Ja ir iespēja uzstāties bārā "Miezis un Kompānija", kāpēc gan to neizmantot? Ja ir iespēja sarīkot interesantu un neformālu pasākumu, kāpēc to nedarīt? Ceru, ka tas attīstīsies, jo interese ir, un es redzu, ka uz mūsu pasākumiem nāk arvien vairāk cilvēku, turklāt dažādas paaudzes. Ļoti ceru, ka arī "Kultūrtelpa V13" pastāvēs un sezonā priecēs mūs ar jauniem un interesantiem koncertiem.
-- Jūs esat Daugavpils Universitātes Mūzikas katedras vadītājs. Cik liela ir interese par mūziku un iestāšanos jūsu katedrā?
-- Mūsu katedra ir neliela, nav masveidības, bet jāteic, ka šogad rezultāti ir pat ļoti labi. Ir pieprasījums. Priecē arī tas, ka daudzi mūsu absolventi paliek reģionā, jo tie, kas studē Rīgā vai kaut kur ārzemēs, atgriežas ļoti reti. Tagad, piedaloties konkursā kā koncertmeistars, ievēroju, ka žūrija, pedagogi un koncertmeistari ir mūsu bijušie studenti. Mani tas ļoti priecē.
-- Daugavpilī pirmo reizi norisināsies Operas festivālu. Ko jūs domājat par šo iniciatīvu?
-- Es vienmēr esmu gatavs atbalstīt jebkuru labu iniciatīvu. Redzēju afišas, tikai ir mazliet dīvaini, ka tas tiek rīkots vienlaikus ar tradicionālo operas festivālu Siguldā, kurā jau daudzus gadus pulcējas visi opermākslas cienītāji. Tas ir jautājums organizatoriem. Gribas cerēt, ka nākamreiz šis fakts tiks ņemts vērā. Es plānoju apmeklēt šo pasākumu Daugavpilī.
-- Ziemā dzirdēju, kā jūs uz klavierēm spēlējāt slaveno Džordža Maikla un grupas "Wham!" kompozīciju "Last Christmas". Kāds mūzikas stils jums ir tuvāks?
-- Man tagad ir vairāki projekti -- muzikālais pavadījums mēmajām filmām. Latvijā bija komponisti, kas izmēģināja spēkus šajā žanrā, bet man šķiet, ka šeit tas nav pietiekami attīstīts, jo citur Eiropā notiek pat konkursi. Mūsu valstī šī niša ir brīva, man tas patīk un šķiet interesanti. Taču vēlos uzsvērt, ka es necenšos veikt kaut kādu rekonstrukciju, es šajā mūzikā iedzīvinu postmodernisma elementus, piemēram, mūziku no Tarantino filmām, kas nekādā veidā nav saistīta ar mēmo kino. Tas ir interesanti, man patīk, cilvēkiem arī, sanāk interesantu postmodernisma rezultāts.
Koronavīrusa pandēmijas laikā es sāku veidot metāla grupas, kuru kādreiz klausījos, klavieru versiju. Pēc tam uzreiz pieauga abonentu skaits „YouTube”, cilvēkus visā pasaulē tas ieinteresēja, viņi sāka rakstīt un jautāt, kā man radās šī ideja. Tas bija patīkami.
-- Tradicionālais "Muzikālais augusts" Daugavpilī sāksies pavisam drīz. Arī jūs gatavojat pārsteigumu labas mūzikas cienītājiem. Vai drīkstu jautāt, ar ko esat gatavs iepriecināt un pārsteigt?
-- Programmā būs iekļauti šie metāla kaverversijas aranžējumi dažādiem instrumentiem. Manuprāt, tā būs interesanta iespēja cilvēkiem, kuri nekad nav klausījušies metālu, dzirdēt un saprast, ka arī tā var būt interesanta un savdabīga mūzika, daudzējādā ziņā tuva romantismam un barokam, 20. gadsimta avangardam. Kad mēs ar kolēģiem gatavojām šo programmu, pat nedaudz strīdējāmies par to, kam tas līdzinās vairāk -- Debisī vai Prokofjevam. Arī šajā gadījumā mans uzdevums ir parādīt mūzikas sarežģītību un dziļumu.
-- Paldies par sarunu.
Koncerts „Piano Metal Covers” pasākumā „Muzikālais augusts" notiks Vienības nama koncertzālē 28. augustā. Sākums ir pulksten 19.15. Neaizmirstiet!
Komentāri