Antra Ērgle, speciāli Latgales Laikam
Jaunā mācību gada sākumā Augšdaugavas novada un Daugavpils valstspilsētas izglītības pārvalde vērtē mācību iestāžu gatavību, secinot – skolas ir labi nodrošinātas, pašvaldību sadarbībā te piemērotāko vidi sekmīgai zinību apguvei var atrast katrs bērns un ģimene.
Abās pašvaldībās izglītības sistēmas dalībnieki gatavojas pārejai uz jauno finansēšanas modeli Programma skolā, lai gan vēl nav skaidri paziņots, ka tam būs vajadzīgais finansējums no valsts.
Ar pašvaldības palīdzību
Visas Augšdaugavas novada skolas ir sākušas darbu jaunajā mācību gadā, nokomplektētas ar skolotājiem, pedagogiem un mācību līdzekļiem, preses konferencē 9. septembrī pavēstīja pašvaldības izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska.
«Skolu skaits abos Daugavas krastos ir līdzīgs, bet skolēnu skaits – mainīgs,» skaidroja Zarakovska, «pēc ministrijas norādes minimālais skolēnu skaits klasē ir 22, bet zem šī skaitļa vajadzīga pašvaldības palīdzība skolotāju algu finansējumam.»
Novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts uzsvēra, ka pašvaldība uztur infrastruktūru divās profesionālajās skolās Bebrenē un Višķos, kur visas grupas ir pilnas. Zarakovska piebilda, ka pavāra vai pārdevēja palīga profesiju skolēni ar īpašām vajadzībām var apgūtu Medumu pamatskolā.
Kur mazāk, kur vairāk
Augšdaugavā šogad reģistrēts bērnu skaita kritums pirmsskolas izglītības iestādēs līdz 5 gadu vecumam, kas skaidrojams ar daļas bērnu pāriešanu uz Daugavpils pilsētas bērnudārziem, kur ir plašākas iespējas, atklāja Zarakovska. «Risinām to ar pagarinātu dienu bērnudārzā, piesaistām labākus speciālistus.»
Savukārt novada skolās šogad kopumā ir par 39 bērniem vairāk nekā pērn. Ģimenes no Daugavpils izvēlas Augšdaugavas novada skolas labās materiālās bāzes un sakārtotās vides, kā arī labā personāla un individuālās pieejas dēļ, skaidroja izglītības vadītāja.
Vēl ir vajadzīgi psihologi un logopēdi, tas ir aktuāli visā valstī. Tomēr Augšdaugavā cer sagaidīt jaunos logopēdus pēc studijām Liepājā, kur šogad ir lielāks budžeta vietu skaits un konkurence. Pašlaik logopēdiskās programmas ir īpaši pieprasītas bērnudārzos. Speciālās izglītības programmas ir pieejamas 12 skolās.
Pedagogi nedaudz jaunāki
Augšdaugavas novadā līdz šim likvidētas 13 skolas, reorganizētas trīs. Tā kā 10. klases otro gadu nav Salienas vidusskolā, lai sakārtotu sistēmu, būs jālemj par pāreju uz pamatskolu, atklāja Zarakovska. Daļu agrāko skolas ēku izmanto sociālajiem centriem, kultūras iestādēm vai tirdzniecībai.
Pedagogu vidējais vecums šogad Augšdaugavas skolās ir 49 gadi, pērn tas bija 50. Vēl strādā 16 pensionāri, kuri galvenokārt palīdz aizvietošanā, piebilda izglītības pārvaldes vadītāja.
Aizvadītā mācību gada centralizētos eksāmenus Augšdaugavas 9. un 12. klašu skolēni nokārtojuši labā līmenī, ir labi rezultāti arī mācību olimpiādēs. Vitālijs Aizbalts pavēstīja, ka novada skolām būs iespēja piedalīties pašvaldības iedibinātajā sadarbībā ar Lejassaksijas Osnabrikas novada izglītības iestādēm Vācijā.
Pāreja tikpat kā notikusi
Pāreja uz mācībām latviešu valodā, kam šogad jānotiek mazākumtautību programmu 4. un 7. klasēs, gan Augšdaugavas novada, gan Daugavpils skolās ir tikpat kā notikusi, informēja izglītības pārvalžu vadītājas.
«Augšdaugavas skolās strādā tie paši pedagogi, viņus stingri kontrolē visas institūcijas un tie skolotāji, kuriem valsts valodas zināšanas ir nepilnīgas, jau ir prom no skolām,» sacīja Zarakovska. Bērni par 90% bija pārgājuši uz latviešu valodu jau pērn. Atbalstu individuālo konsultāciju un pagarināto grupu organizēšanā solījusi Izglītības un zinātnes ministrija.
Daugavpils valstspilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova pāreju uz mācībām latviski raksturo līdzīgi – arī valstspilsētā skolās, kas vēsturiski sauktas par latviešu, jau gadiem mazākumtautību bērnu bijis vairāk. «Domājoši vecāki laikus sūtīja bērnus latviešu skolās, jo saprata, ka ir jāzina valsts valoda,» pastāstīja Isupova, «pārējās skolās process notiek, kontrolējam izglītības kvalitāti, tur bieži viesojas Izglītības valsts kvalitātes dienesta pārstāvji, vērtējums ir – labi un ļoti labi. Situāciju būtiski ietekmēja valsts valodas pārbaudes, kad dažiem skolotājiem nācās atstāt skolu. Citiem tas deva motivāciju nokārtot valsts valodas pārbaudi un atgriezties skolā.»
Cer uz mazākām klasēm
Daugavpilī mācību gada sākumā ir dažas pedagogu vakances ar nepilnām likmēm, bet esošie skolotāji nosedz trūkumu.
«Pēdējos divos gados piedzimst divreiz mazāk bērnu nekā no pirmsskolas aiziet uz skolu,» kraso dzimstības sarukumu kā galveno problēmu skaidroja Isupova, «agrāk normāls skaits pirmajā klasē bija 900 bērnu, bet tagad uz bērnudārzu atnāk 400 bērni un mazāk. Šogad 1. klasēs ir mīnus 119 bērni, tās ir četras lielas klases – daudz!»
Daugavpils skolās mērķtiecīgi veidota veselīgi motivējoša mācīšanās vide, sacīja Izglītības pārvaldes vadītāja. «Gan skolotājiem, gan bērniem vairāk jāpūlas, bet rezultāti ir arvien labāki. Jāmācās atbildīgi, regulāri, katru dienu. Mācības prasa intelektuālu un fizisku piepūli. Klasē jābūt aktīvai atmosfērai, lai cits citā klausītos un visi piedalītos.»
Daugavpilī jauno finansēšanas modeli Programma skolā gaida ar mērķi veidot mazākas klases. «Mēs līdz šim nekad nepārdalījām naudu starp skolām, maksājām skolotājiem algu virs minimālās, visiem pietika finansējuma. Ja būs iespēja veidot mazākas klases, būs lieliski,» teica M. Isupova.
Daugavpils sadarbojas ar Augšdaugavas novadu, kur vietu skolā bērniem atrod vecāki, kas vēlas mierīgāku, klusāku mācību vidi, jo pilsētā tā ir aktīvāka, konkurējošāka. «Savstarpēji sadarbojoties, kopā nosedzam visas vecāku vajadzības. Pēdējā laikā plūsma uz novadu palielinājusies un samainījušos skolēnu skaits izlīdzinājies,» atklāj amatpersona.
Apmaksāts transports
Daugavpilī saglabās pašvaldības apmaksātu sabiedrisko transportu visiem skolēniem gan uz pamatmācībām, gan interešu izglītības nodarbībām gan ziemā, gan vasarā. Marina Isupova uzsvēra, ka tā ir liela priekšrocība bērnu drošībai un nodarbināšanai ārpus mācībām, kā arī liels atspaids ģimenēm.
Pašvaldība arī turpinās piemaksāt sociālajiem pedagogiem, jo viņi Daugavpilī pilda nozīmīgu lomu starpinstitūciju sadarbībā, lai palīdzētu ģimenēm, kam radušās grūtības ar skolēniem. Šo komisiju vada Isupova, kura pirms 12 gadiem apvienojusi sociālā dienesta, bāriņtiesas, pašvaldības policijas, skolu vadības, pedagoģiski medicīniskās komisijas speciālistu spēkus. Tagad jebkura pamanīta nepilnība tiek izpētīta pēc skaidri noteikta algoritma, vecāki ievēro ar izglītības iestādēm noslēgtos līgumus un bērnu grūtības tiek risinātas labākajā secībā.
M. Isupova ir gandarīta, ka nākamgad Daugavpilī plānots izveidot pirmo multifunkcionālo grupu, kur pēc vienas pieturas aģentūras principa dažādi speciālisti palīdzēs ģimenēm ar īpaši apmācāmiem bērniem.
Skolas Augšdaugavā un Daugavpilī
Augšdaugavas novads
2685 izglītojamie, no tiem 544 pirmsskolās, 1934 pamatskolās un vidusskolās, 207 profesionālajās programmās
5 vidusskolas, 7 pamatskolas, 3 pirmsskolas, 6 profesionālās skolas, 1 speciālā skola, 1 interešu izglītības iestāde
1.--12. klasē mācās 1873 skolēni, par 39 vairāk nekā pērn
Strādā 468 pedagogi, vidējais vecums – 49 gadi
Novada skolās mācās 550 citu pašvaldību bērnu, no Augšdaugavas novada citur mācās 535 skolēni.
Daugavpils valstspilsēta
9007 skolēni jeb par 160 mazāk nekā pērn, 3518 audzēkņi pirmsskolā, 547 skolēni 10. klasē klātienē un neklātienē, 196 audzēkņi Dizaina un mākslas Saules skolā, 126 skolēni ieslodzījuma vietā
11 skolas, 9 pirmsskolas izglītības iestādes, 2 izglītības centri
832 pedagogi skolās, 482 pirmsskolas skolotāji
Dati: Augšdaugavas novada Izglītības pārvalde, Daugavpils Izglītības pārvalde
Komentāri