Eiropas Savienība -- viena saliedēta komanda ar kopīgu mērķi

Latgale, pierobeža un Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža -- kā cilvēkiem pierobežā spēt saglabāt mieru un būt pārliecinātiem par savu drošību. Laikraksts „Latgales Laiks” aicināja uz sarunu Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Mārtiņu Staķi, lai jautātu par Latgales attīstību un iespējām.

Liene Virza

Protams, viens no variantiem, lai justos droši savās mājās Latgalē, ir redzēt sev apkārt plaukstošu vidi, ar uzņēmumiem un konkurētspējīgu atalgojumu tajos. Bet ko mēs redzam šodien? Uz atklāšanas sliekšņa ir industriālais parks “ALTOP” Locikos, par to stāstījām iepriekšējā “Latgales Laiks” numurā, -- plašas telpas, sakārtota vide un bažīgi investori. Jā, vietējie uzņēmēji ir ieinteresēti, bet kā piesaistīt citus investorus, pasaules līmeņa uzņēmumus? Latgales lokācija un tuvums divām agresorvalstīm tomēr rada bažas un rūpīgu darba plānošanu. Man un citiem Latvijas žurnālistiem septembra sākumā bija iespēja apmeklēt Eiropas Parlamentu Briselē. Briseli esmu apmeklējusi vairākkārt un domas nav mainījušās. Iespaidi par Beļģijas galvaspilsētu tā arī palikuši divējādi. Pilsētas vecpilsēta, starp čurājošiem puikām un meitenēm, pieblīvēta ar ēdināšanas uzņēmumiem un tirdzniecības vietām, cilvēku pūļi un marihuānas smaka. Tajā pašā laikā turpat, aiz stūra, jaunas, mūsdienīgas biznesa biroju tipa ēkas ar spoguļotām fasādēm, pārdomāts un ātrs metro tīkls, infrastruktūra velosipēdistiem un gājējiem. Eiropas Parlamenta kvartāls atšķiras – gaumīgi ģērbtas dāmas un vīrieši uzvalkos, liels skudru pūznis, kur katrs dara savu darbu. Šoreiz savā ceļā nesastapu nevienu protestu vai akciju, tās Briselē notiek ļoti bieži un nevienu nepārsteidz. Vienā vārdā – kontrasts.

Bet tieši šeit, EP, tiek šķetināti visai Eiropas Savienībai svarīgi jautājumi. Šī lielā sistēma darbojas uz kopīgiem pamatprincipiem, rūpējoties par katru dalībvalsti. Katrā valstī ir savas problēmas, un tieši Eiroparlamenta deputātiem ir uzdevums izklāstīt savas valsts prioritātes un galvenos uzdevumus tā, lai to saprot citu valstu pārstāvji.

Mārtiņš Staķis Eiroparlamentā darbojas gan Aizsardzības, gan Reģionālās attīstības komitejā, tāpēc viņš ir viens no tiem, kura atbildība ir Latgalei svarīgas tēmas -- gan drošība, gan reģionu ekonomiskā izaugsme.

- Kā Latgales iedzīvotājiem saglabāt mieru pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā?
- Latgales un visas Latvijas drošību var garantēt tikai aizsardzības stiprināšana, lai atturētu jebkādu vēlmi īstenot tiešu agresiju pret Latviju un NATO. Tāpēc Latvija veic investīcijas aizsardzībā, kā arī civilajā drošībā un īsteno pretpasākumus pret Krievijas vai Baltkrievijas hibrīdoperācijām. Mēs paši esam NATO, un šeit Latviju sargājam kopā ar saviem vairāk nekā 12 valstu sabiedrotajiem – Kanādas, Zviedrijas, Spānijas u.c.

- Kādas ir sarunu vēsmas EP, runājot par teritorijām, kas robežojas ar agresorvalstīm?
- Mēs sargājam ne tikai sevi, bet arī visas Eiropas Savienības ārējās robežas. Tāpēc ir tikai taisnīgi, ja šie ieguldījumi Latvijai tiktu vismaz daļēji kompensēti – runa ir par atsevišķu programmu ekonomikas stimulēšanai tajos reģionos, kas robežojas ar agresorvalstīm. Latvijā tā ir Latgale un arī Austrumvidzeme. Proti, mēs ar Eiropas kolēģiem nerunājam kā lūdzēji, bet gan uzsveram Latvijas papildu ieguldījumus, lai sargātu visas Eiropas Savienības robežas, ne tikai savas.

- Šobrīd potenciālos investorus biedē Latgales kaimiņvalstis un iespējamais apdraudējums. Kā piesaistīt finansējumu attīstībai pierobežas teritorijās?
- Par šo jautājumu man ir bijušas tiešas un atklātas sarunas ar Eiropas Savienības komisāru, kurš ir atbildīgs tieši par šiem jautājumiem, – Rafaēli Fito no Itālijas. Saņēmu solījumu, ka šāda programma būs un tas pašlaik arī atspoguļojas Eiropas nākamā daudzgadu budžeta piedāvājumā, kur paredzēti 218 miljardu eiro ieguldījumi ES mazāk attīstīto reģionu atbalstam, tajā skaitā no šīs programmas atbalstu saņemtu arī Latgale. Pēc tam komisārs arī pats viesojās Latgalē.

- Kā jums izdodas Eiroparlamentā aktualizēt jautājumus par Latviju un Latgali un sniegt pietiekami svarīgus argumentus, lai nozīmīgumu saprastu arī citas -- teritoriāli tālas valstis?
- Šis ir liels Baltijas valstu panākums, bet vienlaikus sarunas par budžetu turpinās, tāpēc rūpīgi sekosim līdzi, tiklīdz būs detalizēts piedāvājums par šīs naudas sadali, turklāt nedrīkst pieļaut, ka sākotnējais piedāvājums tiek samazināts.

Apmeklējot Eiropas Parlamentu, mums bija iespēja apskatīt EP telpas, žurnālistiem piedāvātās tehnoloģijas, lai turpinātu sadarboties ar Eiroparlamenta deputātiem un sniegtu vairāk informācijas par EP darbu Latvijas iedzīvotājiem. Atklājās arī interesantas detaļas, piemēram, Mārtiņš Staķis, sākot darbu Eiroparlamentā, gribēja runāt latviski, lai šo valodu dzird vairāk cilvēku, tomēr no šīs idejas ātri atteicās, jo daudz informācijas pazūd tulkojuma laikā. Ja no latviešu valodas tulko vācu/franču/angļu valodā, tad, piemēram, ungāru tulks klausās un tulko tālāk, un galarezultāts var būt ar citādāku nozīmi, kā arī tas notiek ar trīs sekunžu nobīdi. Ja agrāk galvenā valoda Eiroparlamentā bija franču un vācu valoda, tad pašlaik vadībā strauji izvirzās angļu valoda, debates komisijās visbiezāk notiek angliski.

Dažiem šķiet, ka Eiroparlaments ir tālu, Brisele ir tālu, bet tas ir katra pilsoņa pienākums -- sekot līdzi politiskajiem procesiem un būt aktīvam, jo mēs katrs esam daļa no Eiropas Savienības. Tikai mēs paši esam savas nākotnes noteicēji un, klusējot, nokarot galvu, nekas labs nesanāks.

Eiroparlamentā darbojas 720 deputāti. Latviju Eiroparlamentā pārstāv 9 deputāti, Lietuvu – 11, Igauniju – 7. Baltijas valstu kopbalss – 27 vietas Baltijas valstu Eiroparlamenta deputātiem. Tomēr viņi dalās partijās, katram ir savs redzējums un idejas. Ja salīdzinām, piemēram, Vāciju pārstāv 96 deputāti, Franciju 81, Itāliju 76. Mazāk deputātu par Igauniju no vienas valsts ir tikai Kiprai, Luksemburgai un Maltai – katrai 6 deputāti. Skaidri var redzēt, ka Baltijas valstu deputātu skaits ir mazs, tāpēc viņu balsīm jābūt īpaši skaļām un argumentiem pietiekami spēcīgiem, lai pārliecinātu citu valstu pārstāvjus par to, kā jārīkojas visas Eiropas Savienības labā. Šobrīd gan Latvijā, gan Austrumeiropā kopumā daudz tiek runāts par Krievijas agresijas veidiem, kas tieši negatīvi ietekmē Latgales potenciālo attīstību. Krievijas fiziskais spēks, militārā sagatavotība ir augstā līmenī, tomēr nedrīkst aizmirst milzīgo dezinformācijas plūsmu un informatīvo karu, ko viņi jau sen uzsākuši. Tam jāpievērš uzmanība un visu laiku jāizdomā jauni veidi, kā kontrolēt izplatītos melus par politisko situāciju Krievijā, par karu Ukrainā, par kritušajiem, par visu, kas tiek nodarīts Ukrainai un, protams, par iespējamajiem draudiem Eiropas Savienībai. Mēs ikdienā dzīvojam uz provokācijas viļņa, jābūt uzmanīgiem un jātic uzticamiem avotiem. Tas skar arī pierobežu, kur joprojām skatās Krievijas televīzijas kanālus un klausās radio. Pierobežā jāveido zona, kurā cilvēki ir pietiekami informēti, netic dezinformācijai, nepakļaujas provokācijām un ir gatavi pastāvēt par savu zemi un valsti, un tad izdosies piesaistīt papildu investīcijas un attīstīt uzņēmējdarbību.

Tikai investējot pierobežas zonās, ieguldot valstu aizsardzībā, informējot sabiedrību un cīnoties ar Krievijas un Baltkrievijas agresiju un dezinformāciju, mēs droši varam raudzīties nākotnē kā viena saliedēta komanda ar kopīgu mērķi – dzīvot mierā.