Nav nejaušība, ka Valsts robežsardzes koledža (VRK) atrodas tieši Rēzeknē – Latgales sirdī. Rēzeknes novads atrodas pierobežā, Latgales centrā un arī Latvijas austrumu robežas centrā. VRK pastāv no 1992. gada, tagad tā ir vienīgā izglītības iestāde valstī, kur var iegūt robežsarga profesiju. Šodien stāstīsim par to, vai tā ir pieprasīta vietējo iedzīvotāju vidū, par koledžas ikdienu, jauno kadetu uzņemšanu un infrastruktūras paplašināšanu.
Uz laikraksta “Rēzeknes Vēstis” jautājumiem atbild Valsts robežsardzes koledžas
direktors pulkvedis Mariks PETRUŠINS.
– Kāpēc Valsts robežsardzes koledža atrodas Rēzeknē?
– Tas ir pašsaprotami vairāku apsvērumu dēļ, jo Rēzekne atrodas Latgales centrā, arī Latvijas austrumu robežas centrā, tuvu ir gan Krievijas, gan Baltkrievijas robeža, un nepieciešamības gadījumā koledžas personāls brauc atbalstīt Valsts robežsardzi savu uzdevumu izpildē uz austrumu robežas. Arī no personāla viedokļa tas ir labi, ņemot vērā to, ka tieši šeit ir lielākais robežsardzes struktūrvienību skaits un profesionāli robežsargi (tikai tādi dienē Valsts robežsardzē no 1998. gada) pārsvarā izvēlas dienesta vietu netālu no savām mājām. Svarīgi arī, ka Rēzeknē ir laba infrastruktūra, satiksme un ērta nokļūšana.
– Cik kadetu uzsāka mācības 1. septembrī?
– Šis gads priecē mūs ar to, ka kadetu – kandidātu ir vairāk nekā bija pēdējos piecos gados: mums šāds kadetu pieplūdums pēdējo reizi bijis 2019.–2020. gadā. Bija kovida laiks, pēc tam jauniešus aktīvi sāka aģitēt Nacionālie bruņotie spēki, tāpēc vasaras uzņemšanā bija vidēji 70–80 kadeti. Šobrīd pie mums uzsāka mācības 110 kadeti.
– Vai robežsarga profesija ir populāra?
– Robežsarga profesija ir un paliek diezgan populāra, it sevišķi Latgalē. To nosaka dažādi faktori. Pirmkārt, tā ir garantēta darba vieta, strādāt var visā Latvijas teritorijā. Arī latgalietis, izmācoties pie mums, var braukt dienēt uz Rīgu vai uz Ventspili. Un otrs moments – lielu darbu ir paveikusi Iekšlietu ministrija un valdība, secīgi paaugstinot algas un sociālās garantijas amatpersonām. Robežsargiem pēdējos gados katru gadu augusi alga un apmaksātie medicīnas pakalpojumi, viņi apgādāti ar formastērpu, modernu aprīkojumu, mūsdienīgām dienesta telpām un transportlīdzekļiem utt.
Mūsu kadets no pirmās dienas saņem algu 806 eiro bruto, turklāt izglītība, dzīvošana un formastērps ir bezmaksas. Var teikt, ka šī alga faktiski ir ļoti laba stipendija. Koledžā ir noteikts arī sekmības koeficients: ja kadets mācās teicami (vidējā atzīme 8 un vairāk), alga vēl paaugstinās apmēram par 100 eiro.
Ja koledžas absolvents teicami mācās un ir aktīvs sportā, sabiedriskajā dzīvē, mēs piedāvājam viņam tādu bonusu kā uzreiz pieteikties īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmā, ko arī realizē koledža. Šajā studiju programmā parasti tiek uzņemti jau dienoši robežsargi ar pieredzi, taču, izmantojot bonusu, jaunietis triju gadu laikā iegūst augstāko izglītību un var garantēti dienēt jebkurā Valsts robežsardzes struktūrvienībā jau virsnieka amatā.
– Kāda ir kadetu kandidātu fiziskā sagatavotība?
– Pieteikušies bija vairāk nekā 200 kandidātu, mācības uzsāka 110, no visiem, kas neizturēja atlasi, apmēram 40 jaunieši “izkrita” fiziskās sagatavotības dēļ. 25 % – tas ir daudz. Apmēram tikpat neiziet medicīnas komisiju. Tas skumdina, jo mūsu kadeti ir gados jauni cilvēki, lielākajai daļai 20–30 gadi. Daudziem ir jādomā par savu dzīvesveidu.
Normatīvi ir obligāti – robežsargam ir jābūt fiziski sagatavotam, lai pildītu dienesta pienākumus. Taču tie nav olimpiskie normatīvi. Koledžas teritorijā ir stadions, vairākas sporta zāles, kur kadeti pastāvīgi uzlabo savu fizisko sagatavotību.
– Kādā vecumā nāk pie jums mācīties?
– No 110 kadetiem 12 ir vecāki par 30 gadiem, pieci vecāki par 35 gadiem, pārējie ir no 19 līdz 30 gadiem. Šobrīd mēs aicinām dienestā jauniešus no 18 līdz 40 gadiem, jo vienmēr dzīvē ir iespēja kaut ko pamainīt, pārkvalificēties un iegūt stabilu darbavietu iespējami tuvāk mājām. Un cilvēki izmanto šo iespēju. Gadās, ka cilvēks pastrādāja biznesā vai ārzemēs, bizness “neaizgāja” vai Latvijas pilsonis atgriezās mājās Latvijā, bet grūti uzreiz uzsākt savu biznesu vai atrast jaunu darbu, dienests Valsts robežsardzē ir teicama iespēja gūt stabilitāti dzīvē.
– Kāpēc koledžā ir divas uzņemšanas?
– Vasaras uzņemšanā pārsvarā ir vidusskolu absolventi. Otrā uzņemšana ir janvārī, grupas ir mazākas, 20–40 cilvēki. Tās domātas tiem, kuri vai nu netika citās augstskolās, vai nolēma no jaunā gada sākt jaunu dzīvi, vai arī bieži vien, kuri kaut kādu apsvērumu dēļ netika koledžā vasarā, piemēram, nenokārtoja fiziskās sagatavotības pārbaudījumu, neizgāja medicīnas komisiju utt., – viņi nedaudz patrenējas, paārstējas un piesakās atkārtoti, un otrreiz parasti veiksmīgi. Kopā mēs varam apmācīt 180 robežsargus dažādās mācību un studiju programmās.
– Pastāstiet par pasniedzējiem.
– Pasniedzēji pie mums pārsvarā ir dienošie robežsargi. Ir daži vieslektori, pārsvarā no Rēzeknes akadēmijas, un, protams, mēs pieaicinām kādu vieslektoru no ārzemēm. Papildu robežsargu izglītībai lielākajai daļai pasniedzēju ir maģistra izglītība dažādās jomās, kā arī koledžā ir viens pedagoģijas zinātņu doktors, un vēl viens virsnieks studē doktorantūrā. Daudzi mūsu pasniedzēji piedalās dažādos ārzemju projektos, kur gan paši pasniedz, gan iegūst labāko pieredzi no citu valstu robežsargiem. Gan mūsu pasniedzēji, gan kadeti piedalās ERASMUS+ pieredzes apmaiņas programmās.
Kinoloģijas centrā
Kinologu sagatavošana
Viens no apmācību virzieniem Valsts robežsardzes koledžā ir kinologu sagatavošana. Kinologus gatavo darbam ar tiem suņiem, kurus iegūst tepat koledžā. Šeit ir sava audzētava, kur piedzimst divu šķirņu kucēni – vācu aitu suns un beļģu aitu suns. Ar šiem suņiem strādā visa robežsardze.
Kā kļūt par kinologu
Lai kļūtu par kinologu, ir jābūt vismaz robežsarga izglītībai, pēc tam kinoloģija ir kā specializācija. Kadetus iepazīstina ar Kinoloģijas centru, ļauj padarboties ar suņiem, ar kucēniem. Darbs ar suņiem nav tik vienkāršs, tam ir jābūt aicinājumam, un no 100 kadetiem tiek atlasīti četri līdz seši. Viņi, uzsākot darbu Valsts robežsardzē, atgriežas koledžā, lai saņemtu kucēnu un sāktu ar to apmācības kursu, kas ar pārtraukumiem ilgst apmēram vienu gadu. Šajā laikā kucēns ar savu kinologu apgūst gan paklausības prasmes, gan arī kādu no robežsargu suņa specializācijām – pēdu dzīšana, narkotiku meklēšana, sprāgstvielu meklēšana u. c. Pēc tam ar savu suni kinologs strādā 8–10 gadus, suns tiek uzturēts par valsts līdzekļiem, bet kinologs par teicami sagatavotu suni var saņemt piemaksas.
Būvē jaunu Kinoloģijas centra kompleksu
Robežsardzes koledžā kinologiem ir sava infrastruktūra. Vecais Kinoloģijas centrs izbūvēts 1999. gadā. Kinoloģijas dienesta priekšnieks pulkvedis
Aleksandrs PETROVSKIS pastāstīja, ka telpu ēkās ir par maz, arī materiāli, no kuriem ēkas tika būvētas, novecojuši un neatbilst energoefektivitātes nosacījumiem, tāpēc tika nolemts uzbūvēt jaunu Kinoloģijas centru.
Radās iespēja piedalīties projektā, kas tika izmantota. Pirms gada šeit uzsākta jauna Kinoloģijas centra kompleksa būvniecība, kuru plānots pabeigt līdz 2026. gada 31. augustam. Projekta kopējais finansējums – 5 051 367 eiro, no tiem Eiropas Savienības līdzfinansējums – 3 788 525 eiro, valsts budžeta finansējums – 1 262 842 eiro.
Projekta īstenošanas rezultātā tiks uzbūvēts jauns, dienesta suņu pamatapmācībai specializēts Kinoloģijas centrs, lai īstenotu tajā centralizētu un uz attīstību orientētu apmācības sistēmu tiesībaizsardzības iestāžu kinologiem un dienesta suņiem.
Būvlaukumā, ko apmeklējām, valdīja rosība, jau uzceltas vairākas ēkas, darbus veic vietējā firma SIA “Latgales būve”. Pašlaik tiek realizēta pirmās kārtas būvniecība, kas paredz administratīvās ēkas, garāžas piecām automašīnām un bunkura sprāgstvielu glabāšanai būvniecību. Administratīvā ēka izskatās liela un moderna.
– Ēkas pirmajā stāvā būs telpas instruktoriem, atpūtas telpa, otrajā stāvā – dienesta viesnīca (40 vietas), kas paredzēta kinoloģiem, kuri atbrauc no robežas un no citām iestādēm, – stāsta A. Petrovskis.
Koledžā jau plāno Kinoloģijas centra kompleksa 2. un 3. kārtu, kas paredz suņu voljēru un mācību laboratorijas celtniecību. Tas ir nākamais projekts koledžas infrastruktūras uzlabošanai. Valsts Robežsardzes koledža iet laikam līdzi.
Projektu līdzfinansē Latvijas Mediju atbalsts fonds par valsts budžeta līdzekļiem. Sadarbības projektā piedalās mediji: «Diena», «Latgales Vietējā Avīze», «Latgales Laiks», «Ezerzeme», «Vaduguns», «Rēzeknes Vēstis», radio «Alise Plus», Grani.lv.
Komentāri