Iepriekšējā darba nedēļa noslēdzās ar nozīmīgu notikumu energoapgādes nozarē reģionam un visai Latvijai -- Līksnas pagastā tika atklāta trešā sinhronā kompensatora stacija, kas nodota ekspluatācijā pirms termiņa.
2025. gada 8. februārī Latvija spēra soli, kas kļuva par ļoti svarīgu vēsturisku notikumu neatkarīgās Latvijas dzīvē – mūsu valsts atslēdzās no Krievijas kontrolētā BRELL elektroapgādes tīkla un dienu vēlāk kļuva par Eiropas sistēmas daļu. Šķiet, ka tas bija divu dienu solis, bet patiesībā gatavošanās tam sākās jau sen, un sinhronā kompensatora stacijas atklāšana ir šī darba daļa.
„Esam pabeiguši ļoti nozīmīgu posmu. Šis ir trešais sinhronais kompensators Latvijā un devītais Baltijas valstīs. Tas iezīmē pēdējo posmu lielajā darbā, kas bija jāveic, lai nodrošinātu stabilāku un drošāku energoapgādi. Tas dod mums drošības sajūtu un pārliecību, ka paši varēsim uzturēt energosistēmu. Tā ir sistēmas sirds, kas notur visu frekvenci energosistēmā. Katrā Baltijas valstī ir uzstādīti trīs šādi kompensatori, un pēdējais ir Līksnā. Mēs visi gribam, lai ir stabila elektroapgāde, un ministrija strādā pie tā politiskā līmenī, lai izveidotu jaunus starpsavienojumus, padarītu mūsu sistēmu labāku un drošāku. Pie tā ir jāstrādā pastāvīgi, vienmēr jāattīsta sistēma, lai tā darbotos Latvijas iedzīvotāju labā. 8. februārī mēs atslēdzāmies no BRELL, un šodien man ir jautājums: vai kopš tā laika energosistēmas darbībā ir kaut kas mainījies? Vai jūs piedzīvojat sprieguma svārstības? Turklāt tagad mēs paši esam atbildīgi par savu sistēmu. Jā, tas mums bija izaicinājums, bet līdz šim esam ar to labi tikuši galā, iedzīvotāji pat nav pamanījuši atšķirību. Mēs plānojam turpināt strādāt tāpat un mēs raugāmies nākotnē, lai padarītu šo sistēmu stabilāku un drošāku," Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis pastāstīja laikrakstam "Latgales Laiks".
Klimata un enerģētikas ministrijas vadītājs uzskata, ka to var panākt, veidojot papildu starpsavienojumus, kā arī pašiem vairāk ražojot enerģiju ar saules un vēja parkiem.
"Šis ir trešais kompensators. Pirmo pabeidzām pagājušajā gadā, tas atrodas Grobiņā. Savukārt otrs tika uzbūvēts jūnija vidū Ventspilī. Un tagad beidzot esam sasnieguši galamērķi, atklājot trešo sinhrono kompensatoru Līksnas pagastā. Mēs to pabeidzām pirms termiņa. Ir svarīgi saprast, ka šī ir nozīmīga, nepieciešama tehnoloģija. Brīdī, kad atslēdzāmies no Krievijas Federācijas kontrolētā BRELL tīkla un pieslēdzāmies kontinentālajai Eiropai, mums bija jāstabilizē tīkls, un šie sinhronie kompensatori ir tieši tas, kas tam nepieciešams. Jāatzīmē, ka šīs sistēmas palīdzēs integrēt atjaunīgās, jo īpaši saules ģenerācijas stacijas. Šī ir ļoti svarīga investīcija Latvijai un Baltijas valstīm, kā arī visai Eiropai, lai nodrošinātu stabilu un nepārtrauktu pakalpojumu visiem Latvijas iedzīvotājiem, tostarp uzņēmumiem, kas patērē elektroenerģiju katru dienu," uzsvēra AS „Augstsprieguma tīkls” valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Atceroties šī gada aprīļa beigas, kad Spānija un Portugāle gandrīz diennakti palika bez elektrības, daži skeptiķi Latvijā šodien saka, ka pieslēgšanās Eiropas tīklam bija kļūda, apgalvojot, ka nav garantijas, ka mēs nepiedzīvosim līdzīgus elektroapgādes pārtraukumus. Rolands Irklis, kuram ir pieredze darbā Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūrā (ACER) un Eiropas Enerģētikas regulatoru padomē (CEER), kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), apliecināja, ka tās ir divas pilnīgi atšķirīgas situācijas: “Eksperti norāda, ka cēlonis varēja būt struktūras nepilnības, kas saistītas ar straujo saules enerģijas ražošanas samazināšanos, kas darbojas „bez inerces”. Šīs situācijas izmeklēšana joprojām turpinās. Kas attiecas uz mums, tad sinhronie kompensatori ir uzstādīti tieši tāpēc, lai katru dienu noturētu šo enerģiju. No Spānijas un Portugāles mēs atšķiramies arī ar to, ka esam labāk integrēti Eiropas elektroapgādes tīklā. Spānijai un Pireneju pussalai ir savienojums tikai ar Franciju, kas veido vien 4% no to patēriņa. Savukārt Baltijas valstis pašlaik ir savienotas ar Poliju, Zviedriju un Somiju, kas veido 50% no maksimālā patēriņa. Mums ir arī jauna, moderna tehnoloģija, tāpēc riski, ka varētu izveidoties tāda situācija kā Pireneju pussalā, mums ir ievērojami mazāki.”
Taču pašlaik tiek runāts arī par citiem lieliem energoapgādes projektiem, un pirmām kārtām -- par atjaunīgiem enerģijas avotiem — vēja un saules paneļu parkiem.
„Šajā jautājumā ir jāpanāk līdzsvars starp ražotājiem un iedzīvotājiem. Mums jāsaprot, ka, ja mēs vēlamies lētu elektroenerģiju, kas būs pieejama ne tikai saulainās dienās, bet arī pavasarī un rudenī, kad ir vējains, mums ir iespēja to panākt, būvējot vēja parkus. Tā īsti nav problēma. Pirmkārt un galvenokārt ir nepieciešams dialogs. Ir skaidrs, ka mēs bieži saskaramies ar puspatiesībām, kā rezultātā cilvēkiem rodas iespaids par nekorektu attieksmi. Ir svarīgi iesaistīties dialogā, apspriest reālus plānus un iespējas. Būsim godīgi. Cik vēja parkus mēs varam uzbūvēt līdz 2030. gadam? 5% vai 7%. Un tas nav korekti. Tāpēc esam iesnieguši likuma grozījumus, kas nosaka, ka katrā pašvaldībā var būt viens vēja parks, tās ir aptuveni 20 turbīnas. Un tad var teikt paldies, vairāk mums nevajag. Tas ir, iedzīvotāji sapratīs, ka pie tā arī apstāsies; viņiem būs viens šāds objekts, nevis trīs vai pieci. Mēs varam diskutēt par jebkuru tēmu, bet ir jāsaprot, ka visi vēlamies lētu elektroenerģiju, un ir jāstrādā, lai to sasniegtu, vienlaikus apspriežot visas iespējas. Jā, mums ir termoelektrostacijas, hidroelektrostacijas un saules paneļu parki, bet mēs ievērojami atpaliekam vēja elektrostaciju skaita ziņā. Piemēram, Lietuvā vēja enerģijas jauda līdz gada beigām sasniegs 2000 MW. Mēs plānojam sasniegt šo līmeni tikai līdz 2030. gadam. Mēs bieži jautājam: kāpēc lietuvieši atkal ir mums priekšā? Atbilde ir vienkārša: tāpēc, ka viņi to dara. Un, ja beidzot sāksim būvēt vēja elektrostacijas, tas pozitīvi ietekmēs arī mūsu elektrības rēķinus. Tie, kas pašlaik maksā pēc biržas cenām, ir ievērojuši, ka saulainā laikā elektrība ir ievērojami lētāka. Un šis rezultāts tika sasniegts, pateicoties saules paneļu parkiem. Pavasarī, ziemā un rudenī, kad pie mums ir ievērojami vairāk vējainu dienu, mēs redzēsim ievērojamu cenas atšķirību, ja pie mums būs uzbūvētas vēja elektrostacijas," sacīja K. Melnis.
Latvijā pirmā sinhronā kompensatora stacija, kas pieslēgta pārvades tīklam, atrodas Grobiņā, nākamās ir Ventspilī un Līksnā. Katras Latvijas sinhronā kompensatora stacijas reaktīvā jauda ir 100 MVAr (reaktīvie megavoltampēri) un nodrošinās nepieciešamo inerci, uzkrājot 2090 MVAsec (megavoltampērsekundes). Kopējās projekta investīcijas sasniedz 114 miljoni eiro, 75% veidojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility -- CEF) līdzfinansējumam. Projektu īstenoja AS „Augstsprieguma tīkls” sadarbībā ar "Siemens Energy" un "Enersense Latvija".
Baltijas tīkla sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu ne tikai uzlabo elektroapgādes drošumu reģionā, bet arī veicina Eiropas iekšējā elektroenerģijas tirgus attīstību un rada jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Turklāt projekta ietvaros īstenotās investīcijas iekārtās un tehnoloģijās ir viens no priekšnoteikumiem drošam pieslēgumam lielu atjaunīgās enerģijas avotu pārvades tīklam un Eiropas „zaļā kursa” mērķu sasniegšanai.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Līksnas pagastā atklāta trešā sinhronā kompensatora stacija" saturu atbild ''Latgales Laiks".
Komentāri