Kur cylvāks var pasasmeļt spāku? Te kotram byus sova atbiļde. Bet bīži vīn myusus īdvesmoj vyss skaistais, mōksla, muzika, dzīsmes. Skaista dzīsme īprīcynoj dvēseli, un tōs vōrdi bīži vīn līk ari aizadūmōtīs par dzeivi, par tōs vērteibom un jāgu.
Tai tys nūteik, klausūtīs drycānīša Andra ERIŅA dzīsmes, kas ir bezgola dvēseliskas, jo nōkušas nu sirds. Andra Eriņa talants un jō grupas “Dricānu dominante” izpiļdeitōs dzīsmes prīcej cylvākus vysā Latvijā! Jō dzīsmes skaņ na tikai saītūs un gimiņu gūdūs, bet ari koncertzālēs, TV studijōs un pat Dzīsmu svātkūs.
Bet Andris Eriņš ir pazeistams ari kai zemnīks, un par tū mes vairōk stōsteisim.
Kaida situacija šūgod volda lauksaimnīceibā, tū zyna visi. Maija mēness sōcēs ar leitainu un vāsu laiku, un pōrejī mēneši (junijs, julijs, augusts), kai sarunōjuši sovā storpā, turpynōja īt tymōs pošōs slīdēs. Ari Eriņu giminei nōcēs pīdzeivōt šū dobas radeitū katastrofu.
Myusu intervija nūtyka augusta pādejā nedeļā, kod beidzūt jau beja saulainōs dīnas.
“Tagad mums ražas nūvōkšonas laiks. Vakar tik smogi gōja, jo tehnika gryma teirumā. Pa kartupeļu kombaina transporteri gōja dubļu pologs, bet raža minimala.
Golu golā nu šōs dubļu radeitōs slūdzes vacais kombains nūjuka: pōrtryuka transporters. Labi, ka ir ari jaunais kartupeļu kombains, kuru pagōjšgod izmēginōjom. Pārņ beja sauss, beja labi nūvōkt kartupeļus, putekli vīn ryuga teirumā.
Jau vairōk nakai 40 godus stōdu kartupeļus, bet šūgod ir vīneigais gods, kod nivīnu reizi teirumus naizvogōju un nanūecēju. Jo kai majā pīleja, tai vairs navarēja ībraukt teirumūs. Vīneigi pakalnenī, kur agrī kartupeli beja, ar traktoru atmuguriski brauču metrus symts leidz slapņajai vītai. Taidā veidā izvogōju napylnu pushektaru.
Mes īsōcem ar agrajim dīdzeitajim kartupelim 23. aprelī. Ak, cik cereigs apreļs izaskatejōs! Mes pyrmajā teirumā ‘Annušku’ stōdejom, tī loba zeme. Nu tik byus! A nikō... Aizpeļdēja visi divi hektari... Bet kartupeļu stōdeišonu pabeidžu 30. junijā, pēc Pīterdīnas.
Pavysam kūpā īstōdejom 11 –12 hektarus kartupeļu, bet rea-litate ir taida, ka teirumu vydūs nav nikō... Ražeiba švaka. Šūgod ari lokstu pyve beja agri, jo pōrōk lels mytrums.
Jo kaidu godu naizaug vīns kulturaugs, tod izaug cyts. Pārņ, pīmāram, beja miļzeigs sausums, graudi seiki – dāls Artūrs ar graudkūpeibu nūsadorboj –, bet beja kolosala kartupeļu raža. Kartupeli izglōbe, bet šūgod – ni vīns, ni ūtrs...” stōsta Andris Eriņš.
Myusu sarunai pīsavīnōjōs Andra Eriņa dzeivesbīdre Aina.
“Šūgod prīcojamēs tik par pučem pūdūs, jo dōrzā tōs izsleika. Mozdōrzeņš yudinī vysu vosoru nūstōvēja. Avenōjs jau kai dīkeitī auga. Volejbola teiklu šūgod nauzlykom, jo puse laukuma yudinī,” Aina īskicej leita radeitōs problemas.
Izarōdōs, Aina un Andris Eriņi šūgod jau atzeimēja 45 godu kōzu jubileju. Prīcojās par trejim mozbārnim.
“Šūgod februarī dāla Artūra giminē pīdzyma meitiņa Alise, bet meitas Agneses giminē aug Ance un Mārcis. Mozbārni šūgod pīsadalejōs skūlānu Dzīsmu svātkūs, tōpēc Ancei un Mārcim beja eisōks vosoras breivlaiks, kū pavadeit pi mums laukūs. Mozdālam vēļ beja ari futbola trenini. Agnese dzeivoj Jaunolainē, jei strōdoj Olainē par skūlōtōju, ari mozbārni turpat mōcōs,” stōsta Aina.
-- Jyus asat vīns nu tim sauktajim Breša zemnīkim? vaicoju Andrim.
“Jā! Asu Atmūdas laika aktivists, Tautas frontes naformalais liders, jo vajadzēja kū dareit ari ar smadzinem, na tikai ar sauklim bļausteitīs.
Mes taisejamēs 23. augustā braukt uz Baltijas ceļu, bet maņ nasanōce, jo 1989. goda
17. augustā apstyprynōja munu zemnīku saimnīceibu. Drycānu pogostā tod mes bejom divi pyrmī zemnīki – es un Aivars Kupris. Un myusu zemnīku saimnīceibas dorbojās aizvīn, bet daudzi, kuri sōka saimnīkōt, dīmžāļ laika gaitā naizturēja.
Kai apstyprynōja zemnīku saimnīceibu, tai uzreiz beja jōkōrtoj dokumenti, jōaizpylda anketas, tūstorp ari bankā, tod tei beja Agroprom banka. Maņ zemnīku saimnīceibas pyrmais dokuments vēļ krīvu volūdā izdūts. Un tōs papeiru kōrtōšonas dēļ tai ari naaizbrauču uz Baltijas ceļu, bet barikadēs beju. Beju I un II Tautas frontes kongresa delegats, pēc tam Rēzeknes rajona padūmes deputats, komitejas vadeju.
Kōpēc zemnīku saimnīceibai īlyku nūsaukumu “Pumpuri”? Pyrmkōrt, tod es labi zynōju dzīdōtōju Austru Pumpuri, un mani jei ļūti uzrunōja ar sovu degsmi un dzīdōšonas manīri. Ūtrkōrt, kod vajadzēja raksteit saimnīceibas nūsaukumu, maņ prīškā beja kaut kaida bārnu grōmota. Atvēru tū un tekstā īraudzeju vōrdu – pumpuri. Eu, foršs nūsaukums! Tod dūmōju: nu sōkuma pumpuri, tod byus lapeņas, zīdeni un aug-li.
Tod mes bejom pyrmī “Pumpuri” Latvijā! Tagad, kod vadu graudus nūdūt, maņ jau jautoj, kuri “Pumpuri”, jo saimnīceibu ar taidu nūsaukumu ir daudz.
Mes bejom “ūtrō īsaukuma” zemnīki, jo pošas pyrmōs zemnīku saimnīceibas tyka dybynōtas 1989. goda pavasarī.
Tagad gon vysur pasarōdōs napareiza informacija, ka myusu zemnīku saimnīceiba dybynōta 1993. godā. Jo tod reformu uzskaitē vysus salyka, ka ir nu 1993. goda.
Kod nūdybynōju saimnīceibu, dabōjom 100 kubikmetrus bolku un kreditu 9000 rubļu. Pēc tam komisija atbrauce un pōrbaudeja, kai izmontōti leidzekli. Mums škyuņs un klāvs beja uzcalts voi tyvu pi pabeigšonas. Vēļ beja garaža, traktori nūpērkti, matynōšonas aparats, urbis, pīkabe, māslu ōrdeitōjs. Skaidrs – vyss pa lītai, navajadzēja tū kreditu atdūt.
Tod mes bankā pajēmem kreditu traktora T-40 īgōdei, tys vysvairōk moksōja, un zinit, kaids beja goda procents? Tikai 0,75 % ! A pēc tam jau deveņdasmytajūs godūs moksōju 60 % godā. Gryuši gōja. Jēzeņ, kai beja deveņdasmytajūs godūs... Tys beja ōrprōts,” stōsta Andris Eriņš.
-- Atsaskotūt uz tim godim. Kai izdzeivōjot, kai pōrvarējot gryuteibas?
“Tei saimnīkōšona beja drusku sazarōta. Mes bejom tykuši leidz 11 slaucamom gūvem, bet tai kai natōlu ir Drycānu centrs un tur beja pylni klēveni ar lūpim, centra īdzeivōtōjim ari vajadzēja kaut pa hektaram zemes. Un tod pa taidu aleju ryndā ar tom gūvem gōja uz ganeibom, tod ar slauktivem gōja. Tagad – nivīnas gūves pīcu kilometru apleicīnē. Vīna rynda klēveņu sabrukuši piļneibā. Vīnā klēvenī ir kozas, tod vystas un pa kaidam rukšam. Vacōkajai paaudzei vairs nav spāka strōdōt, tys skaidrs, a kam jaunīm plēstīs – pylni veikali.
Vōrdu sokūt, mums atteisteit pīna lūpkūpeibu nabeja reali. Jo uzreiz beja praseibas – vajag vysmoz 25 lūpus voi 50, tod tikai var pīsadaleit projektūs. Bet kur mes tūs 50 lūpus izganeisim?
Mes jau tai vosorōs, kod gūves vysu apleik apād, dzynom tōs uz septeņu kilometru attōlim teirumim.
Maņ atbolsts beja tys, ka varēja kūpšonas cērtes izstrōdōt. Tod vēļ nabeja Latvijas Vaļsts meži, bet Vaļsts mežnīceiba. Tod dīzgon daudz strōdōju ar puišim, beja brigade izveidōta. 1997. godā nūpērku lentzōgi, pēc tam taras zōgi un vysaidus cytus zōdžus un garumōtōjus. Sovs gaters vēļ tagad ir.
Eistineibā tī deveņdasmitī godi deve speitu, apsajimšonūs izturēt. Nagōja vīgli nikas. Nikas...” Andris Eriņš šketinoj sovas atmiņas.
Aina pībylst: “Tī trokai gōja.”
“Es taču nūpryvatizēju vīnu teļu fermu Piļcinē – 130 golvas. Cik tūs paju pōrpērku nu cylvākim. Faktiski tei teļu ferma beja uz brukšonu. Pōrvedem teļus uz šejīni, uz vacū kolhoza fermu, kas ari beja uz sabrukšonu.
Lūpus tod nūdevu gaļas kombinatam, bet tei cena... Vaicōju, vai tod navar tū dzeivsvora cenu paceļt? Bet maņ soka: “Tu gribi tū cenu par dzeivsvoru ar visim nogim, rogim un kaulim, bet mums par tū cenu pīvede pylnu saldētovu ar liemenim.” Vēļōk uzzynōju, ka tod, kod Vōcija apsavīnōjōs, tur militarūs bazu nūlyktovōs beja kaidus 20 godus sasaļdeita gaļa. Amerikas puse naļōve vest tū gaļu uz Ameriku, bet Eiropā nadabōja kur nūgryust. Tod myu-su veiklī zāni par kapeiceņom pajēme tū gaļu un te “uzabarōjōs” – aizgryude vysus gaļas kombinatus. Tys beja taisni zemnīku gremdeišonas laiks, ka vysas armijas nūlyktovu produkcija īgōja gaļas kombinatūs. Nu vītejīm zemnīkim īpērka lūpus gaļai, bet cena beja moza.
Tys beja vysstulbōkais muns gōjīņs ar tū teļu fermu. Labi, ka nabankrotējom,” A. Eriņš soka.
Zemnīku saimnīceibas “Pumpuri” grūži nu 2013. goda ir dāla Artūra rūkōs. Andris Eriņš izrōda tehniku, kū īsagōdōjis dāls, pasateicūt projektu leidzeklim.
“Artūrs apsaimnīkoj ap divi symti hektaru. Audzej graudus, rapsi. Šūgod beja zērni kaidi 12–13 ha. Myusu zērni šūgod nūnōce pōrtykai. Graudi – kvīši un auzas – lūpbareibai, mīžus dāls navarēja īsēt, jo pīleja un slapnis beja. Rudzus dīmžāļ mes vairs naaudzejam jau dīzgon daudz godu.
Bet mes audzejam dōrzeņus – kōpustus, burkōnus, seipulus, golda bītes,” stōsta Andris.
-- Kur jyus dōrzeņus realizejat?
“Agrōk pīgōdōjom skūlom un bārnudōrzim piļsātā. Tod tyka izstrōdōts nūlykums, ka tev piļneigi vyss ir jōpīgōdoj – ari Pekinas kōpusti, puravi, jōbyut pylnam komplektam, jo nav tai, tod navari.
Tagad dōrzeņus realizejam kaidom septeņom kafejneicom, ari pōrstrōdes ceham “Lekon”, kas ir golvonais jēmējs. Tai ka vyss nūteik,” soka Eriņi.
-- Un kai ir dzeivōt pīrūbežā?
“Mes tū pīrūbežu najyutom! Nā! Vīneigō pīrūbežas epizode beja šūgod. Mes ar sīvu braucem un redzim – ceļa molā stōv policijas mašina, rūbežsorgu mašina un vēļ kaut kaida. Nu mes tai lānōk braucam, jo mums vajadzēja nūsagrīztīs uz sātas ceļa. Un skotamēs – kaidi septeni malnīgsneji ciļvēceni sēž ceļa molā. Nu tī – nalegalī migranti. Redz, nūkēre jūs, nacik tōlu nu rūbežas nabeja tykuši. Bet ka te staigōtu sveši, aizdūmeigi cylvāki, taidu gadejumu mums nav bejis. Tik seņ, seņ te beja kaut kaidi nažu tērgōtōji ībraukuši, ari malnīgsneji, kuri knapi krīvyski prota runōt,” stōsta Andris Eriņš.
-- Kū jyus nūvālātu cylvākim, lai varātu izturēt smogūs laikūs?
“Cerūt, ka cytu godu byus lobōk. Bet, ja nav cylvākam dzeives ryudejuma, tod cik gribi jam loba vēlej, jys vīnolga nūlaiss rūkas, meklēs, kur ir vīglōk. Tys, kurš pakōpeniski izgōjis vysaidus pōrbaudejumus un izturējis, tam var ari nūvēlēt: palīc vēļ taids pats styprs, izturi un byus labi!” soka Andris Eriņš.
-- Paļdis Eriņu giminei par sarunu!
Un vēļ – 22. novembrī Drycānu Kulturas nomā nūtiks grupas “Dricānu dominante” 20 godu jubilejas koncerts! Gaideisim šū pasōkumu!
Aija Mikele-Strušele
Projektu līdzfinansē Latvijas Mediju atbalsts fonds par valsts budžeta līdzekļiem. Sadarbības projektā piedalās mediji: «Diena», «Latgales Vietējā Avīze», «Latgales Laiks», «Ezerzeme», «Vaduguns», «Rēzeknes Vēstis», radio «Alise Plus», Grani.lv.
Komentāri