„Latgales Laiks” iznāk latviešu un krievu valodās visā Dienvidlatgalē un Sēlijā,
„Latgales Laiks” latviešu valodā aptver Daugavpils valstspilsētu, Augšdaugavas novadu un apkārtējos novadus un pilsētas.
2025. gada 8. oktobris
Trešdiena
Aina, Anete
+4.6 °C
skaidrs laiks

Šveice palīdzēs savākt līdzekļus ērģeļu uzstādīšanai

Šosestdien, 4. oktobrī, Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrālē notiks labdarības koncerts “Uzstādām lielākās ērģeles Latgalē?”, kurā piedalīsies vīru koris no Bāzeles „Männerstimmen Basel”, kā arī populāri Latvijas mākslinieki, tostarp šī pasākuma kurators Latvijā, Nacionālās operas un baleta solists un festivāla „Sansusī” rīkotājs Armands Siliņš-Bergmanis.

Baznīca šīs ērģeles saņēma kā dāvinājumu no Šveices 2017. gadā. Ērģeļu dāvinājuma un uzstādīšanas patronese ir šveiciete, kultūras mecenāte Žaklīna Albrihta-Iselina. Tieši viņa rūpējās ne tikai par „Stadtcasino Basel” mūzikas zāles rekonstrukciju un jaunajām ērģelēm, bet arī par vecā instrumenta nākotni, lai tas turpinātu skanēt. Šveicē dzīvojošā latviešu čelliste Gunta Ābele bija tā, pie kuras Albrihta-Iselina vērsās, meklējot vietu ērģelēm. Ābele ieteica Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrāli, un vēlāk ērģeļu meistars Mikus Dzenītis palīdzēja tās pārvest uz Daugavpili.

Mūsu reģionā ir ērģeles, taču tās ir mazākas un manāmi atpaliek no šīs dāvanas ne tikai lieluma, bet arī skanējuma ziņā. Tika izvēlēta vieta -- Daugavpils, Latvijas otrā lielākā pilsēta. Sākotnēji bija plānots, ka ērģeles atradīsies Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, taču tas nebija iespējams.

"Tajā laikā skolā jau tika īstenots renovācijas projekts, un tajā nebija paredzēta vieta šim instrumentam, jo ​​tam nepieciešama liela telpa. Un tobrīd kādam ienāca prātā doma, ka luterāņu baznīcai nav savu ērģeļu, tāpēc atdosim tās dievnamam," Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrāles dekāns Andis Lenšs pastāstīja, kā ērģeles nonāca mūsu pilsētā.

Tādējādi dāvinājums tika piedāvāts luterāņu baznīcai, kas atrodas Jaunbūvē. Dievnams nebija tam gatavs, bet pēc apspriešanās tika nolemts to pieņemt. Kāpēc?

Tam bija vairāki iemesli. Pirmkārt, tas ir ļoti augstas kvalitātes instruments. Otrkārt, Daugavpilī mīl un prot novērtēt mūziku, un tas pilsētai ir svarīgi. Tomēr radās problēma ar ērģeļu uzstādīšanu, jo tam nepieciešami ievērojami finansiāli ieguldījumi.

"Pagājušajā gadā šajā projektā tika iesaistīti jauni dalībnieki gan no Šveices, gan Latvijas. No Šveices -- populārais mūziķis Lūkass Loss, kurš organizē „Interfinity Festival” Bāzelē. No Latvijas tajā piedalos es. Ņemot vērā, ka projektā iesaistījušies jauni dalībnieki, mēs ceram, ka beidzot varēsim uzstādīt šīs ērģeles," laikrakstam "Latgales Laiks" pastāstīja Armands Siliņš-Bergmanis. Viņš arī norādīja, ka ir veiktas nepieciešamās pārbaudes, saskaņā ar kurām ērģeļu uzstādīšanai būs jānostiprina balkons. Svarīgi saprast, ka šis ir milzīgs, īsts instruments, kas pašlaik aizņem gandrīz trešdaļu baznīcas. Tas tiek glabāts kastēs, un tā uzstādīšanai nepieciešami ievērojami līdzekļi, kādu baznīcai nav.

"Mūsdienās ļoti populāras digitālās ērģeles, kur var nospiest divu pogu kombināciju un dzirdēt jebkuru pasaules ērģeļu skanējumu. Šīs ir īstas ērģeles, kuras tad, kad tiks uzstādītas, būs lielākās Latgalē un piektās lielākās Latvijā," sacīja Armands Siliņš-Bergmanis.

Līdzekļu vākšanā ērģeļu uzstādīšanai iesaistījusies arī Šveice. 20. septembrī Bāzelē notika labdarības koncerts, kurā piedalījās koris „Liedertafel Basel” un „Ensemble Liberté”, diriģente Maija Gschwind (iepriekš Breikša), dziedātāja Dārta Paldiņa, vijolniece Jana Ozoliņa un čelliste Gunta Ābele.

Savukārt 4. oktobrī vīru koris "Männerstimmen Basel" uzstāsies labdarības koncertā, lai vāktu līdzekļus ērģeļu uzstādīšanai. Programmā skanēs Fēliksa Mendelsona, Ērika Ešenvalda, Ērika Vitekera un Svena Helbiga skaņdarbi.

Koncerts notiks Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrālē, sākums pulksten 16.00. Nāciet un baudiet skaistu mūziku, kā arī palīdziet uzstādīt lielākās ērģeles Latgalē!

Komentāri

Lai pievienotu rakstam savu komentāru, nav jāsniedz personiska rakstura informācija. IP adrese, no kuras rakstīts komentārs, ir zināma tikai LL redakcijai un tā netiek izsniegta trešajām personām.

Redakcija izdzēsīs neētiskus un rupjus komentārus, kuri aizskar cilvēka cieņu un godu vai veicina rasu un nāciju naidu.