Rudens ar katru dienu mums atgādina par savu klātesamību. Pēc nekādas vasaras nemanot klāt piezagusies diena, ko tautā dēvē par rudens saulgriežiem -- Miķeļiem jeb Miķeļdienu, kas ir gada auglīgās daļas pavadīšanas svētki.
Miķeļdienas nosaukums ir radies no kristiešu godātā erceņģeļa Miķeļa vārda, kura dienu svin rudens saulgriežu laikā. Latviešu mitoloģijā tas pakāpeniski aizstāja rudens saulgriežu laikā svinētās apjumības jeb appļāvības. Senāk, kad gadu dalīja divos gadalaikos, Miķelis ar Jurģi bija šo gadalaiku robežpunkti – Jurģis pavadīja ziemu un vēra durvis vasarai, bet Miķelis pavēra vārtus ziemai. Tāpēc Miķeļdiena simboliski tika uztverta kā dāsns un bagāts vīrs, kas bija gādājis par ražu un līdz ar to iztikšanu. Tādēļ šajā laikā tiek rīkoti mums zināmie Miķeļdienas tirdziņi. Tradicionāli tirdziņos nevis norēķinājās ar naudu, bet gan mainījās katrs ar saviem rudens labumiem.
Arī mēs, ieraudzījuši afišu par rudens gadatirgu un slotu!!! svētkiem Kalupē, nespējām palikt vienaldzīgi. Tas, ka mēs tādi nebijām vienīgie, sapratām pēc daudzo automašīnu rindām, kas aizpildīja ciema centru. Nonākot tirgū, sapratām -- jā, viss notiek ar īsti latgalisku vērienu. Tirdziņā varēja iegādāties gandrīz visu, sākot ar mājražotāju labumiem, amatnieku izstrādājumiem līdz pat... jaunai slotai. Neizpalika arī tradicionālais maizes klaips un, protams, mājas alus. Jo kā nekā Miķelis latvju dainās tiek pieminēts arī kā alus devējs svinībās. Vaicāts par seno tradīciju, ka Miķeļu alus iesalam saimnieks ņēma graudus no katras sējamās labības, meistars atbild, ka tagad atliek vien noplātīt rokas, jo miežu šķirņu ir tik cik ir.
Bet nu -- par slotām. Latviešu folklorā tas ir simbolisks Laimas atribūts, kas nepieciešams mājokļa slaucīšanai. Ticējums vēsta, ka nedrīkst gružus slaucīt pāri slieksnim, jo tos var ieslaucīt Laimiņai acīs. Uz sliekšņa nedrīkst cirst malku, lai nenocirstu Laimai kāju. Arī pirts slota slauka prom slikto informāciju, palīdz attīrīties un būt veselam. Laimas zīme jeb slotiņa ir ļoti sena latviešu zīme. Cilvēka mūža licēja Laima folklorā tiek attēlota kā būtne, kas izvēlas katram no mums likteni, pārrauga mūža gājumu. Slota Laimai ir allaž klāt, ar to viņa noper pirtī tikko dzimušu bērniņu. Laimas slotiņu visbiežāk sastopam prievīšu un jostu rakstos. Grafiski Laimas slotiņa ir sagrupēta skujiņa ar uzsvērtu centra daļu. Slotiņa slauka no mājam prom visu slikto, nelabvēlīgo informāciju, ko mēdz dēvēt par ļauno aci. Varbūt tāpēc šo svētku laikā slota bija izvēlēta kā galvenais darbības rīks -- gan slotu izstādē, kurā redzējām saimniecības slotas, tradīciju un rituālu slotas, raganu un leģendu slotas. Savukārt izvērtēt tās darbībā varējām, vērojot slotu parādi, slotu olimpiādi, skrējienu ar slotām, slotu mešanu un vēl daudzās izdarībās kopā ar Kalupes pagasta folkloras kopu ”Pylna sāta” un vīru vokālo ansambli “Čvartaks”, Nīcgales pagasta folkloras kopu “Neicgalīši” un mūziķi Gitu Dukaļsku.
Kājas varēja izlocīt kopā ar Sventes vidējās paaudzes deju kolektīvu “Ezerzvani” līdz kopīgajai dejai ar slotām. Mūs visus kopā saistīja burvīgās un atraktīvās Kalupes raganas. Latviešiem šis vārds nav svešs. Jau kopš bērnības esam saskārušies ar raganām, lasot pasakas, teikas, nostāstus, paražas, ticējumus, mīklas, sakāmvārdus un tautas dziesmas. Jā, tiešām, bērnībā, klausoties pasakas par Sarkangalvīti un vilku, par vilku un trīs sivēntiņiem vai par Ansīti un Grietiņu, mēs neanalizējam, cik ētiski vai neētiski ir tas, ka vilks aprij vecmāmiņu un mazmeitiņu, vai ragana grib izcept un apēst Ansīti, toties, pieaugot, varam analizēt šo un citu pasaku morāli ētiskos aspektus.
Arī latviešu literatūrā raganas, ar slaveno Spīdolu, jau vīdējušas kopš Raiņa laikiem līdz pat šodienas “Spēlmaņu nakts” balvu ieguvušajai “Raganai” Ģertrūdes ielas teātrī. Šajā sakarā prātā nāk gadījums, ko man intervijā pastāstīja kāda kundze. Reiz kāds pa jokam nosaucis viņu par raganu. Gribējusi jau apvainoties, bet dažādos rakstu avotos atradusi, ka īstās raganas patiesībā ir gudras sievietes. “Ja jūs kāds nosauc par raganu, tātad esat novērtēta kā zināšanām apveltīta sieviete un varat justies pagodināta par šādu salīdzinājumu,” smejoties stāstīja kundze. Viņa uzskata, ka ikvienā sievietē jābūt kripatiņai no raganas. Tāpēc paldies visām Kalupes raganām, kas piedalījās šajā pasākumā par viņu atraktivitāti un spēju mūs visus iesaistīt kopējā darbībā. Un īpašs paldies par iespēja baudīt Raganu dziras un slotas kāta virumu.
Miķeļdiena ... Šajā dienā ir svarīgi beigt visus saimniecības darbus un pateikties rudenim un dabai par ražu, lai pavasarī būtu jauns spēks un auglīga zeme sēt un stādīt atkal no jauna nākamās ziemas krājumiem. Spriežot pēc Kalupē redzētā, novadā šie svētki pavadīti lustīgi un jautri. Lai ražīgs un tradīcijām bagāts nākamais gads!
Komentāri