Jaunā sezona Daugavpils teātrī ir sākusies! Un, kā zināms, teātra sezonas atklāšana ir svētki! Svētki skatītājiem, svētki aktieriem, režisoriem un visiem teātra ļaudīm. Tāpēc, atšķirībā no citiem Latvijas teātriem, Daugavpilī tā sākās ar kabarē!
Oļegs Šapošņikovs, Daugavpils teātra mākslinieciskais vadītājs un režisors, pastāstīja par teātra plāniem, repertuāra izvēli un jauniem radošiem eksperimentiem.
Daugavpils teātris = svētki!
-- Arī šoreiz Daugavpils teātris visu izdarīja pa savam un dramatiska sižeta ar filozofisku piesitienu vietā aktieru trupa piedāvāja vieglu, intriģējošu stāstu par dzīvi... Vārdu sakot, pirmizrāde un sezonas sākums -- tie bija svētki.
O. Š. Jā, tieši tā. Mēs nevēlamies atteikties no pozitīvās gaisotnes, kas piemīt Daugavpilij un visai Latgalei. Mēs nevēlamies atteikties no svētkiem, dzīves svinēšanas, jo, kamēr dzīvojam, svarīgākais ir ne tikai uzturēt šo dzīvi, bet arī padarīt to laimīgāku, interesantāku un ilgāku. Kas to veicina? Smiekli, prieks, labs garastāvoklis. Un tieši tādēļ pēc tik veiksmīga šī radošā eksperimenta sākuma – izklaidējošā kabarē uzveduma „Cabaret Dinabourg", kas savā pirmajā versijā pastāvēja trīs gadus un guva milzīgus panākumus – mēs nolēmām baudījumu paildzināt un radījām šīs izrādes turpinājumu. Un arī tas ir izklaidējošs. Tas ir šovs ar košiem priekšnesumiem, dzīvo mūziku un dziedāšanu. Šie svētki izdevās, un tie iezīmē svarīgu sākumu mums pašiem.
Arī šogad būs tradicionālais Jaungada svētku koncerts Daugavpils teātrī. Bet es vēlos pavēstīt arī par jauniem plāniem: sadarbībā ar Vienības nama radošajiem kolektīviem mēs sākam gatavoties Ziemassvētku koncertam. Tā būs brīnišķīga muzikāli poētiska programma, kas radīs īpašu Ziemassvētku noskaņojumu klausītājiem. Savukārt pirms Jaunā gada Daugavpils teātris piedāvās īpašu svētku programmu bērniem.
-- Vēl pirms 7--8 gadiem kritiķi un galvaspilsētas prese Daugavpils teātri sauca visvisādos vārdos: provinciāls, bezcerīgs... Tagad situācija ir kardināli mainījusies. Un jau kuro gadu, citiem par skaudību, dabūt biļeti uz izrādi nebūt nav tik vienkārši. Nemaz nerunājot par pirmizrādēm. Kas ir noticis?
O. Š. Daugavpils teātris tagad ir pavisam citādāks. Šodienas teātri es vairs pat nemēģinātu salīdzināt ar to, kāds tas bija kādreiz. Un pats galvenais -- mēs attīstāmies nevis pateicoties atsevišķiem gadījumiem, piemēram, veiksmīgam režisoram, veiksmīgai lugas izvēlei vai slavenam viesmāksliniekam, bet gan pateicoties augsti profesionālai un spēcīgai trupai. Tas ir dzīvs organisms, kas pilnveidojas, krāj pieredzi un pieaug. Tagad esam sasnieguši briedumu un turpinām vairot savu spēku un varēšanu.
Teātris sākas ar garderobi… vai kaut ko citu?
-- Attīstoties teātrim, mainās arī skatītāji, kuri tagad vairs nenāk, lai noskatītos "kaut ko". Mūsdienu skatītāji ir gana prasīgi, un ar to noteikti jārēķinās, veidojot teātra repertuāru.
O. Š. Skatītāju skaits patiešām aug, un tas ir matemātisks fakts. Mēs pastāvīgi palielinām izrāžu skaitu. Salīdzinot ar laiku pirms četriem gadiem, tagad izrāžu skaits ir divkāršojies. Turklāt biļetes vienmēr ir izpārdotas un joprojām ir grūti tikt uz mūsu izrādēm.
Taču arī skatītāji ir dažādi. Ir skatītāji, kas par teātri zina visu. Un ir arī cita kategorija. Un, ja ņem vērā šādu skatītāju sadalījumu, tad vēl pirms pieciem gadiem 40–50 procenti no tiem, kas apmeklēja mūsu izrādes, ietilpa pirmajā kategorijā (tas balstās manās izjūtās). Tagad šis skaits ir pieaudzis līdz 80–85 procentiem. Tas nozīmē, ka Daugavpilī izveidojusies teātra cienītāju kopiena, kas pilnīgi apzināti apmeklē mūsu izrādes. Tādas, lūk, ir manas izjūtas.
-- Mēdz teikt, ka teātris sākas ar drēbju pakaramo jeb garderobi. Bet es uzskatu, ka teātris sākas ar lugas izvēli. Un, runājot par repertuāra veidošanu, kam pieder pirmais un kam -- pēdējais vārds? Vai aktieriem vai kādam citam ir tiesības ietekmēt šo izvēli?
O. Š. Tas ir ļoti sarežģīts process. Un to droši vien var salīdzināt ar mājas ēdienkartes veidošanu. Kā zināms, ja cilvēki rūpējas par savu veselību, viņi neēdīs jebko. Ja runājam par teātri, pirmais jautājums, ko uzdodam, ir tas, ko skatītāji iegūs, noskatoties to vai citu izrādi. Piemēram, „Cabaret Dinabourg” pirmizrāde. Uzdevums bija radīt izklaidējošu šovu, uzlabot noskaņojumu, izklaidēt, labi pavadīt laiku. Savukārt, runājot par dramatisko repertuāru, mērķi ir citi. Šajā gadījumā mūs interesē garīgais ieguvums un tas, vai skatītāji vēlēsies iesaistīties dialogā ar mums. Otrs jautājums ir mērķauditorija. Kam un kāpēc mēs to darām utt.?
Un vēl viens repertuāra galīgās izvēles kritērijs ir līdzsvara saglabāšana visos parametros: valodā, vecuma kategorijās, saturā utt.
Bet kam pieder pirmais vārds un kam -- pēdējais, ir gluži tāpat kā ģimenē. Bieži vien režisori, ar kuriem vēlamies strādāt, piedāvā lugu. Pamatojoties uz to, mēs dažreiz piekrītam un dažreiz nepiekrītam režisoram. Taču pēdējais vārds vienmēr ir mans, jo esmu atbildīgs par visu teātra darbu.
-- Uz ko Daugavpils teātris tiecas šajā sezonā?
O. Š. Novembrī mums būs pirmizrāde. Tā ir luga, ko iestudē franču režisore Tatjana Bogdane. Jaunībā viņa emigrēja uz Franciju, un tagad šī francūziete piedāvāja iestudēt Daugavpils teātrī sengrieķu traģēdiju. Tā kā mūsu repertuārā nav šāda žanra, mums tas ir robs, saprotam, ka šis piedāvājums ir veiksme. Un, visbeidzot, tiks iestudēta ļoti nopietna luga latgaliešu valodā -- runa ir par Eiripīdu.
Decembrī skatītājus gaida gadu mijas svētku koncerti, bet 2026. gada janvārī mēs piedāvāsim jaunu mūziklu. Tas ir balstīts uz populāro latviešu literāro darbu "Agrā rūsa". Rīgas kinostudijā savulaik uzņemta šāda filma. Komponists Jānis Lūsēns ir sacerējis mūziku par šo tēmu. Tas ir brīnišķīgs mūzikls, ļoti aizkustinošs.
Mēs jau esam sākuši sagatavošanās darbus. Mūsu brīnišķīgā dziedātāja Ilona Bagele strādās ar vokālistiem. Tas ir ļoti nopietns darbs.
Starptautiski projekti – atspēriena punkts ārzemju turnejām
-- Šajā sezonā tiks īstenots starptautisks radošs projekts -- runa ir par Daugavpils teātra un Norvēģijas Karalistes vēstniecības sadarbību. Kas tas ir par darbu?
O. Š. Visam ir savas saknes, tāpat arī šim projektam. Pateicoties labu cilvēku palīdzībai, mēs nokļuvām Norvēģijā, kur iepazināmies ar dažādu teātru režisoriem un aktieriem. Viens no šo tikšanos rezultātiem -- 2026. gada pavasarī pie mums atbrauks
režisors no Dānijas, ar kuru iepazināmies Norvēģijā, lai iestudētu dāņu dramaturga lugu Daugavpils teātrī. Es vēlos uzsvērt, ka bez šādiem kontaktiem, bez šādām sakritībām ir ļoti grūti paveikt kaut ko interesantu.
-- Ikviena aktiera sapnis ir viesizrādes un, vēlams, ārzemēs. Vai starptautisku projektu īstenošana palīdz piepildīt šos sapņus?
O. Š. Nezīlēsim. Bet, neapšaubāmi, mēs uz to ejam. Tas ir sarežģīts process. Tas ietver finansējumu, izrāžu grafiku un citus aspektus. Bet jums ir taisnība -- starptautiskā sadarbība rada iespēju sasniegt šādus rezultātus. Esmu pārliecināts, ka par Daugavpils teātri drīz runās ne tikai Latvijā un Lietuvā, bet arī citās Eiropas valstīs.
Komentāri