Jau vairākus gadus Augšdaugavas novada Salienas pagasta bibliotēkā darbojas pulciņš "Radošā bibliotēka". Tā mērķis ir ne tikai mudināt vietējos iedzīvotājus piekopt aktīvu dzīvesveidu un pievērsties radošumam, bet, pats galvenais, veicināt kopienas saliedētību, ar ko mēs diemžēl pašlaik nevaram lepoties. 18. novembrī -- Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 107. gadadienā, Salienas pagasta Kultūras namā notika pulciņa dalībnieču kārtējā kopā sanākšana.
Dažādi cilvēki, viens mērķis
Bibliotekāre un pulciņa vadītāja ir laikraksta "Latgales Laiks" lasītājiem labi zināmā Jeļena Požarska, par kuras talantiem un organizatoriskajām prasmēm ir rakstīts jau vairākkārt. Šoreiz saņēmu ielūgumu apmeklēt vienu no „Radošās bibliotēkas” meistarklasēm. Šādi pasākumi notiek gandrīz katru mēnesi, izņemot vasaru. Tiem ir visdažādākās tēmas, tostarp Salienas pagastā dzimušu izcilu cilvēku vai zinātnieku grāmatu lasījumi. Piemēram, Putnu dienā -- Salienas pagastā dzimušā slavenā ornitologa Kārļa Griguļa (1884–1972) darbu lasīšana. Meistarklasēs tiek izgatavoti arī rokdarbi un suvenīri.
Jeļena Požarska pati sagatavo katras pulciņa aktivitātes scenāriju: "No vienas puses, tas nav vienkārši. Katru reizi ir jāizdomā kaut kas interesants un cilvēkiem noderīgs, lai varētu viņus iesaistīt savā iniciatīvā. No otras puses, ņemot vērā, ka visas mūsu radošās komandas dalībnieces ir talantīgas un izdomas bagātas daudzās jomās, viņas man palīdz, piedāvājot interesantas idejas un ieteikumus."
Pulciņa darbā regulāri piedalās aptuveni piecpadsmit dažāda vecuma sievietes, ar dažādu sociālo statusu un izglītības līmeni, ģimenes stāvokli, tautību. Tomēr viņas vieno ne tikai vēlme īstenot savas radošās fantāzijas un idejas, bet arī vēlme satikties, parunāt par dzīvi un darbu, dalīties priekos vai pastāstīt par problēmām un rūpēm. Nav noslēpums, ka daudzi no mums pašlaik ir noslēgušies sevī un dzīvo gluži kā vientuļnieki.
Jeļena Požarska saka: „Dzīve Latgales nomalē, arī mūsu pagastā, ir klusa un šķietami nemanāma, arī svētku pasākumi, kad varam sapulcēties Kultūras namā, nenotiek bieži. Tāpēc mūsu radošās tikšanās un kopā sanākšanas pie kafijas vai tējas ar saldumiem iedzīvotājiem ļauj uz kādu laiku „atslēgties” no ikdienas problēmām un raizēm."
Šoreiz uz kārtējo meistarklasi, kas norisinājās vienlaikus ar Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 107. gadadienas svinībām 18. novembrī, dāmas ieradās ciema Kultūras namā skaisti saposušās un labā noskaņojumā.
Par Latvijas simboliem
Par godu svētkiem pasākuma dalībnieces vienbalsīgi un aizrautīgi nodziedāja Latvijas himnu, pēc tam Jeļena Požarska pastāstīja par mūsu valsts galvenajiem simboliem — gan valsts, gan nacionālajiem, kā arī to nozīmi. Jāteic, ka daudzi no mums, pat ja zina, kā tie izskatās, diezin vai spēs tos atšifrēt un izskaidrot, pat vienkāršiem vārdiem. Piemēram, Latvijas karogs ir viens no senākajiem pasaulē, tā pirmsākumi meklējami 13. gadsimtā. Karoga krāsām ir simboliska nozīme: sarkanā krāsa -- drosme, varonība, augstsirdība, mīlestība; baltā krāsa -- cēlums, atklātība.
Tikpat svarīgs simbols ir arī Brīvības piemineklis Rīgā, tā galotnē atrodas deviņus metrus augstais Brīvības tēls — jauna sieviete, kura rokās tur trīs zeltītas zvaigznes, kas simbolizē trīs Latvijas vēsturiskās zemes: Kurzemi, Vidzemi un Latgali.
Savukārt ozols ir vīrišķīgā spēka, izturības un ilgmūžības simbols, bet liepa simbolizē sievišķību, siltumu un mājīgumu.
Un kā lai neatceras mūsu nacionālo putnu – balto cielavu, kas simbolizē tīrību un saikni ar mājām.
Tomēr bibliotekāre neaprobežojās tikai ar šo informāciju, viņa pastāstīja klātesošajiem par rotu un senču rakstu noslēpumiem. Laimas, Māras, Dieva un Jumja zīme, kas simbolizē auglību, mājas, bagātību, gudrību, zināšanas, augstāko spēku aizsardzību, garīgumu, gaismu, ražību, labklājību.
Interesanti bija arī fakti par Latviju, piemēram, Kuldīgā atrodas platākais ūdenskritums Eiropā — Ventas rumba. Tā platums dažviet sasniedz 250 metrus. Liela vērtība ir mūsu meži, kas klāj gandrīz pusi no valsts teritorijas. "Latvija ir viena no ekoloģiski tīrākajām un zaļākajām valstīm pasaulē, turklāt Latvija ir slavena ar sportistu panākumiem ziemas sporta veidos, īpaši kamaniņu sportā un bobslejā. Savukārt mūsu galvaspilsēta Rīga ir jūgendstila pērle," uzsvēra Jeļena.
No kabineta -- uz ceptuvi
Nodarbības mērķis, šķiet, bija vienkāršs -- izgatavot grāmatzīmes no pieejamajiem materiāliem, turklāt tā, lai to krāsas atbilstu Latvijas simboliem. Tomēr būtiska bija arī precizitāte, iztēle un prasme.
Sieviešu pulkā ir tikai viens vīrietis -- Jeļenas Požarskas vīrs Valērijs Hrapans, bijušais Daugavpils novada domes deputāts, uzņēmējs un filantrops ar trīsdesmit gadu stāžu, kuram pieder divi pārtikas veikali un maiznīca. Viņš ir aizrautīgs un komunikabls cilvēks, ar aktīvu dzīves pozīciju un, kas ir svarīgi, nešķiro darba kolektīvu priekšniekos un padotajos, jo uzskata, ka panākumi jebkurā biznesā ir atkarīgi no visiem iesaistītajiem. Tāpēc, atzīst Valērijs, viņam nav problēmu nomainīt mājīgo kabinetu pret maiznieka uniformu un doties uz ceptuvi, lai pats izceptu kārtējo gardumu. Šoreiz pēc meistarklases lauku uzņēmējs mūs cienāja ar dažādiem gardumiem.
"Lai izgatavotu šķietami vienkāršas lietas, piemēram, grāmatzīmes, ir nepieciešamas zināšanas, veiklību un prasmes, tāpat kā jebkurā citā darbā. Mēs vairs neesam jauni cilvēki, bet, gluži kā bērnudārzā, darbojamies savas skolotājas vadībā. Dažreiz ir noderīgi atcerēties bērnību," saka Valērijs.
Bija aizraujoši vērot no malas, kā dažas pulciņa dalībnieces savām lauku darbos sastrādātajām rokām ar bērnišķīgu centību veica ļoti smalkus darbus.
Vīrs atbalsta iniciatīvu
Pildot uzdevumu, pulciņa dalībnieces apmainījās jaunākajām ziņām no visas pasaules un, protams, Latvijas, pārrunāja novada un Salienas ciema jaunumus (nejaukt ar tenkām! Aut. piez.). Un patiesi amizanti bija dzirdēt, kā viena no dalībniecēm jautāja kaimiņienei, vai viņa ir iesālījusi kāpostus un vai vēl nav par vēlu to darīt?
Jeļizaveta Abuhoviča kopā ar vīru Salienā dzīvo aptuveni piecus gadus. Viņa aktīvi piedalās pagasta kultūras un sabiedriskajā dzīvē: “Man Kultūras nams ir vieta, kur var lietderīgi pavadīt brīvo laiku: apmeklēt bibliotēku, palasīt periodiskos izdevumus vai paņemt grāmatu uz mājām, šeit mēs dziedam vokālajā ansamblī “Melodija”, dejojam, apmeklējam vietējo amatnieku un rokdarbnieču izstādes, piemēram, pašlaik var apjūsmot vietējās mākslinieces Hionijas Lavreckas glezniecības tehnikas skaistumu un unikalitāti, citreiz -- amatniecības izstrādājumus, adījumus un tamborējumus. Pie mums brauc arī citas radošie kolektīvi. Esmu šeit daudz ko iemācījusies."
Jeļizavetai ir saimniecība — divas govis un tikpat telītes, kā arī zeme. Īpašuma uzturēšana prasa laiku, taču viņai izdodas darbdienas steigā atrast brīvo laiku un pavadīt to lietderīgi, jo īpaši tāpēc, ka, pēc Jeļizavetas teiktā, viņas vīrs Česlavs atbalsta intelektuālas nodarbes un pat mudina pievērsties šādām iniciatīvām.
Gan strādā, gan raksta dzeju
Salienas pagasta iedzīvotāja Alla Ļebedjoka, kura pirms divpadsmit gadiem pavadīja savu vīru pēdējā gaitā, tagad dzīvo viena un tāpēc brīvo laiku pavada pēc saviem ieskatiem: "Kad vēlos -- strādāju, kad vēlos -- radoši atpūšos, atkarībā no noskaņojuma. Reizēm fiziskais darbs mijas ar radošo -- iedvesmas brīžos saceru liriskus dzejoļus par dabu un gadalaikiem. Reizēm, īpaši, ja vairs neesi jauns, ir labi neko nedarīt un, aizmirstot par sirmumu matos un gadiem, vienkārši par kaut ko pasapņot. Galvenais ir tas, ka dzīvoju harmonijā ar sevi, labiem un laipniem cilvēkiem un dabu.”
Taču tie nebūt nav visi Allas talanti -- viņai patīk cept dažādus gardumus, ko ne tikai nes uz dažādiem pasākumiem Kultūras namā, bet arī vienmēr ņem līdzi visur, kurp dodas, kā arī gatavot krājumus ziemai — viņai to ir pilns pagrabs.
Par savu dalību pulciņā Alla saka: “Komunikācija ar cilvēkiem ir lielākā greznība, ko varam atļauties. Un arī apgūt kaut ko noderīgu Jeļenas Požarskas vadībā ir brīnišķīga pieredze. Tiklīdz viņa izveidoja pulciņu, es uzreiz pievienojos. Šeit mēs dalāmies pieredzē un zināšanās, vienlaikus atklājot cita citā kaut ko jaunu un interesantu, ko agrāk nezinājām."
Kad uzdevums bija paveikts, klātesošie nodziedāja iemīļotu dziesmu latviešu valodā maestro Raimonda Paula videoieraksta pavadījumā.
Šī lietderīgā un interesantā pasākuma noslēgumā draudzīgā un sirsnīgā gaisotnē tika baudīta tēja ar mājās gatavotiem konditorejas izstrādājumiem, sieriem un citiem gardumiem. Notika arī paveiktā darba vērtēšana un noteikti mērķi nākamajai radošajai tikšanās reizei, kas notiks šī gada decembrī. Tās tēma, visticamāk, būs Ziemassvētki un Jaunais gads.
Komentāri