Pēc Latgales plānošanas reģiona datiem Latgales iedzīvotāju skaits 2024. gada sākumā bija 264 875 jeb tikai 14,15% no kopējā iedzīvotāju skaita valstī. Tas nozīmē, ka, salīdzinājumā ar citiem Latvijas novadiem, Latgale ir mazāk apdzīvota, tāpēc sāpīgāk izjūtam reformas, reorganizācijas un iestāžu slēgšanu, jo īpaši sāpīgi tiek uztverta mazo skolu slēgšana pierobežā.
Triju rakstu sērijā veicam apkopojumu par notikušajām izmaiņām izglītības jomā Latgalē. Šajā publikācijā apkopota informācija par Augšdaugavas novadu un Daugavpili.
Augšdaugavas novads
Augšdaugavas novada izglītības iestādes var saukt par labo piemēru, piekopjot “mazo” skolu modeli, kur katram bērnam tiek meklēta individuāla pieeja, šajā novadā izdodas ne tikai saglabāt, bet dažās skolās -- arī palielināt izglītojamo skaitu. Novadā dzimstība krītas, tomēr, tā kā attālums līdz Latvijas otrajai lielākajai pilsētai ir mazs, daudzi Daugavpils izglītojamie izvēlas novada skolas.
Augšdaugavas novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska pastāstīja: “Augšdaugavas novadā cenšamies saglabāt visas esošās skolas, tās ir 14 kopā ar Medumu Iespēju pamatskolu. Vadības nostāja ir, lai mazāk būtu jāveic pārvadājumi, jo arī pārvadājumiem mums pietrūkst autotransporta, proti, vajadzīgi jauni autobusi, lai varētu vadāt bērnus lielākos attālumos, tostarp lielāku bērnu skaitu. Tāpēc skolas tiek saglabātas. Runājot par jauno modeli, uz kuru pāriesim no 1. septembra, tas nav labvēlīgs tikai vienai mūsu skolai – Kalupes pamatskolai, kur pašvaldībai būs jāpiemaksā savi naudas līdzekļi, jo pietrūks tā budžeta, ko iedalīs valsts. Novada pašvaldība ir ieplānojusi budžetā segt šo robu .”
2025./2026. mācību gadā skolās izglītību iegūst 2685 izglītojamie, novadā darbojas 5 vidusskolas, 7 pamatskolas, 3 pirmsskolas izglītības iestādes, 2 profesionālās vidējās izglītības iestādes, 4 profesionālās ievirzes izglītības iestādes, 1 speciālās izglītības iestāde un 1 interešu izglītības iestāde. Kopš 2008. gada ir slēgtas vairākas skolas – Dvietes pamatskola, Eglaines pamatskola, Ilūkstes 2. vidusskola, Skrudalienas pamatskola, Nīcgales pamatskola, Višķu pamatskola, Ambeļu pamatskola, Maļinovas pamatskola, Kumbuļu pamatskola, Tabores pamatskola, Vecpils vidusskola, Līksnas pamatskola, Raudas speciālā pamatskola, Subates pamatskola.
Reorganizētas vairākas skolas: Vaboles vidusskola mainīja īstenoto izglītības pakāpi un kļuva par Vaboles pamatskolu. Medumu vidusskola mainīja īstenoto izglītības pakāpi un kļuva par Medumu pamatskolu. Vēlāk Medumu pamatskola tika pievienota Sventes vidusskolas PĪV un Silenes pamatskola pievienota Laucesas pamatskolas PĪV.
Piemēram, 1982. gadā tika uzcelta Silenes vidusskolas jaunā ēka un skola funkcionēja kā vidusskola. 2003. gadā to reorganizēja par pamatskolu. 2022. gadā skola tika pievienota Laucesas pamatskolas PĪV. Šobrīd skola darbojas, tā piedāvā pamatizglītības programmu 1.--6. klasei un vispārējās pirmsskolas izglītības programmu. Ēka tiek apsaimniekota un izmantota, bet kā būs tālāk, redzot šo negatīvo attīstības līkni?! Diemžēl, šāda situācija ir gandrīz visās Latgales pašvaldībās.
Daugavpils valstspilsēta
Daugavpils ir rekordiste reorganizācijas jomā un tas nav nekas pārsteidzošs, jo tā ir lielākā pašvaldība izglītojamo skaita ziņā.
Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova pastāstīja, ka, atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aicinājumu sakārtot pašvaldības izglītības iestāžu tīklu atbilstoši IZM noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem, t.i. nosacījumiem, kādi pašvaldībai būtu jāievēro, lai turpmāk saņemtu valsts finansējumu pedagogu atalgojumam, kā arī ņemot vērā valsts izvirzītās prasības vispārējās izglītības kvalitātei, pašvaldība realizēja virkni pasākumu tās izglītības iestāžu tīkla pilnveidei. Analizējot pašvaldības izglītības iestāžu tīkla atbilstību valsts definētajiem kvalitatīviem un kvantitatīviem rādītājiem, tika konstatēti vairāki izaicinājumi, kuru pārvarēšanai zināmā mērā varētu palīdzēt izglītības iestāžu tīkla pārstrukturēšana, veidojot skaitliski lielas izglītības iestādes ar plašu izglītības programmu klāstu – no pirmsskolas izglītības programmām līdz pat vidējās izglītības programmām.
Jau 2021./2022. mācību gadā izglītības iestādēs tika novērota konkurence par skolēniem, tika fiksēts, ka 8 vidusskolām bija kvantitatīvajiem kritērijiem neatbilstošs vidusskolēnu skaits, pirmsskolās bija izteikts administratīvo resursu trūkums kvalitatīvas pārvaldības nodrošināšanai. Tajā laikā iezīmējās arī pirmsskolnieku skaita samazināšanās tendence, kas nākotnē varētu radīt nepieciešamību slēgt pirmsskolas izglītības iestādes (PII). Tā tas arī notika un joprojām turpinās tagad, gan reorganizējot, gan slēdzot iestādes.
2021./2022. mācību gadā Daugavpilī bija 27 PII, 12 vidusskolas, 1 ģimnāzija, 5 pamatskolas.
• 14., 17., 32. PII pievienota Centra vidusskolai
• 11. PII pievienota 6. pamatskolai
• Apvienota 3., 9. vidusskola un 1. PII, izveidojot Daugavpils Zinātņu vidusskolu
• Apvienota 13., 15. vidusskola, 28. un 30. PII, izveidojot Daugavpils iespēju vidusskolu
• Apvienota 16., 17. vidusskola, 3., 5., 7., PII, izveidojot Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskolu
• Apvienota 10., 12. vidusskola, 10., 13. PII, izveidojot Daugavpils Valstspilsētas vidusskolu
2022./2023. mācību gadā Daugavpili bija 14 PII, 7 vidusskolas, 1 ģimnāzija, 5 pamatskolas.
• Apvienota 20., 21., 23., 26. PII, izveidojot Ķīmijas apkaimes PII
• 22. PII pievienota 27. PII
2023./2024. mācību gadā Daugavpilī bija 10 PII, 12 vidusskolas, 1 ģimnāzija, 5 pamatskolas.
• Likvidēta 6. pamatskola, to pievienojot Centra vidusskolai
• Likvidēta 11. pamatskola, to pievienojot Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskolai
• 18. PII pievienota 24. PII
2024./2025. mācību gadā Daugavpilī bija 9 PII, 7 vidusskolas, 1 ģimnāzija, 3 pamatskolas, izmaiņu šajā mācību gadā Daugavpilī nebija.
Daugavpils pilsētas Izglītības, jaunatnes un sporta pārvaldē argumentē izmaiņas skolu tīklā un norāda, ka tas ir neizbēgams solis. Pārmaiņas radīs pozitīvas izmaiņas:
skaidra, no izglītojamo skaita svārstībām maz atkarīga, izglītības iestāžu attīstības stratēģija;
vienmērīgs vidusskolu izvietojums pilsētas teritorijā;
optimāls vidusskolēnu skaits vidusskolas posmā un koncentrēti pedagoģiskie kadri un materiāli tehniskie resursi;
labās prakses pārnese uz otru skolu, kas veicinātu augstāku izglītības kvalitāti un vecāku pieprasījuma izlīdzināšanu;
skolas direktora atbildība par PII programmu īstenošanu kā garants programmu pēctecībai;
vienmērīgs ēku un telpu piepildījums veicina līdzsvarotas uzturēšanas izmaksas uz vienu izglītojamo un operatīvu lēmumu pieņemšanu par telpu efektīvu izmantošanu, samazinoties izglītojamo skaitam;
skaitliski lielas un efektīvas iestāžu vadības komandas, apvienojot resursus un pieredzi, izglītības iestādēs tiek saglabāta un attīstīta latviskā vide.
2024./2025. mācību gadā daļēja atbilstība kvantitatīvajiem kritērijiem Daugavpilī joprojām bija Daugavpils Centra vidusskolai, kur vidējās izglītības posmā 2024. gada 1. septembrī nepieciešamo 120 izglītojamo vietā reģistrēti 86 izglītojamie 10.--12. klašu posmā, un Vienības pamatskolai, kurai 7.--9.klasu posmā tika reģistrēti 104 skolēni.
Izglītības pārvalde minēja, ka, analizējot izglītojamo skaita tendenci Centra vidusskolā un Vienības pamatskolā, pašvaldībai tomēr būs jāturpina darbs pie skolu tīkla pilnveides, lai ar 2026. gada 1. semestri, Valstij ieviešot skolu finansēšanas modeli “Programma skolā”, saņemtu Valsts finansējumu pilnā apjomā, nepārliekot daļu uz pašvaldības budžetu.
Pilsētā ir arī mazie bērnudārzi ar nelielu izglītojamo skaitu, tie piedāvā ne tikai individuālu pieeju bet arī iekļaujošu izglītību, tajos mācās bērni ar veselības problēmām, piemēram logopēdiskajām. Šiem bērniem ir svarīgi mācīties mazās grupās, saņemt pietiekoši daudz uzmanības, lai līdz skolas vecumam paspētu attīstīt savas iemaņas līdz noteiktam līmenim. Šobrīd pašvaldība lemj par 4. un 15. bērnudārza slēgšanu. Tieši tas, ka bērnudārzos ir maz bērnu, ir svarīgākais arguments tos slēgšanai. Mani pārsteidz, ka reorganizācijas argumentu priekšgalā ir vienīgi finanses, netiek spriests par sekām nākotnē, sociālo funkciju, ko veic mazās izglītības iestādes.
Ko lems Daugavpils pašvaldība un vai tuvākajā laikā tiks slēgtas vai reorganizētas vēl vairākas Daugavpils izglītības iestādes, rādīs laiks.
Viedoklis
Valentīna, bijusī skolotāja: “Latgalisko garu nav iespējams iznīcināt. Ieskatoties skaidrojošajā vārdnīcā, lai uzzinātu vārda „likvidācija” nozīmi, redzam, ka tam ir divas nozīmes. Pirmkārt, tā ir kādas darbības izbeigšana, piemēram, iestādes darbības pārtraukšana. Otrkārt – kāda vai kaut kā iznīcināšana. Ja padomā par to, ka, pārtraucot kādu darbību, to vēl ir iespējams atjaunot, tad, uzsākot likvidāciju, visu var iznīcināt pilnībā.
Attiecinot šīs divas vārda nozīmes uz aktuālajiem notikumiem saistībā ar skolu slēgšanu Latgalē, neizbēgami nonāku pie secinājuma, ka šāda organizēta darbība rada noteiktas sekas. Iemeslus, kuru dēļ skolas tiek slēgtas, var iedalīt divās galvenajās kategorijās – ekonomiskajā un sociāli politiskajā.
Ekonomiskie iemesli liecina par to, ka izglītības iegūšana lauku apvidos ir saistīta ar virkni grūtību. Noteiktai iedzīvotāju daļai trūkst finanšu līdzekļu, ir bezdarbs un ļoti bieži – bezizeja dzīves un izglītības apstākļu uzlabošanas jautājumu risināšanā.
Sociāli politiskie iemesli ir saistīti ar sabiedrību, kas ir neviendabīga gan pēc labklājības līmeņa, gan savās tiesībās saņemt pieejamu bezmaksas, vidējo vai profesionālo izglītību, jo šādas izglītības iestādes bieži vien atrodas desmitiem kilometru attālumā no dzīvesvietas.
Izpētot zināmu informāciju par vienas skolas slēgšanu vai likvidāciju Latgalē, pēc tās piemēra kļūst skaidrs, kas tika liegts lauku teritoriju iedzīvotājiem, kur vēl bija iespējams saņemt pamatizglītību. Tāpat – ko var darīt, lai saglabātu kultūras dzīvi, pat ja pēdējā izglītības iestāde ir likvidēta.
2024. gadā tika likvidēta Dekšāru pamatskola, kurā pēdējos gados pirms slēgšanas mācījās līdz 30 bērniem. Skolas slēgšanas dēļ skolotāji bija spiesti meklēt darbu citās skolās. Viņiem paveicās, ka šādas darba vietas atradās. Pieaugušam cilvēkam, iespējams, ir vieglāk pielāgoties citam darba ritmam un citam kolektīvam. Taču, nonākot jaunā kolektīvā, ir jāveido gandrīz pilnīgi jauns komunikācijas modelis.
Skolēni bija spiesti pielāgoties jaunajiem kolektīviem klasēs, viņi zaudēja savas skolas tradīcijas, kurām iepriekš sekoja. Nonākot klasēs ar lielāku skolēnu skaitu, ne vienmēr varēja un joprojām nevar pilnībā realizēt savas spējas, tomēr cenšas tie, kuriem ir savi mērķi.
No malas šķita, ka kultūras dzīve pagastā līdz ar skolas slēgšanu izzudīs. Tomēr atradās cilvēki, kuri spēja izmantot palikušos resursus, lai uzturētu lauku iedzīvotāju kultūras līmeni. Pagastā nekad nav bijis sava kultūras nama, tāpēc skolas sporta zāle kļuva par vietu, kur vēl iespējams rīkot kultūras pasākumus. Pagastā darbojas bibliotēka, ir vokālie ansambļi, teātra kolektīvs, pūtēju orķestris un Latgales tradicionālās kultūras centrs “Latgaļu sāta”.
Gribas ticēt, ka, likvidējot skolas Latgalē, latgalisko garu iznīcināt tomēr nav iespējams.”
*Apkopojumu par Preiļu, Balvu un Līvānu novadu, ka arī Izglītības ministrijas skatījumu lasiet laikraksta “Latgales Laiks” februāra numurā.
Komentāri