Daugavpils Universitātē norisinājās tradicionālie „Janvāra lasījumi” — zinātnisks un kultūras notikums, kas jau daudzus gadus ieņem īpašu vietu reģiona akadēmiskajā dzīvē. Gada sākumā universitātes auditorijas atkal kļuva par platformu ideju apmaiņai, pētījumu rezultātu apkopošanai un aktuālu zinātnes, izglītības un sabiedrības jautājumu apspriešanai.
Jau 36. reizi Daugavpils Universitātē tika rīkota starptautiska humanitāro zinātņu konference. „Zinātnisko lasījumu” iniciators pirms gandrīz četrdesmit gadiem bija universitātes profesors Fjodors Fjodorovs. Pasākums ir veltīts zinātniskajai skolai, kuru savulaik izveidoja vairāki izcili profesori — Fjodors Fjodorovs, Joels Veinbergs, Antons Breidaks un Valdis Ķikāns. Janvāra lasījumi apvieno pasniedzējus, pētniekus, studentus un viesus no citām Latvijas un ārvalstu augstskolām. Uzmanības centrā ir gan fundamentālās zinātnes tēmas, gan lietišķie pētījumi, kas cieši saistīti ar mūsdienu izaicinājumiem.
Īpaši vērtīgi šie lasījumi ir jaunajiem zinātniekiem un studentiem, kuriem dalība zinātniskajās diskusijās kļūst par nozīmīgu soli profesionālajā izaugsmē. Iespēja prezentēt savus pētījumus, saņemt atgriezenisko saiti no pieredzējušiem kolēģiem un iekļauties akadēmiskajā kopienā padara „Janvāra lasījumus” par nozīmīgu izglītojošu platformu.
Katru gadu šajos lasījumos piedalās vairāki desmiti speciālistu — filologi, kulturologi un citu jomu pārstāvji, arī šis gads nebija izņēmums. Pēc pasākuma organizatores, Daugavpils Universitātes profesores Maijas Burimas teiktā, šoreiz konferencē piedalījās 63 referenti no astoņām valstīm. Šī gada konferences tēmas ir saistītas ar valodniecību, literatūrzinātni, tulkošanu un lingvistiku.
„Mēs dzīvojam strauji mainīgos globalizācijas apstākļos, un pēdējā laikā esam saskārušies arī ar mākslīgā intelekta iespējām, kā arī ģeopolitiskajiem procesiem — tas viss ietekmē valodas jautājumus. Tāpēc šoreiz vienu plenārsēdi mēs nolēmām veltīt vienam no valodniecības aspektiem — tulkošanai gan lingvistiskā un mākslinieciskā nozīmē, gan kā kultūras kontaktu fenomenam,” sacīja Daugavpils Universitātes profesore Maija Burima.
Ārvalstu viesi, kuri ieradās uz konferenci, patīkami pārsteidza rīkotājus. Tulkotāja no Itālijas Margarita Karbonero lieliski runā latviešu valodā. M. Karbonero teica, ka, lai gan māte ir latviete, bērnībā šo valodu viņa neprata un apguva to vēlāk.
„Tā bija mana vēlēšanās -- gribēju vairāk uzzināt par savu ģimeni un vietu, no kurienes atbrauca mana mamma. Esmu dzimusi Itālijā, un manā bērnībā mūsu ģimenē latviešu valodas vispār nebija — mēs par to neko nezinājām, tā man bija kā noslēpums. Vēlāk sapratu, ka latviešu valoda man ļoti patīk — tā ir bagāta un interesanta. Jau desmit gadus cenšos ik gadu divus līdz trīs mēnešus pavadīt Latvijā. Šī valsts man ir kļuvusi par trešo dzimteni. Es strādāju par tulkotāju, tulkoju literatūru un ar to nodarbojos vairāk nekā 30 gadus. Galvenokārt tulkoju no vācu valodas, un tikai pēdējos pāris gadus nodarbojos arī ar tulkojumiem no latviešu valodas. Man šķiet, ka jebkura interesanta profesija ir sarežģīta, bet vienlaikus ļoti aizraujoša. Ik reizi, atverot jaunu grāmatu tulkošanai, es saskaros ar grūtībām, taču tas ir ārkārtīgi interesanti, jo katrā grāmatā var uzzināt ko jaunu,” pastāstīja Margarita Karbonero.
Pateicoties Margaritai Karbonero, itāļu valodā ir iztulkots Noras Ikstenas romāns „Mātes piens”, kā arī daudzas citas latviešu autoru grāmatas.
Ne mazāk nozīmīga ir arī šī pasākuma loma pilsētas dzīvē. Daugavpils Universitāte tradicionāli ir reģiona intelektuālās domas centrs, bet „Janvāra lasījumi” kalpo kā atgādinājums, ka zinātne un izglītība joprojām ir galvenie Latgales attīstības faktori. Strauju sociālo un tehnoloģisko pārmaiņu apstākļos šādas tikšanās veicina universitātes un sabiedrības dialogu.
„Janvāra lasījumi” Daugavpils Universitātē ir ne tikai aizvadītā gada zinātnisko rezultātu apkopošana, bet arī ieguldījums nākotnē. Tie apliecina, ka akadēmiskās tradīcijas, atvērtība jaunām idejām un vēlme attīstīties joprojām ir svarīgas vērtības DU.
Pasākuma noslēgumā viesi pateicās zinātniskās konferences rīkotājiem un pauda cerību atgriezties arī nākamajā gadā, lai piedalītos 37. „Janvāra lasījumos”.
Komentāri