29. un 30. janvārī veselības ministrs Hosams Abu Meri darba vizītē apmeklēja Latgali, kuras laikā īpaša uzmanība tika veltīta aktuāliem veselības aprūpes sistēmas attīstības jautājumiem reģionā. Vizīte bija daļa no plašāka valsts institūciju un reģionu dialoga par medicīnisko pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.
Vizītes laikā ministrs apmeklēja vairākas ārstniecības iestādes, iepazinās ar to ikdienas darbu, infrastruktūru un pacientu aprūpes apstākļiem. Tika apspriesti personāla nodrošinājuma, aprīkojuma modernizācijas jautājumi, kā arī medicīnisko pakalpojumu pieejamība attālo teritoriju iedzīvotājiem.
Veselības ministrs tikās ar mediķiem un pašvaldību pārstāvjiem. Dialoga laikā tika aktualizētas personāla noslodzes, jauno speciālistu piesaistes tēma un ilgtermiņa risinājumu nepieciešamība veselības aprūpes jomas stiprināšanai reģionos. Ministrs uzsvēra, ka Latgale veselības aprūpes attīstības kontekstā joprojām ir viens no prioritārajiem reģioniem.
Pēc tikšanās ar mediķiem Hosams Abu Meri sniedza interviju laikrakstam „Latgales Laiks”, kurā pastāstīja par Latgales stacionāru nākotni.
Slimnīcas netiks slēgtas
Pēdējā laikā sociālajos tīklos arvien biežāk pavīd informācija no nezināmiem avotiem, ka tuvākajā nākotnē Veselības ministrija it kā plāno slēgt vairākas nelielas slimnīcas Latgalē, jo tās valsts budžetam izmaksā pārāk dārgi. Tāpēc pirmais jautājums -- par Balvu, Krāslavas, Rēzeknes, Preiļu, Ludzas un Līvānu slimnīcas nākotni.
Atbildot uz jautājumu, kas ar tām notiks, veselības ministrs teica: „Ar tām nekas nenotiks — tās turpinās darbu. Mēs vienojāmies, ka šī mēneša laikā (februārī), gaidīsim no slimnīcu vadības rakstisku redzējumu par speciālistu nodrošinājumu. Daudzi norādīja, ka ir problēmas ar speciālistu pieejamību, un mums ir jāsaprot, kāda ir situācija kopumā, lai pielāgotu iestādes atbilstoši speciālistu pieejamībai. Mēs runājām ar Ludzas slimnīcas vadību par to, kādu uzņemšanas nodaļu tā var piedāvāt, jo pašlaik dokumentos uzņemšanas nodaļa neatbilst realitātei, un līdz ar to finansējums būs atkarīgs no tā, ko slimnīcas vadība piedāvās. Šo finansējumu var novirzīt citiem mērķiem, piemēram, rehabilitācijai mājās vai citām vajadzībām. Arī Krāslavā ir jomas, kuras ir jāattīsta. Taču varu uzreiz pateikt — uzņemšanas nodaļa būs visur, jautājums ir tikai par to, vai realitāte atbilst Ministru kabineta noteikumiem. Tādēļ tiek lemts, vai visas uzņemšanas nodaļas strādās 24/7 režīmā vai arī būs cits darba grafiks atkarībā no speciālistu pieejamības. Atlikušos līdzekļus mēs novirzīsim tam, kas slimnīcām patiešām ir nepieciešams. Nereti neatliekamā palīdzība netiek sniegta tādā apjomā, lai izmantotu visu piešķirto finansējumu, un daļa līdzekļu tiek atmaksāta Nacionālajam veselības dienestam. Tagad mēs piedāvājam šos līdzekļus novirzīt citām slimnīcas vajadzībām. Piemēram, Krāslavā lūdz vairāk līdzekļu novirzīt datortomogrāfijai, Preiļos — ambulatoro pacientu aprūpei. Mēs tam piekrītam, tāpēc tagad gaidām pieteikumus un tad skatīsimies, ko šogad varam atļauties, un novirzīsim šos līdzekļus reālām vajadzībām. Spriediet paši -- dažkārt dienā vai pat nedēļā slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā nogādā tikai trīs pacientus, kuriem ne vienmēr nepieciešama hospitalizācija. Šādā situācijā, iespējams, labāks risinājums būtu novērošanas gultas. Pacientu novēros, bet nākamajā dienā ārsts sniegs nepieciešamo palīdzību. Daudzi domā, ka, ierodoties slimnīcā, uzreiz saņems visu, bet realitātē tā nav. Neatliekamā palīdzība būs, bet ne tādā apjomā, kāds šobrīd ir paredzēts dokumentos. Protams, tas nenotiks uzreiz — tam ir vajadzīgs laiks.”
Preiļu dzemdību nodaļu slēgs
Diemžēl tā ir taisnība, un citu variantu nav. Par to runāja ne tikai ministrs, bet arī Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. Neskatoties uz to, ka tā ir ļoti laba dzemdību nodaļa ar izciliem speciālistiem, dzemdību skaits gan šeit, gan visā valstī pastāvīgi samazinās, un šīs nodaļas uzturēšana pašvaldībai kļūst pārāk dārga.
„Pašlaik Preiļu dzemdību nodaļa cieš ļoti lielus finansiālus zaudējumus mazā dzemdību skaita dēļ. Valsts nevar nodrošināt Preiļiem atsevišķu finansējumu, lai turpinātu sniegt šo pakalpojumu — runa ir par 500 tūkstošiem eiro. Nav iespējams turpināt darbu ar šādiem zaudējumiem. Mēs piedāvāsim citus pakalpojumus, uz kuriem tiks pārvirzīti speciālisti, kuri strādā dzemdību nodaļā. Piemēram, ginekologs un anesteziologs var strādāt dienas stacionārā, bet pediatrs — pieņemt pacientus kabinetā. Šajā sakarā vēlos ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību pateikt, ka pašlaik ir piešķirts finansējums pediatrijai, lai pediatra pakalpojumi būtu pieejami jebkurā vietā bez milzīgām rindām. Tādēļ darbosies pediatru kabineti, jo nereti hospitalizācija nav nepieciešama — pilnīgi pietiek ar pediatra apskati. Runājot par dzemdību nodaļu Preiļos -- tā pagaidām turpina darbu, taču cik ilgi tā būs — grūti pateikt, jo tie ir ļoti lieli finansiāli zaudējumi pašvaldībai,” sacīja Hosams Abu Meri.
„Pašlaik mūsu uzņemšanas nodaļā diennakts režīmā dežurē pieci ārsti, un tās ir ļoti lielas izmaksas. Pagājušajā gadā mūsu uzņemšanas nodaļa apkalpoja aptuveni trīs tūkstošus pacientu. Lielākā daļa ierodas dienā — aptuveni 50–60 pacienti nedēļā. Savukārt naktīs tie ir vien 3–4 pacienti nedēļā. Pacienti ar nopietnām traumām tiek nogādāti reģionālajās slimnīcās. Arī ar dzemdību nodaļu situācija ir sarežģīta — tur strādā tikai divi ārsti. Un, ja viens saslimst vai dodas atvaļinājumā, nodaļa vairs nespēj strādāt pilnvērtīgi. Nesen viens ārsts bija saslimis un nodaļa uz laiku tika slēgta. Tagad tā ir atsākusi darbu. Lai nodaļu saglabātu, būtu nepieciešams pusmiljons eiro — tā mums ir ļoti liela summa. Tāpēc šo situāciju šodien pārrunājām ar ministru. Līdz jūlijam mēs šo pakalpojumu sniegsim daļēji, taču pašlaik galvenā problēma ir vietējo speciālistu trūkums. Jau vairākkārt ir runāts par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un drošību — tie ir prioritāri faktori. Mēs attīstīsim dienas stacionāru, kurā tiks veiktas arī nelielas ginekoloģiskas manipulācijas,” informēja Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.
Ministrs īstenoja savu sapni Indrā
Viens no galvenajiem veselības ministra vizītes mērķiem Latgalē bija viņa sapņa īstenošana. Stājoties amatā, viņš pirmām kārtām apmeklēja mūsu reģionu, lai klātienē iepazītos ar situāciju veselības aprūpē. Toreiz Hosams Abu Meri izvirzīja mērķi atvērt Neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu pierobežā — Indrā, Krāslavas novadā.
„1. janvārī Indrā darbu uzsākusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāde. Tas nav tikai jauns punkts kartē – tā ir būtiski lielāka drošības sajūta cilvēkiem Latvijas austrumu pierobežā.
NMPD sistemātiski pilnveido brigāžu izvietojuma tīklu, jo mainās iedzīvotāju mobilitāte, satiksmes intensitāte, drošības riski un sabiedrības vajadzības. Vēsturiski izveidotais brigāžu izvietojums vairs ne vienmēr nodrošina ātrāko palīdzības sniegšanu, tādēļ dienests mērķtiecīgi pielāgojas jaunajai realitātei.
Brigāde Indra strādā dienas režīmā, un jau sākotnējā darbības posmā saskārusies arī ar smagiem, dzīvībai kritiskiem izsaukumiem. Tas skaidri apliecina – arī mazāk apdzīvotās teritorijās katra minūte var būt izšķiroša. Indras punkts vienlaikus uzlabo neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību austrumu pierobežā, stiprina iedzīvotāju drošību un palielina NMPD spēju reaģēt ārkārtas situācijās, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā.
Vienlaikus jāņem vērā, ka līdzīgas vajadzības saglabājas arī citos Latvijas reģionos, un brigāžu tīkla turpmāka paplašināšana prasa papildu resursus. Paralēli tiek attīstīti elastīgāki risinājumi reaģētspējas stiprināšanai, kā arī veicināta plašāka sabiedrības iesaiste kopējā valsts drošības sistēmā,” pavēstīja veselības ministrs.
Vēlāk, jau vakarā pēc intervijas, kļuva zināms, ka SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” izbeigusi darba attiecības ar speciālistiem saskaņā ar Nacionālās drošības likumu.
Minētā norma paredz, ka Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņi nedrīkst tikt nodarbināti A, B un C kategorijas kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā, ja darbs ietver piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām. Šāda nodarbinātība ir pieļaujama tikai izņēmuma kārtā ar valsts drošības iestādes atsevišķu atļauju.
Informācija par darbinieku kategorijām, ar kuriem izbeigtas darba tiesiskās attiecības:
vidējais un jaunākais medicīnas personāls – 29 darbinieki, no tiem 11 pensijas vecumā;
saimniecības dienesta darbinieki – 20 darbinieki, no tiem 3 pensijas vecumā.
Papildu ir nosūtīts pieprasījums atkārtotam izvērtējumam par 7 ārstniecības personām.
To, kā šajā situācijā tiks risināts personāla trūkums, uzzināsim tuvākajā laikā.
Komentāri