Pagājušajā piektdienā, 6. februārī, notika XXV ziemas olimpisko spēļu (OS) svinīgā atklāšana. Šim aizraujošajam un gaidītajam notikumam sekoja miljoni skatītāju visā pasaulē. 2026. gada Milānas -- Kortīnas ziemas olimpiskās spēles tika atklātas leģendārajā ''San Siro'' jeb Džuzepes Meacas stadionā, kur ikdienā spēlē Itālijas futbola grandi ''Milan'' un ''Inter”, kā arī Kortīnā d'Ampeco, Livinjo un Predaco.
Tas bija krāšņs šovs…
Tovakar Milānā valdīja liela rosība. Te bija sapulcējušies līdzjutēji, kino un mūzikas industrijas zvaigznes, sportisti un organizatori. Leģendārajā stadionā „San Siro” pilsēta oficiāli ierakstīja savu vārdu olimpiskajā vēsturē – Lombardijas reģiona galvaspilsētā svinīgi tika atklātas XXV ziemas olimpiskās spēles. Krāšņā ceremonija, kas apvienoja sportu, kultūru un itāļu temperamentu, bija sākums divas nedēļas ilgajiem pasaules mēroga sporta svētkiem.
Tūkstošiem skatītāju tribīnēs un miljoniem -- pie televizoru ekrāniem varēja vērot šovu, kurā Itālijas klasiskā kultūras mantojuma elementi savijās ar mūsdienu tehnoloģijām. Mūzika, gaismas un horeogrāfija atklāja valsts, kas uzņem olimpiešus, vēsturi — no antīkajām saknēm līdz dinamiskai XXI gadsimta metropolei. Īpaša uzmanība tika veltīta Alpiem, kur notiek liela daļa sacensību, kā arī cilvēka lomai trauslā līdzsvara saglabāšanā starp dabu un progresu.
Šī skaistā pasākuma kulminācija bija sportistu gājiens. Olimpisko spēļu dalībnieki — slavenākie atlēti no desmitiem valstu — ienāca stadionā ar savu karogu, sveicinot skatītājus un cits citu. Ar īpaši sirsnīgiem aplausiem tika sveikti spēļu saimnieki — Itālijas sportisti.
Saskaņā ar tradīciju ceremoniju noslēdza miera, godīgas cīņas un vienotības simbola -- olimpiskās uguns -- iedegšana.
No šī brīža pilsēta un visa valsts oficiāli kļuva par ziemas sporta centru pasaulē. Priekšā — aizraujoši starti, jauni rekordi un stāsti, kuri vēl tikai tiks ierakstīti olimpisko spēļu vēsturē.
%%photos3%%
Itālijas pragmatiskais piedāvājums
Kāpēc savulaik izvēle tika izdarīta par labu Itālijai? Patiesībā tas bija visai pragmatisks SOK (Starptautiskā Olimpiskā komiteja) lēmums. Šobrīd nav īstais laiks tērēt milzīgus līdzekļus jaunu objektu būvniecībai, tāpēc Itālijas piedāvājums šķita visoptimālākais. Itālija piedāvāja koncepciju “Olimpiskās spēles bez gigantiskām būvēm”. Lielākā daļa arēnu jau darbojās vai arī tām bija nepieciešama minimāla modernizācija — īpaši Kortīnā d’Ampeco, kur olimpiskās spēles jau bija notikušas vairāk nekā pirms pusgadsimta, 1956. gadā. Pieteikumā tika uzsvērta ilgtspējīga attīstība, esošo objektu izmantošana un cieņa pret Alpu dabu — tas ir būtisks aspekts ziemas spēlēm. Un, kas nav mazsvarīgi, projektu atbalstīja gan Itālijas valdība, gan reģioni, gan vietējie iedzīvotāji — bez tā SOK mūsdienās lēmumus nepieņem. Rezultātā Itālija uzvarēja nevis ar pompozitāti, bet ar reālistisku, izsvērtu un labi izstrādātu projektu — tieši šādas olimpiskās spēles SOK vēlas redzēt šodien.
Tiesības Milānai un Kortīnai rīkot spēles piešķīra 2019. gada 24. jūnijā Starptautiskās Olimpiskās komitejas 134. sesijā Lozannā (Šveicē), balsojumā pārspējot Stokholmas un Ores kopīgo kandidatūru (daļa sacensību notiktu Siguldā, Latvijā)
Interesanti fakti
Ziemas olimpiskās spēles Itālijā jau pirms sākuma aktīvi piesaistīja uzmanību ne tikai ar sporta programmu, bet arī ar daudziem interesantiem sīkumiem. Milānas un Kortīnas spēles jau tagad tiek dēvētas par neparastākajām mūsdienu vēsturē — un tam ir pamatoti iemesli.
Šīs ir trešās ziemas olimpiskās spēles Itālijas vēsturē. Iepriekš valsts tās rīkoja Kortīnā d’Ampeco 1956. gadā un Turīnā 2006. gadā. Tādējādi Itālija kļuva par vienu no nedaudzajām valstīm ar bagātīgu un daudzveidīgu olimpisko spēļu organizēšanas pieredzi.
Viena no galvenajām īpatnībām ir tā, ka sacensības notiek vairākās vietās -- Milānā, Anterselvā, Kortīnā, Bormio, Livinjo un Predaco. Šo formātu dēvē par eksperimentu, kam cieši seko Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
Īpašu uzmanību organizatori pievērsuši olimpisko spēļu mantojumam. Kā jau minēts iepriekš, gandrīz visi sporta objekti vai nu pastāvēja jau ilgi pirms spēlēm vai arī tiks aktīvi izmantoti pēc to noslēguma. Šāda pieeja bija atbilde uz agrāko OS kritiku, pēc kurām palika dārgas, bet tukšas arēnas.
Vēsturisku interesi raisa arī Kortīna d’Ampeco, kas kļuvusi par pirmo kalnu kūrortu, kurš ziemas olimpiskās spēles uzņem jau otro reizi. Nelielā pilsēta Dolomītu Alpos atkal nonākusi pasaules uzmanības centrā, apvienojot olimpisko pagātni un tagadni.
Neparasta loma ir arī Milānai. Lombardijas galvaspilsēta atrodas tālu no kalnu nogāzēm, kur norisinās sacensības, tomēr tieši tā kļuvusi par OS simbolisko galvaspilsētu, jo šeit notika olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija.
Īpaša vieta OS vēsturē ir itāļu stilam. Spēļu dizains, arhitektūra un vizuālā identitāte kļuvuši par nozīmīgu kopējās koncepcijas sastāvdaļu. Organizatori uzsver, ka sports šeit iet roku rokā ar kultūru, modi un mākslu. OS talismani ir Tīna un Milo — stilizēti sermuļi (viens saistīts ar kalniem, otrs — ar pilsētu). Oficiālais logotips veidots minimālistiskā stilā un izvietots virs uzraksta „Milano Cortina 2026”.
Ziemas olimpiskās spēles Milānā un Kortīnā solās ieiet vēsturē ne tikai ar medaļām un rekordiem. Tās var kļūt par piemēru tam, kā XXI gadsimta OS spēj būt racionālākas un videi draudzīgākas.
Par medaļām cīnās gandrīz trīs tūkstoši atlētu
Kopumā 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs piedalās 93 valstis jeb aptuveni 2871 sportists, kuri sadalīs 116 medaļu komplektus 16 disciplīnās.
OS programmā iekļauta kalnu slēpošana, biatlons, distanču slēpošana, tramplīnlēkšana, ziemeļu divcīņa, frīstails un snovbords, daiļslidošana, hokejs, kērlings, ātrslidošana, šorttreks, bobslejs, skeletons un kamaniņu sports. Īpašu vietu ieņems slēpošanas alpīnisms, kas 2026. gadā pirmo reizi iekļauts olimpiskajās spēlēs.
Divu nedēļu laikā tiks sadalīti vairāk nekā 110 medaļu komplekti, tostarp vīriešu, sieviešu un jauktajās disciplīnās. Īpašu uzmanību izpelnījies arī dzimumu līdzsvars: sieviešu īpatsvars dalībnieku vidū pietuvojies pusei no kopējā sportistu skaita — viens no augstākajiem rādītājiem ziemas spēļu vēsturē.
Latvijai -- liela delegācija
Protams, šajās Olimpiskajās spēlēs piedalās arī Latvija, turklāt šoreiz mūsu valsti pārstāv līdz šim lielākā delegācija -- 68 sportisti. Olimpiskajā komandā pārstāvēta arī Daugavpils. Jau trešo reizi OS startēs mūsu daiļslidotājs Deniss Vasiļjevs. Latvijas sportisti sacentīsies 9 no 16 disciplīnām. Protams, visvairāk delegācijā ir hokejistu -- 25 spēlētāji. Ieradušies arī mūsu hokejisti no Ziemeļamerikas, kuri spēlē NHL un AHL līgā, tostarp vārtsargi Elvis Merzļikins un Artūrs Šilovs.
Latvijas sportisti sacenšas arī kamaniņu sportā, bobslejā, biatlonā, distanču slēpošanā un citās disciplīnās, apliecinot nacionālā sporta daudzveidību un pieaugošo potenciālu starptautiskajā arēnā.
Nākamās pusotras nedēļas laikā baudīsim aizraujošās ziemas olimpisko spēļu sacensības un cerēsim, ka Latvijas sportisti izcīnīs medaļas. Noslēguma ceremonija notiks svētdien, 22. februārī, antīkajā „Arena di Verona” — romiešu amfiteātrī Veronā. Tikmēr sekosim sportistu startiem un turēsim īkšķus par Latvijas olimpiešiem. Veiksmi!
Foto — Latvijas Olimpiskā komiteja
Komentāri