Pagājušajā sestdienā Andreja Pumpura skvērā valdīja jautrība un svētku noskaņojums – tur norisinājās tradicionālais Aizgavēnis, kur kopā sanāca ciemiņi no tuvākas un tālākas apkaimes, lai dziedātu, dejotu un piedalītos rotaļās un izdarībās. Pasākumu vadīja Sarmīte Teivāne, folkloras kopas “Svātra” vadītāja, kura pastāstīja par Aizgavēņa nozīmi Latgalē.
“Latgalē Aizgavēnis ir tradīcija, kurā savijas gan tradicionālā, gan kristīgā kultūra, jo Latgalē katoļticības ietekme ir ļoti spēcīga. Šie svētki ir lielisks piemērs tam, kā citviet Latvijā svin Meteņus, gan Vastlāvjus, gan Kurmju dienu, savukārt Latgalē svin Aizgavēni,” pastāstīja Sarmīte Teivāne.
“Aizgavēnis ir tas laiks, tā nav tikai viena diena, bet vesels laika posms, kad cilvēki izpriecājas, labi kārtīgi izēdas, brauc cits pie cita ciemos, jo pēc tam sākas gavēnis – klusais jeb pārdomu laiks. Tāpēc ir tik ļoti svarīgi sapulcēties šeit kopā visiem, izpriecāties,” skaidroja Sarmīte.
Joku dzīšana un izdarības pasākumā nav tikai izklaide. “Jokiem un jautrībai reizēm ir simboliska nozīme, jo caur visām izdarībām mēs vēlam visiem veiksmi, caur visām izdarībām mēs piedomājam par zemes auglību, par to, lai lopiņiem būtu laba veselība, lai mūsu saimēs visiem ir laba veselība. Mēs vienkārši šādi sagaidām pavasari,” pastāstīja Sarmīte.
Aizgavēnī joprojām ievēro dažādus ticējumus, kas saistīti ar ciemošanos un saimniecības labklājību. Šajā laikā cilvēki mēdza braukt ciemos uz tālieni -- jo tālāk devās, jo garāki un spēcīgāki lini auga mājās. Lini bija ļoti svarīgi, jo no tiem meitenes darināja audumu, kreklus un citus izstrādājumus, kā arī sēklas un eļļu izmantoja pārtikā. Tāpēc ciemošanās bija gan prieks, gan veids, kā saglabāt un dalīties ar bagātību un labklājību.
Arī dzīvnieku veselība un mājas labklājība bija svarīga tradīcija. Tiem, kuriem mājās bija kūtiņas, bija jāapskrien apkārt trīs reizes un jāatskrien atpakaļ basām kājām, lai lopiņiem būtu laba veselība. Savukārt kurmju rakumi dārzā tika izmīdīti, lai tie nekaitētu augiem un nodrošinātu labu ražu. Šīs darbības simbolizēja rūpes par māju, saimniecību un gaidāmo pavasari.
Aizgavēnis ir arī iespēja labi paēst un gatavoties gavēnim. “Aizgavēnis ir tradīcija, kas ir populāra tieši Latgalē. No vārda „gavēnis”’ un „aizgavēties” – šajā dienā kādreiz cilvēki kārtīgi pieēdās, ēda treknu ēdienu, jo pēc tam 7 nedēļas gavēja. Tagad cilvēki izdomā dažādas diētas, bet kādreiz vienkārši pārtrauca ēst gaļu un treknus ēdienus, un tad pannu meta uz cepļa, lai cilvēkiem būtu vieglāk sagaidīt pavasari,” skaidroja S. Teivāne.
Pasākuma muzikālo un rotaļu programmu papildināja folkloras kopa “Svātra”, bērnu kopa “Svātriņa” un “Dzīsmeite”, kā arī ciemiņi no tuvākas un tālākas apkaimes – “Ritam”, “Speiga”, “Neicgalīši”, “Vecvārkava” un “Naktineica”. Neizpalika arī sātīgā Aizgavēņa putra, kas visiem dalībniekiem deva enerģiju svētku rotaļām un izdarībām. Šī diena atgādināja, ka Aizgavēnis ir laiks, kad jāsmejas, jāiet ciemos, jābauda ēdiens un jābūt kopā, lai sagaidītu pavasari ar prieku un veselību.
Komentāri