Plūdu vēsture Latvijā, Latgalē un Augšdaugavas novadā liecina, ka ne vienmēr bagātīga sniega sega un biezs ledus nozīmē neizbēgamus plūdus. Ir bijuši gadi, kad pat īpaši sniegotās un bargās ziemās, pakāpeniski kūstot sniega segai, labvēlīgos laikapstākļos Daugavas ūdeņi kopā ar ledu mierīgi aizplūda uz Rīgas līci, neradot problēmas. Taču dažkārt pat bezsniega ziemā gruntsūdeņi un augsta gaisa temperatūra veicināja ļoti strauju upju un ezeru ūdens līmeņa celšanos. Kā būs šajā pavasarī?
Ilgdzīvotāji atceras…
Pāvela Meļņikova projektētais aizsargdambis skarbāko stiprības pārbaudi izturēja 1922. gada 10. aprīlī Daugavpils vēsturē lielākajos plūdos, kad ūdens līmenis paaugstinājās līdz 10 metriem 62 centimetriem. Ledus sastrēguma dēļ, kas bija izveidojās pie Līksnas, ūdens līmenis Daugavā sāka strauji celties. Naktī no 7. uz 8. aprīli applūda Grīva, Gajoks, Judovka un citi rajoni. 1937. gadā ūdens līmenis bija 9,49 m, 1951. gadā – 9,46 m, bet 1956. gadā – 9,30 metri. Savukārt 2010. gada palu laikā Daugavas līmenis pacēlās līdz 7,72 m, bet 2013. gadā sasniedza 7,92 metrus, kas bija augstākais rādītājs gandrīz pusgadsimta laikā. (Daugavpilī kritiskā ūdens līmeņa robeža Daugavā ir 9,4 metri.)
Savulaik, runājoties ar kādu Grīvas sirmgalvi, kurš tolaik jau bija ļoti cienījamā vecumā, uzzināju, ka, būdams zēns, viņš bija aculiecinieks vienai no šādām stihiskām nelaimēm: “Atceros, kā pa upi peldēja saimniecības ēkas, šķūņi, tualetes un viss, kas atradās cilvēku pagalmos — baļķi, dažādi dēļi, malka, sadzīves mantas un daudz kas cits. Cilvēki kopā ar mazajiem mājdzīvniekiem glābās uz māju jumtiem. Ūdens Lielajā ielā sniedzās līdz mūsu mājas palodzēm. Ledus gabali varēja izsist logu rāmjus un appludināt telpas, tāpēc mēs aizvērām logu slēģus, tādējādi paglābjot savu mājokli. Bija baisi!”
Grīvas iedzīvotāja, kuras māja atrodas Vienības tilta tuvumā, pavēstīja, ka vecākās paaudzes cilvēki un radinieki savulaik stāstīja: „Cilvēki plūdu laikā glābās uz jumtiem, turpat turēja lopus, nakšņoja un gatavoja ēdienu, bet uz veikaliem airējās laivās, kā arī izmantoja plostus.”
Arī vēlākie plūdi nodarīja pilsētai un tās apkaimei ievērojamus postījumus: tika appludinātas mājas un vasarnīcas, izskaloti dambji, ielas un ceļi, aizskalota iedzīve, vietā atstājot dažādus gružus un dūņas. Applūda kapsētas, tīrumi un pļavas, tāpēc Grīvas, kā arī Augšdaugavas novada Laucesas un Dvietes pagasta iedzīvotāji nevarēja laikus sākt lauksaimniecības darbus un izlaist lopus ganībās.
Glābējdambji
Pēc P. Meļņikova projekta laikposmā no 1833. līdz 1841. gadam tika uzbūvēts dambis. Pilsētas virzienā tam bija jāsākas pie cietokšņa 7. bastiona un, apmetot līkumu Forštatei, jābeidzas pie augstienes (pašlaik – Jaunbūve). Dambja otrā daļa stiepās Poguļankas virzienā, sākās pie 1. bastiona, virzījās pa upes lejteci līdz augstienēm aiz pulka nometnes barakām. Ūdens līmeņa regulēšanai bija paredzēts uzbūvēt divas slūžas: pie Šuņicas upītes ietekas Daugavā un aiz cietokšņa nometņu barakām (slūžas saglabājušās līdz mūsdienām). Dambis, kura garums bija 7 km, tika pabeigts 1841. gadā. Uzbēruma augstums -- 4,2–6,4 m. Dambja augšējā daļā tika uzbūvēta šoseja (mūsdienās Daugavas iela un daļa no 18. novembra ielas). Vēlāk ceļa malās tika iestādīti koki un uzbūvētas koka margas.
1922. gadā pēc pilsētas vēsturē postošākajiem plūdiem sākās Gajoka dambja būvniecība, kura noslēdzās 1924. gadā. Sākotnēji bija ieplānots to būvēt 8 metru platumā, taču tehnisku problēmu dēļ dambi nācās sašaurināt līdz 2—3 metriem.
Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados (pēc 1931. gada plūdiem) uzcēla nelielus dambjus gar Laucesas upīti un Daugavas krastu, lai novērstu Grīvas applūšanu. Vēlāk, 1935. gadā, abus Daugavas krastus savienoja Vienības tilts.
Pludo ne tikai Daugavpils
Ne tikai Daugavpils periodiski cieš no plūdiem — tie apdraud arī Rīgu un citas Latvijas pilsētas. Latvijai ir sena un sarežģīta pavasara palu un ar tiem saistīto ledus sastrēgumu vēsture, kas pārvērš upes bīstamā stihijā.
Daugavas muzeja dati liecina, ka ziņas par plūdiem Daugavā ir saglabājušās no 14. gs. vidus (1358. un 1363. g. Rīgā), parasti tie ilga divas vai trīs nedēļas martā un aprīlī. Lejup pa straumi ejošās ledus masas bieži uzdūrās uz sēkļiem, salām, krastu līkumiem, izveidojot pie tiem dabīgus ledus aizsprostus. Tie izraisīja postošus plūdus, strauji paceļot ūdens līmeni par 4--12 m un applūdinot plašu apkārtni, jo ledus un vižņi aizsprostoja upes gultni un neļāva ūdenim brīvi aizplūst jūrā.
Sistemātiski novērojumi par ledus iešanu Daugavā pie Rīgas tiek veikti kopš 1530. gada.
Īpašs stāsts Latvijas plūdu vēsturē —1981. gads Jēkabpilī. Tieši šī ūdens stihijas plosīšanās kļuva par galveno orientieri visiem nākamajiem salīdzinājumiem. 1981. gada 31. martā Jēkabpilī tika fiksēts pilsētas vēsturē augstākais ledus sastrēguma līmenis, kas applūdināja daļu pilsētas.
Daudzi aculiecinieki atceras 1968. gadu, kad ledus blakus kanālā pacēlās un sagrāva nelielu koka tiltiņu. Liela ledus iešana un ledus sastrēgumi šeit novēroti arī 1976. un 1980. gadā.
Daugavpili no plūdiem pasargā droši dambji, bet Jēkabpilī pašvaldība un iedzīvotāji paļaujas uz jauno Daugavas aizsargdambi, kas tagad ir divas līdz trīs reizes stiprāks. Tomēr Jēkabpils novada teritorijā Daugava stiepjas gandrīz 70 km garumā, tāpēc vietējie iedzīvotāji, lai gan pieraduši pie plūdiem, tomēr baidās no šīgada paliem.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra neseno prognozi, ledus iešanai Daugavā bija jāsākas šīs nedēļas beigās. Tomēr ledus jau peld pa upi. Pēc centra datiem, salīdzinot ar iepriekšējām divām vai trim nedēļām, plūdu riski daudzviet būtiski samazinājušies. Piemēram, Kurzemē plūdu maksimums jau pagājis; šajās dienās tiek gaidīta ledus iešana Lielupes baseinā, tostarp Mūsā un Mēmelē, bet vēlāk uzmanības centrā būs Gaujas baseins.
Jābūt modriem
Ņemot vērā atlikušo sniega daudzumu un ledus biezumu, plūdu risks teritorijās no Daugavpils līdz Pļaviņām joprojām ir pietiekami augsts. Šajās vietās var veidoties ledus sastrēgumi.
Šogad ledus biezums bija divreiz lielāks nekā parasti un sasniedza 40 cm, bet sniega sega — vairāk nekā pusmetru. Tas nozīmē, ka Daugavā uzkrātā ūdens tilpums sniega un ledus veidā vietām sasniedz rekordlīmeni — 80–100 litri uz kvadrātmetru. Tomēr plūdu mērogs atkarīgs ne tikai no šiem rādītājiem, bet arī no tā, cik ātri paaugstināsies gaisa temperatūra un cik liels nokrišņu daudzums būs kušanas periodā.
“Pavasarī situācija var mainīties ļoti strauji. Spilgts piemērs bija 2013. gads, kad ziema ievilkās līdz aprīļa sākumam, turklāt liels sniega daudzums uzsniga tieši pašā ziemas izskaņā, kam aprīļa vidū sekoja lietaina un silta nedēļa ar līdz pat +15 grādiem. Tādējādi sniega sega, kas Vidzemē bija pat 50--70 cm biezumā, nokusa nedēļas laikā, daudzās upēs izraisot augstāko ūdens līmeni novērojumu vēsturē,” skaidro meteorologs un Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors Toms Bricis.
Šogad ledus kustība dažās upēs ir palēnināta, jo tajās nav pietiekami daudz ūdens, lai izkustinātu ledu no vietas, tāpēc tas pakāpeniski sabrūk, kas ir pozitīvs faktors.
Par jautājumu, vai iedzīvotājiem plūdu apdraudētajās teritorijās jābūt gataviem nelabvēlīgam scenārijam, speciālisti viennozīmīgi iesaka: šo teritoriju iedzīvotājiem vienmēr jābūt modriem, jo upes un laika apstākļi ir neparedzami.
Vai Daugava ir izsīkusi?
Plūdu riska teritoriju iedzīvotāji, ņemot vērā bēdīgo pieredzi, lielākoties sagatavojušies plūdiem: izbūvējuši šķēršļus, izrakuši grāvjus, aizvākuši no pagalma visu, ko ūdens var aiznest, mājās un vasarnīcās mēbeles, sadzīves tehniku, apģērbu, vērtīgas lietas un citas mantas novietojuši tā, lai ūdens tās nesasniegtu.
Tomēr, pat ja izdodas daļēji mazināt plūdu radītos zaudējumus, to sekas ir jūtamas vēl ļoti ilgi: mitras vai ūdens sabojātas dzīvojamās un saimniecības ēkas dažkārt nav piemērotas dzīvošanai vai izmantošanai vai arī tām nepieciešams kapitālais remonts, savukārt upju palienēs vēl ilgi saglabājas mitrums ar dažādu parazītu kolonijām, padarot tās bīstamas lopu ganīšanai.
Vienīgais plūdu pluss — iespēja ķert zivis tur, kur bija liels ūdens — ieplakās un zemienēs.
Daugavpils un Augšdaugavas novada teritorijā Daugava, kurā ledus iešana sākās 15. martā, tagad nes retus kūstošus ledus gabalus pa straumi uz leju. Vai veidosies lieli ledus sastrēgumi, nav zināms.
Bijušais glābšanas dienesta uz ūdens vadītājs Roberts Ruža, kurš šo amatu ieņēma vairāk nekā 20 gadus un pieredzējis dažādus plūdus, tai skaitā kritiskus, uzskata, ka šogad lielu plūdu nebūs: “Kur lai tie rodas, ja zeme nav sasalusi un sniega kušanas laikā ūdens iesūcas zemē? Vienīgi Daugava no Baltkrievijas puses varētu radīt mums problēmas…”
Iedzīvotāji, kuru mājas atrodas Daugavas krastos un Grīvā, galvenokārt ir nobažījušies par to, ka var applūst pagrabi un sabojāties lauksaimniecības produkcija, kas tur tiek uzglabāta.
Tomēr, pēc jaunākajiem Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, kā arī vizuāli redzams, ka ūdens līmenis Daugavā un citās Latvijas upēs pakāpeniski paaugstinās. Katrā gadījumā mūsu pilsētas varas iestādes un civilās aizsardzības dienests pastāvīgi seko situācijai un ir gatavs rīkoties.
Komentāri