Augšdaugavas novadā jau pavisam drīz darbu sāks Tīras enerģijas centrs, lai sniegtu iedzīvotājiem un uzņēmējiem praktisku atbalstu energoefektīvu un videi draudzīgu risinājumu ieviešanā. Bet kāpēc tas ir nepieciešams?
Pirmkārt, šādu objektu izveide ir saistīta ar jaunu virzienu, ko izvēlējušās Eiropas valstis. Eiropa šobrīd piedzīvo vienu no lielākajām ekonomiskajām un ekoloģiskajām pārejām pēdējās desmitgadēs. Šajā kontekstā tiek runāts par tā saukto Eiropas zaļo kursu — stratēģiju, kuras mērķis ir padarīt kontinenta ekonomiku ilgtspējīgāku, samazināt kaitīgos izmešus un sagatavot valstis klimata izaicinājumiem nākotnē.
Šīs iniciatīvas galvenais mērķis ir līdz gadsimta vidum panākt klimatneitralitāti, tas ir, iespējami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas negatīvi ietekmē mūsu ekosistēmu. Lai to sasniegtu, Eiropas Savienības valstis pakāpeniski pāriet uz atjaunīgiem energoresursiem, attīsta energoefektīvas tehnoloģijas, modernizē transportu un atbalsta videi draudzīgu rūpniecību.
Eksperti norāda, ka runa nav tikai par ekoloģiju, bet arī par ekonomikas stratēģisko attīstību. Investīcijas zaļajā enerģētikā, modernajās tehnoloģijās un inovatīvā ražošanā rada jaunas darba vietas un veicina jaunu nozaru attīstību. Globālās konkurences apstākļos tas ļauj Eiropai stiprināt savas pozīcijas augsto tehnoloģiju un ilgtspējīgas enerģētikas jomā.
Zaļais kurss ir cieši saistīts arī ar enerģētiskās drošības jautājumiem. Saules un vēja enerģijas izmantošana, enerģijas uzkrāšanas sistēmu attīstība un infrastruktūras modernizācija ļauj valstīm samazināt atkarību no importētajiem energoresursiem. Tas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad pasaules enerģijas tirgos valda nestabilitāte.
Ņemot to visu vērā, Augšdaugavas novada dome nolēma atbalstīt Tīras enerģijas centra izveides projektu pašvaldībā. Centra izveide notiek starptautiskā projekta LIFE23-CET-CETAC (“Tīras enerģijas pārneses atbalsta centrs”) ietvaros, kurā pašvaldība ir kopš 2024. gada oktobra. Projekta mērķis ir veicināt pāreju uz tīru un ilgtspējīgu enerģiju, stiprinot pašvaldību un sabiedrības zināšanas, kapacitāti un praktiskas iemaņas klimata mērķu sasniegšanā.
Iedzīvotāji un uzņēmēji šeit varēs saņemt konsultācijas par atjaunojamo energoresursu izmantošanu, uzzināt par pieejamajām valsts un Eiropas Savienības finansējuma programmām, kā arī saņemt praktisku palīdzību projektu sagatavošanā un īstenošanā.
Centra speciālisti sniegs ieteikumus par energoefektivitātes paaugstināšanu un enerģijas izmaksu samazināšanu. Konsultācijas būs pieejamas gan klātienē, gan attālināti, iepriekš piesakoties.
Projekts CETAC ir starptautiska iniciatīva, kas tiek īstenota ar Eiropas Komisijas programmas LIFE programmas atbalstu. Tajā piedalās partneri no Čehijas, Polijas, Lietuvas, Rumānijas, Vācijas, Ukrainas un Latvijas.
Projekta īstenošanas laikā (trīs gadu periodā) katrā pilotpašvaldībā, tostarp Augšdaugavas novada pašvaldībā, tiek izstrādāta un ieviesta atbalsta centra koncepcija, nodrošinot apmācības un profesionālās konsultācijas par atjaunojamo resursu izmantošanu un finansējuma iespējām.
Pēc projekta noslēguma atbalsta centri turpinās darboties patstāvīgi, stiprinot vietējo kopienu spēju īstenot ilgtspējīgus enerģijas risinājumus.
Gatavojoties centra atklāšanai, 2025. gada novembrī tika uzsākta informatīva kampaņa ar padomiem iedzīvotājiem par enerģijas taupīšanu. Informācija tiek publicēta pašvaldības mājaslapā un sociālajos tīklos, kā arī izvietoti informatīvi plakāti novada klientu apkalpošanas centros.
“Jau vairākus gadus mēs sadarbojamies ar SIA „Ekodoma” (neatkarīga inženierkonsultatīva firma, kuras galvenie darbības virzieni ir enerģētika, vide un ekonomika. Uzņēmums piedāvā konsultācijas energoplānošanas, energoefektivitātes, resursu pārvaldības, vides atļauju sagatavošanas un citās ar enerģētiku un vidi saistītajās jomās -- aut. piez.). „Ekodoma” izstrādāja mums plānu. Tagad mēs ļoti rūpīgi sekojam līdzi mūsu siltuma un elektroenerģijas patēriņam, kā arī transporta izdevumiem degvielai.
SIA „Ekodoma” arī ierosināja izveidot Tīras enerģijas centru, lai iepazīstinātu gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus ar jaunajiem risinājumiem. Šis centrs sniegs konsultācijas un padomus, lai mēs varētu taupīt enerģiju.
Ja paskatās, cik ir nosiltinātu māju, piemēram, Valmierā un Daugavpilī, — atšķirība ir kā diena pret nakti. Arī iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka, ieguldot līdzekļus šodien, viņi, pirmkārt, palielina sava īpašuma vērtību un, otrkārt, ilgtermiņā ietaupa. Mēs vēlamies, lai šis centrs skaidrotu šādus jautājumus un lai gan pašvaldība, gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji domātu par to, kā mēs varam dzīvot videi draudzīgāk, iekļauties aprites ekonomikā un ietaupīt līdzekļus.
Mūsu pašvaldībā ļoti aktīvi strādā apsaimniekošanas uzņēmumi, piemēram, SIA “Ornaments” un SIA “Naujenes pakalpojumu serviss”. To speciālisti ir paveikuši lielu darbu, lai uzlabotu novada dzīvojamo fondu. Mums ir pilnībā renovētas mājas, ir arī tādas, kur renovācija veikta daļēji — piemēram, nosiltinātas gala sienas vai veikts pilns jumta remonts ar bēniņu siltināšanu.
SIA “Ornaments” pēdējā gada laikā ir aktivizējies un iesniedzis vairākus projektus ALTUM. Pirms nedēļas domes sēdē mēs pieņēmām divus lēmumus par divām mājām, un pašvaldība vēlas nodrošināt līdzfinansējumu energoefektivitātes pasākumiem, tāpēc gatavojam attiecīgus saistošos noteikumus.
Cik man zināms, projekti jau ir iesniegti ALTUM. Diemžēl šobrīd programmas kvota jau gandrīz ir izsmelta, tomēr ir cerība, ka mājām, kuru iedzīvotāji iesniedza pieteikumus agrāk, finansējuma tomēr pietiks un tās varēs īstenot savus projektus,” laikrakstam “Latgales Laiks” pastāstīja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts.
Jāatzīmē, ka pēdējā laikā pašvaldībām ir pieejami dažādi projekti un programmas, kuru mērķis ir palīdzēt īstenot Eiropas zaļo kursu. Pagājušās nedēļas beigās Centrālā finanšu un līgumu aģentūra izsludināja projektu konkursa otro kārtu pašvaldībām ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. Infrastruktūras izveidei un modernizācijai, kas vērsta uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un katastrofu risku samazināšanu, piešķirti 9,26 miljoni eiro.
Atbalsts pieejams projektiem ar minimālo summu 200 tūkstoši eiro un maksimālo — 3 miljoni eiro, sedzot līdz 85% attiecināmo izmaksu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta “zaļajai” infrastruktūrai: krastu stiprināšanai, erozijas samazināšanai, pilsētu mitrāju izveidei un citiem ekoloģiskiem risinājumiem.
“Pašlaik klimata pārmaiņu ietekmē pieaug ekstrēmu laikapstākļu biežums — arvien biežāk tiek sasniegti gaisa temperatūras rekordi, vasarās novēro spēcīgus karstuma viļņus un intensīvus nokrišņus. Kā redzams, arī šogad martā straujo laikapstākļu izmaiņu dēļ sniegs un ledus kūst īpaši ātri, vairākas pašvaldības gatavojas pavasara paliem, bet zemienes un citas zemākas teritorijas jau ir applūdušas.
Ņemot vērā jauno pašvaldību funkciju, kas noteikta Pašvaldību likumā — veicināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un pielāgošanos tām, finansējums pasākumam 2.1.3.1 “Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām” paredzēts tam, lai pašvaldības ar Eiropas Savienības līdzekļu palīdzību varētu sākt vai turpināt projektus, kas vērsti uz praktiskiem infrastruktūras izveides un atjaunošanas darbiem.
Ar šī finansējuma palīdzību plānots izveidot risinājumus, kas preventīvi var aizsargāt publisko infrastruktūru un iedzīvotājus no pašvaldībā konstatēto galveno klimata risku negatīvās ietekmes. Piemēram, palielināt lietus kanalizācijas sistēmu caurlaidību pieaugoša nokrišņu daudzuma gadījumā, novērst krastu eroziju, lai samazinātu plūdu risku, izveidot un atjaunot parkus, ūdenstilpes un citas dabas teritorijas, lai mazinātu “pilsētas karstuma salu” efektu, cīnīties ar invazīvām sugām un kaitēkļiem un īstenot citus pasākumus. Ar šo finansējumu pašvaldības var arī veicināt aktuālajā Dabas atjaunošanas regulā noteikto mērķu sasniegšanu, jo pasākums ir orientēts uz “zaļās infrastruktūras” attīstību.
Jāņem vērā, ka pasākums tiek īstenots divos posmos — pašvaldību interese jau ir apliecināta ar pirmā posma projektiem (23 projekti), kas jau tiek īstenoti, savukārt otrajā posmā projektu pieteikumus var iesniegt līdz 2026. gada 8. jūlijam. Pirmā posma projektos jau redzami pozitīvi risinājumi: piemēram, Rīgā gar ielām tiek veidoti jauni apstādījumi un vēsturiskajā centrā -- “lietus dārzi”, bet Līvānos tiek nostiprināts upes krasts, stādīti koki un krūmi, veidojot labiekārtotu vidi pussalā starp Daugavu un Dubnu.
Daudzās pilsētās tiek veidoti dabā balstīti risinājumi, kas palīdz uzkrāt un attīrīt lietus ūdeni uz vietas, nenoslogojot centralizētās kanalizācijas sistēmas. Paredzams, ka otrajā posmā pašvaldības pievērsīsies jau minētajiem ilgtspējīgajiem lietus ūdens apsaimniekošanas risinājumiem, parku, skvēru un citu zaļo teritoriju izveidei, ūdenstilpju attīrīšanai, kā arī plašākai zaļo risinājumu ieviešanai pilsētvidē ārpus esošajām zaļajām zonām, izmantojot vertikālos apstādījumus, puķu dobes, koku alejas un citus risinājumus,” laikrakstam “Latgales Laiks” šo tēmu komentēja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars.
Atgādinām, ka pieteikumus pieņem līdz 2026. gada 8. jūlijam, bet projektu īstenošana jāpabeidz līdz 2029. gada beigām. Pirmajā konkursa kārtā jau atlasīti 23 projekti, kurus plānots pabeigt līdz 2027. gadam.
Komentāri