Dzeive reizem ir ļūti naprognozejama. Kod 2013. godā Rēzeknī tyka atkluota Latgolys vēstnīceiba GORS, kod šei koncertzāle kļiva na tikai par Latgolys, bet Latvejis mārūga kulturas pērli, kod te pasaulis leimeņa koncertpasuokumi suoka pulcynuot (un turpynoj tū dareit) tyukstūšim cylvāku, nivīnam pat pruotā nabeja īskriejuse dūma, ka pīnuoks laiki, kod kaidam šei kulturas vīta vairs nasaliksīs loba.
Pārn rudinī Rēzeknis vaļstpiļsātas dūme beja pasyutejuse koncertzales darbeibas auditu, tod 30. decembrī nu dorba tyka atstuodynuota Diāna Zirniņa, kura beja GORA vadeituoja, kūpš tuo atkluošonys. Šū lāmumu kritizieja gon kulturas ministrija, gon VARAM, gon sabīdreiba. Par GORA nūsorguošonu īsastuoja pat Vaļsts prezidents Edgars Rinkēvičs. 10. martā vaļdeiba apstyprinuoja nūdybynuojuma “Latgales vēstniecība “Gors”” puorvaļdeibys likumprojektu, kas vēļ juoapstyprynoj Saeimai.
Uz sarunu aicynuoju Diānu ZIRNIŅU.
-- Kas ir Latgolys gors Tovā skatējumā?
-- As vīnnūzeimeigi saceitu, ka Latgolys gors ir Latvejis pamots, tī ir sirdī sylti un atkluoti Latgolys cylvāki, kuri spiej turētīs kūpā, saglobuot cīņu par sovu volūdu, kulturu, identitāti ari na tik vīnkuoršūs laikūs. Latgolys gors ir dziļa sakņu sajiuta un vīnlaikus arī atvierteiba pasauļam.
Latgolys gorā munā redzīņī ir eipašs īkšejīs spāks – na tik dzeivuot, bet radeit un buyt daļai Latvejis. Arī breižūs, kod puornūvodnīķi šķītami myusus nasaprūt, tok vīnolga sovā veidā apbreinoj. Un tīšu taidūs breižūs maņ juosoka, ka myusim, latgalīšim, veļ ir daudzi juodalīk spāka, lai mes raudzeitu ceļt poši sovu pošapziņu.
Latgolys gors nav tikai tradicejis, tys ir dzeivs process – veids, kai mes varam byut lapni par sovu vītu i vīnlaikus struoduot tos atteisteibys ceļā.
-- Lai kur byusi un kū dareisi, cylvākim Tovs vuords saisteisīs ar GORu. Kū Tev aizvīn vēļ nūzeimej GORS?
-- Veidojūt un vodūt Latgolys viestnīceibu GORS, man nasalyka, ka muns vuords ir tik zynoms. Vīnmār GORU asmu lykuse prīškā, lai arī asmu veiduojuse pamotu koncertzāles dorbam. Prūtams, ka Rēzeknis dūmis politiskos varys redzīņs par kulturu i centīņi sovā veidā puortaiseit GORu nasakryta ar munim ētiskajim un profesionalajim principim. Rezonanse dariejuse sovu un maņ ir bejuse īspieja pīdzeivuot tū, kū kasdīnā na vīnmār īspiejams – dzierdēt tik daudz lobu vourdu par sevi i GORu. Un tys sylda sirdi i dūd cereibu, ka GORS stuosts sasaglobuos i vaļsts paspēs koncertzāli pagluobt.
Maņ GORS ir vairuok nakai dorba vīta – te ir vīna eipoša Latgolys stuosta lopa, ar kuru, as caru, latgalīši var lapuotīs, kas ļaun myusim byut pīdereigim vīnuotai Latvejis i civilizeituos pasauļis kulturtelpai.
Sovā veidā GORS tūmār īzeimej latgaliskū un leidz ar tū arī latviskū identitati, kas veļ jū vaira svareiguoka ir itymā laikā.
GORs nu reiz natycama sapyna puoraudzs par vītu, kur ir augstys raudzis kultura i vide, kas myusim vysim līk vaira iztaisnuot muguru un puorlīcinuošuok raudzeitīs iz prīšku.
Vaicuojums par tū, kū maņ jūprūjom nūzeimei GORs, ir nadaudz provokativs, jū sovā veidā kodej atsavasaluošonu, bet as nikur nasataisu pazust. Par speiti vysam, GORĀ ir labi byut. Un īmaslu tam ir daudzi – koncerti, izstuodis, dažaidys kulturys un sabīdriskuos nūrisis. Un cylvāki. Vīn gribīs, lai dreižuok ir skaidreiba i Saeimys deputatu lāmumi.
-- Cik svareigs ir vaļsts atbolsts Latgolys kulturai?
-- Vysa pyrma latgaliskū kulturtelpu juogryb nūturēt i kūpt pošim latgalīšim. Nivīns nu “molys voi augšys” tū najāgs izdareit myusu vītā. Tok atbolsts vīnmār vajadzeigs, bet vajadzeiga arī pošu aktivitate un rūsynuojumi.
Runojūt par atbolstu, juorunoj na tikai par finansejumu, bet ari cytim atbolsta veidim, attīksmi, ka Latgola ir naatjamama Latvejis identitātis daļa. Un juosoka, ka tys, kas beja pyrma godim 13, kod suoku vedeit Latgolys viestnīceibu GORS, un tys, kas ir tagad, skaidri paruoda, – atbolsts ir.
Skaidrs, ka nikod nabyus vysim pa protam, tok runojūt un sprīžūt kūpā var atrast kūpsauciejus. Un tys ir tik svareigi laikā, kod par Latveju daudz leluokys vaļstis ceinuos par sovu pastuoviešonu un identitati. Un kultura ir myusu identitatis pamots. Tū juosorgoj vaira nakai juosastreida sovā storpā. Maņi satrauc, ka radzu, cik apzynuoti cylvāki ar ītekmi un troļļi internetā siej naida runu.
-- Drūša Latgola – drūša Latveja. Kas nūsoka šū drūšumu? Vai jyutīs drūša par Latgolu?
-- Kai jau minieju īprīkš, asom realitatē, kod dīvamžāl navaram byut drūši. Asom vīn poris kilometru attuolumā nu režima, kas var pastruoduot šausmu lītys. I tys režims skaidri zyna, ka drūšeiba nav tikai militars vaicuojums. Drūšeiba suokās myusu pruotūs, puorlīceibā un ticeibai sovai valstij. Un tys nareti ir uzbrukumu mierķis – raiseit naticeibu sovai valstij, tos atteisteibys vierzīņim. Tīši tagad daži, arī politiķi, manupruot apzineigi un pakalpeigi naidnīkim rauga vainuot valsti it vysā, arī sovuos naizdareibuos i slynkumā.
Dūmoju, ka šūbreid tūmār ir tys laiks, kod raudzeit vaira saskateit un atteisteit lobū, kod nūturēt tautys gora spāku un ticeibu Latvejai.
-- Esi šūgod sajēmusi Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks”.
-- Viss nūtīkūšais par un ap koncertzāli GORS, pasateicūt dažu cylvāku īdūmom, ruoda, cik kultura ir svareiga, cik nūzeimeiga stypra un vīnlaikus arī trausla tei var byt.
Myusim kotram kasdīnā juodora lely un mozi dorbi, lai Latveja byutu kai Abrenis villainis īskauta, naļaunūt nivīnam plucynuot i uordeit villainis rokstus. Muns “Boņuks” ir aplīcynuojums komandys gora spākam, pateiceiba breineigajai cylvāku kusteibai “Nazynomā Rēzekne”, pasateicūt kurai portalā manabalss.lv savuokti 10 000 parokstu par tū, lai Latgolys viestnīceiba GORS palyktu cylvākim, bet na vīnam “saiminīkam” un juo draudzeņam – “producentam”.
Bolva dasanuok ari kulturys profesionaļu saimei, kas īsastuoja par GORU un ari sovā veidā avansā vaļdeibai, kurai veļ daudz kas doroms, pateiceiba Vaļsts prezidentam, kulturas un regionalajai ministrejai par īsuoktū dorbu koncertzala nūdybynuojuma veiduošonā.
Daudzim ruodīs, ka vyss jau atrysynouts. Tok nā. Var maineit “dekoracejis” pylsātā, raksteit symts un vīnu relīzi par tū, kai pylsāta ļūbej sovu “kulturys pierļi”, tok realitāte ir un palīk realitāte.
Man jūprūjom sajiuta, ka as asmu Orvela “Dzeivnīku fermā”, kur vīns Napoleons ar vysim leidzeklim veidoj sovu realitāti, propogandej sovu taisneibu. Ja jam kaids lūpeņš na pa pruotam, tod nu juo var dreiži tikt vaļī. Bet, ja nazkas nasaīt kai dūmots, ja goduos klaida, tod vīnmār vaineigs cyuka Snīdzeņš…. Un tei dažim ir dzeivis un dorba poziceja. Un tai vyss otkon pa rinči, pa rinči. Na velti arī Trasunam ir fabulys par dzeivinīkim…
-- Voi latgaliskajam ir nuokūtne Latvejā i Eiropā?
-- Latgaliskajam nūteikti ir nuokūtne -- gon Latvejā, gon Eiropā. Tok itei nuokūtne nav pošsaprūtama, tei ir mierķtīceigi juoroda i juokūp. Latgaliskuo identitate nav tikai volūda voi folklora, tei ir dzeivs kulturys, dūmuošonys i vierteibu kūpums, kas spiej atsateisteit i pīsalāguot laikam.
Latvejā latgaliskais arviņ vaira radzams profesionalajā muokslā, muzykā, teatrī, izgleiteibā. Tei vairs nav tikai regionaluo paruodeiba -- palykuse par byutisku Latvejis kulturys daudzveideibys sastuovdaļu. Kū vaira mes tū integrejam myusdīnu formuos, tū stypruoka palīk juo dzeiveiba.
Eiropā latgaliskais var byut myusu unikalais stuosts - pīruodejums tam, ka mozajom volūdom i kulturom ir vīta kūpejā telpā. Eiropā arviņ vaira viertej kulturys daudzveideibu, i latgaliskais itymā kontekstā var kliut par myusu identitatis īgivumu, navys par īrūbežuojumu.
Golvonais vaicuojums nav par tū, voi latgaliskajam ir nuokūtne - vaicuojums, cik drūsmeigi i rodūši mes tū poši veiduosim. Ka mes tū turpynuosim lītuot, atteisteisim i dūsim vītu myusdīnu kulturys procesūs, latgaliskais na viņ pastuovēs, bet ari atsateisteis i īdvasmuos cytus.
-- Paļdis par sarunu! Lai Tev īdvasmys i panuokumu pylna dīna!
Aija MIKELE-STRUŠELE
Foto nu Diānas ZIRNIŅAS personeiguo albuma
Komentāri