Latgales pašvaldības vairs nevēlas gaidīt, kad tām piedāvās piedalīties kādā projektā. Reģionam aktuālās problēmas tās vēlas risināt tieši ar Briseli. Vairs nav svarīgi -- patīk tas kādam vai nē. Latgales plānošanas reģiona padomes pārstāvji jau tagad Eiropas Komisijas kabinetos aktualizē jautājumus, kuru risinājumus gaida šeit, Latgalē. Par to un daudz ko citu laikraksta “Latgales Laiks” žurnālists runāja ar Latgales plānošanas reģiona padomes priekšsēdētāju, Preiļu novada domes vadītāju Aldi Adamoviču.
Par Latgales austrumu programmu
– Jāatzīst, ka pēdējos gados Latgalei nav trūcis ne Saeimas, ne valdības uzmanības. Un ikviena augsta līmeņa amatpersona uzsver nepieciešamību atbalstīt reģionu. Tomēr jaunas Latgales programmas, kuras ietvaros mēs varētu īstenot savus projektus, joprojām nav. Kāpēc?
A. Adamovičs. No 2012. līdz 2022. gadam divu Latgales programmu ietvaros reģions saņēma vairāk nekā 100 miljonus eiro. Pateicoties šim atbalstam, pašvaldības varēja īstenot virkni projektu, kas saistīti ar ceļu infrastruktūras modernizāciju, pašvaldību ēku (skolas, slimnīcas, sabiedriskā sektora iestādes u.c.) renovāciju. Taču, kā jau esmu teicis agrāk, šīs programmas jau ir beigušās. Un pašlaik atsevišķas Latgales programmas vairs nav, kas, protams, mūs neiepriecina.
Jā, pastāv “Rīcības plāns”, kā to nosaukusi valdība, 600 miljonu eiro apmērā, no kuriem divas trešdaļas tiek novirzītas aizsardzībai un austrumu robežas stiprināšanai. Šajā kontekstā tādām pašvaldībām kā Preiļu novads un citām, kas neatrodas pierobežas zonā, šāds plāns nedod ekonomisku efektu. Viens no nedaudzajiem ieguvumiem ir modernu katastrofu pārvaldības centru būvniecība katastrofu pārvaldībā iesaistītajiem dienestiem (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Valsts policija (VP), Valsts robežsardze (VRS), Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD)). Pašlaik šī infrastruktūra jau ir izbūvēta Daugavpilī, Ilūkstē, Dagdā, Līvānos un Viļānos. Šāda objekta būvniecība turpinās Preiļos. Tāpat ir izsludināts konkurss vēl trīs centriem, kas tiks būvēti Rēzeknē, Krāslavā un Ludzā. Pēc tam šāds centrs taps arī Balvos. Un tas arī ir viss. Taču vienmēr gribas vairāk.
– Mēs zinām, ka Latgales plānošanas reģiona padome ir izvēlējusies veidot tiešu dialogu ar Eiropas Savienības (ES) institūcijām, tā sakot – bez starpniekiem. Ar ko tas ir saistīts? Un kādu rezultātu cer sasniegt mūsu reģiona pašvaldības?
A. Adamovičs. Jā, šobrīd Latgales plānošanas reģiona padome ir vērsta uz sadarbību ar Eiropas Parlamentu (EP). Runa ir par mūsu darbu ar Eiropas Parlamenta deputātiem, kā arī augsta līmeņa Eiropas Komisijas (EK) amatpersonām. Mums jau ir bijušas divas tikšanās ar EK ekonomikas komisāru Valdi Dombrovski. Esam tikušies arī ar reģionālās attīstības komisāru Rafaelu Fito. Un visas šīs darbības nav bijušas veltīgas. Šodien mēs varam runāt par gaidāmo Austrumu programmas īstenošanu, kas vērsta uz Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un Bulgārijas pierobežas teritoriju attīstību. Pēc provizoriskiem datiem šīs programmas kopējais budžets varētu sasniegt aptuveni 1 miljardu eiro. Programmas īstenošana varētu sākties 2028. gadā.
Šajās tikšanās pēc mūsu iniciatīvas tika aktualizēts arī jautājums par līdzfinansējuma daļu pārskatīšanu par labu Latvijas pašvaldībām, īstenojot Eiropas projektus. Šobrīd mūsu līdzfinansējuma daļa ir 15 procenti no projektu kopējās summas. Taču projektu ir daudz, un ne katra Latgales pašvaldība pašreizējos apstākļos spēj nodrošināt šos līdzekļus vai ņemt kredītu. Tāpēc mēs lūdzam Eiropas institūcijas samazināt līdzfinansējuma daļu vismaz līdz 10 procentiem. Dažos gadījumos tā varētu būt pat nulle.
– Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācija ir vēl viens jautājums, kas steidzami jārisina. Taču, kā zināms, ēku renovācija ir ļoti dārgs projekts, un bieži vien līdzekļu trūkuma dēļ iedzīvotāji atsakās no savas daudzdzīvokļu mājas kapitālā remonta...
A. Adamovičs. Tā tiešām ir problēma. Padomājiet! Šobrīd valstī ir nosiltināti vien 6 procenti no kopējā daudzdzīvokļu māju skaita. Preiļos no 118 mājām renovētas tikai 13. Jā, no vienas puses kopējā kontekstā mēs varbūt izskatāmies pat salīdzinoši labi, bet ar to nepietiek. Jūs pareizi teicāt, ka galvenais šķērslis šajā procesā ir nauda (tās trūkums). Tāpēc, tiekoties ar EK pārstāvjiem, mēs iesniedzām savu priekšlikumu pārskatīt finansējuma piešķiršanas kritērijus renovācijai, palielinot Eiropas līdzfinansējuma daļu līdz 50 procentiem. Saprotam, ka šādi jautājumi netiek atrisināti ātri, taču ceram uz pozitīvām pārmaiņām jau nākamajā plānošanas periodā.
Pēc diviem gadiem Preiļu centru nevarēs ne pazīt
– 14. aprīlī Preiļu novada pašvaldība uzsāka vērienīga projekta īstenošanu, kura ietvaros pilsētas centrs tiks pilnībā pārbūvēts. Kas tieši tiks darīts un kāpēc Preiļiem šāds projekts ir nepieciešams?
A. Adamovičs. Projekts patiešām ir vērienīgs. Tā izmaksas ir aptuveni 4,5 miljoni eiro. Projekta īstenošanas termiņš ir 20 mēneši pēc būvdarbu līguma parakstīšanas. Darbi jau ir sākušies, un iedzīvotājiem būs jābruņojas ar pacietību un ar sapratni jāpiecieš visas neērtības. Tās noteikti būs, un ikvienam no mums uz laiku nāksies atteikties no ierastajiem ikdienas maršrutiem. Taču citādi – neslēdzot pilsētas centru satiksmei -- šo projektu īstenot nav iespējams.
Pirmkārt, projektā paredzēts nomainīt visas pilsētas centrā esošās inženierkomunikācijas (ūdensvadu, kanalizāciju, ielu apgaismojumu u.c.) un izbūvēt jaunu siltumtrasi. Daudzi, iespējams, nemaz nezina, ka pilsētas centrā līdz šim nebija iespējas pieslēgties centrālajai apkurei ne dzīvojamo māju iedzīvotājiem, ne veikaliem un citām iestādēm.
Otrkārt, pilnībā mainīsies arī autoosta un tai piegulošā teritorija. Vecās ēkas vietā tiks uzbūvēta jauna, moderna un plaša ēka, kurā papildu biļešu kasēm un uzgaidāmajai zālei būs paredzēta vieta arī tirdzniecības vietām un kafejnīcai.
Tiks pārveidotas arī zaļās zonas, ietves, kā arī izveidotas autostāvvietas pie veikaliem. Vārdu sakot, pēc projekta pabeigšanas no vecā pilsētas centra maz kas būs palicis. Un es ceru, ka jaunais veidols iedzīvotājiem patiks.
Nauda ir, bet attīrīšanas iekārtu renovācija vēl nesāksies
– Pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir vēl viens objekts, kam nepieciešama īpaša uzmanība, un par to renovācijas nepieciešamību tiek runāts jau sen. Kādā stadijā šobrīd ir šis projekts?
A. Adamovičs. Mēs esam sagatavojuši projektu 3,2 miljonu eiro apmērā attīrīšanas iekārtu renovācijai. Taču uzsākt tā īstenošanu, labākajā gadījumā, varēsim ne agrāk kā 2027. gadā. Tomēr pats galvenais – projekts ir apstiprināts un finansējums tam ir piešķirts.
Tikmēr pilsētas attīrīšanas iekārtas ir mūsu lielākā galvassāpe, jo kopš 2010. gada tajās darbojas tikai viens liels rezervuārs un viena sūkņu stacija. Visa šī iekārta jau sen ir izsmēlusi savu resursu. Atklāti sakot – lai Dievs dod, ka tā vēl izturētu aptuveni divus gadus.
Kopumā šobrīd Preiļu novada pašvaldības darba kārtībā ir aptuveni 40 projekti. Tas priecē. Mēs esam uz trīs lielu projektu īstenošanas sliekšņa -- Aglonas vidusskolā, Preiļu Valsts ģimnāzijā un Preiļu 1. pamatskolā. Papildu tam – ceļu infrastruktūras modernizācija gan pilsētā, gan laukos. Tāpēc darba ir daudz.
Preiļos atvērts 5D kinoteātris
– Kad Preiļi aicinās viesus uz sava supermodernā un unikālā aktīvās atpūtas parka atklāšanu?
A. Adamovičs. Šis projekts tiks pabeigts maija beigās. Tas ir brīvdabas aktīvās atpūtas parks ar strūklakām “Žika laukums”, kur ikviens varēs gan sportot, gan atpūsties. Paši mazākie varēs vizināties karuseļos vai šūpolēs. Ir izdevies ļoti labs projekts – esam sakārtojuši tukšu teritoriju un izveidojuši skaistu, neparastu atpūtas infrastruktūru gan bērniem, gan pieaugušajiem.
– Bet kā ir ar Preiļu pili? Kā pašvaldība plāno attīstīt šo tūrisma objektu?
A. Adamovičs. Tas ir vēl viens unikāls objekts mūsu novadā -- Preiļos. Šobrīd tiek izmantotas visas pils telpas. Pirmajā stāvā vienā no telpām jau darbojas kinoteātris (5D) – Latgalē tas noteikti ir vienīgais. Turpat atrodas arī neliela kafejnīca – restorāns, kas strādā piektdienu, sestdienu un svētdienu vakaros. Otrajā stāvā notiek semināri, plānojam arī koncertus, jo telpas ir aprīkotas ar profesionālu video un apskaņošanas tehniku. Jāatzīmē, ka tur jau ir notikušas pirmās trīs laulību ceremonijas. Trešais stāvs ir mākslas telpa – tur tiek rīkotas izstādes, un pavisam drīz šajās zālēs tiks atklāta pazīstamā latgaliešu mākslinieka Jāzepa Pīgožņa darbu izstāde, ko atvedīs no Rīgas.
Komentāri